Cīnies pret gripu ar seksu! Un citi padomi

Tiklīdz šķiet, ka jums tuvojas gripa — nekavējoties liecieties gultā. Tomēr labs profilakses līdzeklis pret viltīgo infekciju var būt arī sekss, raksta portāls www.kasjauns.lv.

FOTO: Shutterstock.com

Pensilvānijas Wilkes Universitātes zinātnieki izpētījuši — regulārs sekss ievērojami samazina iespēju saaukstēties vai saslimt ar gripu. Un tam atrasts arī zinātnisks pamatojums — cilvēkiem, kas mīlējas vismaz 1 – 2 reizes nedēļā asinīs imūnglobulīna līmenis palielinās pat par 30 %.
Arī stresa līmenis seksa laikā samazinās, paaugstinās to hormonu līmenis, kas nodrošina veselīgu miegu un organisma pašatjaunošanos. Regulāra mīlēšanās, kā labs aerobais treniņš nostiprina sirdi un organisma asinsapgādi, bet rīta sekss ir efektīvāks pat par rīta rosmi.
Tomēr, diez vai kāds nopietni gatavs stāties pretim gripai tikai ar seksu.

Izvairies no satikšanās ar vīrusu!
Gripas vīruss sastopams turpat, kur daudz cilvēku. Brauciens pārpildītā trolejbusā, kino apmeklējums vai ballīte var būt laba randiņu vieta ar mikroskopisko naidnieku. Tāpēc centieties izvairīties no liekas braukšanas sabiedriskā transportā un, ja ne visu ceļu, tad dažas pieturas ejiet kājām — kustības svaigā gaisā ne vien samazinās iespēju satikties ar savu liktenīgo vīrusu, bet arī uzlabos imunitāti un pašsajūtu. Grūtāk šo ieteikumu izmantot tiem, kam jālido ar lidmašīnu.

Apkakle kā sejas maska
Ja nepiederat pie cilvēkiem, kas bez problēmām riskantās situācijās uzvelk sejas masku, varat izlīdzēties ar apģērbu. Augsta apkakle vai šalle noderēs brīžos, kad kāds vīrusa skartais jūsu klātbūtnē sāk ļoti klepot vai šķaudīt. Augsto apkali var pavilkt priekšā degunam un mutei.
Tā palīdzēs arī pret ļoti sirsnīgiem draugiem, kam ir paradums jūs satiekoties apkampt un pat skūpstīt, aizmirstot par savu klepu un iesnām.

Izdzeniet vīrusu no savām telpām!
Vīrusu sezonas laikā tos skolās, bērnudārzos, slimnīcās vai veikalos katru dienu var atnest kāds apmeklētājs. Bez kavēšanās šie nelūgtie viesi jāpatriec! Viens no veidiem – vēdināšana, kad vīrusu piesātināto gaisu nomaina ar svaigu. Svarīgi ir uzkopt telpas ar mitru lupatu — gan grīdas, gan durvju rokturus. Vēl drošāks veids ir iznīcināt vīrusus ar ultravioleto starojumu. Īpašas „kalnu saulītes” slimnīcās ir operāciju un pārsiešanas zālēs, dažkārt tās izmanto slimnīcas palātu un bērnudārza grupiņu telpu gaisa dezinfekcijai. Arī elektropreču veikalos nopērkami nelieli mājas solāriji, kurus var izmantot gaisa attīrīšanai no slimību izraisītājiem mājās.
Pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas — ne vien pirms ēšanas, pārrodoties mājās vai pēc tualetes apmeklējuma. Dažādi slimības izraisītāji var pieķerties jūsu rokām un nevajadzīgi noslogot organisma aizsargsistēmas vai izraisīt slimību.

 

Maziem bērniem vecāki uz bērnudārzu mēdz dot līdzi no notīrītiem ķiploku zobiņiem savērtas krelles. Ķiploku virtenes var pakārt istabā netālu no mazuļa gultas.


Ķiploks pret vampīriem un vīrusiem
Vai tiešām vampīrus atbaida ķiploki, nav bijis iespējams pārliecināties. Tomēr pieredze liecina, ka šis augs ļoti labi noder infekciju aizbaidīšanai. Maziem bērniem vecāki uz bērnudārzu mēdz dot līdzi no notīrītiem ķiploku zobiņiem savērtas krelles. Ķiploku virtenes var pakārt istabā netālu no mazuļa gultas. Vai nu gluži šo metodi varēs izmantot kāds bankas darbinieks — šaubos. Tomēr viņiem ir iespēja ķiploku dziedinošo un profilaktisko darbību saņemt citādā veidā. Vai kā ķiplokmaizīti vakarā pirms gulētiešanas, vai lietojot ķiploku kapsulas. Specifisko ķiploku smaržu palīdz aizdzīt svaigi pētersīļi — arī lielisks imunitātes stiprinātājs.

Imunitāte vēderā
Mūsu gremošanas traktā mums nezinot, tiek izcīnītas lielas kaujas pret vīrusiem un sliktajiem baciļiem. Ļoti daudz šūnu, kas atbild par imunitāti, izvietotas zarnās. Pret slimību izraisītājiem mums palīdz cīnīties arī labās baktērijas, kas mīt mūsu gremošanas sistēmā, žults un citas gremošanas sulas. Ja tās sagremo un izšķīdina mikroskopiskos slimības izraisītājus, mēs šajā kaujā paliekam uzvarētāji.
Gan ķiploki, gan citas garšvielas veicina žults un gremošanas sulu izdalīšanos un līdz ar to pasargā mūs no slimībām. Karotīte karija pie ikdienas maltītes būs gan garda piedeva, gan labs žultsdzenošs līdzeklis, gan bagātīgs antioksidantu — karotīnu avots.
Labus darbus paveic arī labās baktērijas — tās, kas sastopamas arī bifidokefīrā, Lakto, Actimel vai Balance dzērienos. Pareizās baktērijas iedzīvojas mūsu gremošanas sitēmā, ražo vitamīnus un neļauj izvērsties sliktajiem mikroorganismiem.

Miers un labs garstāvoklis
Stresainie saslimst ātrāk — novērojuši mediķi. Un tam ir pamats. Izrādās mūsu imunitāte ļoti lielā mērā atkarīga no antioksidanta glutationa peroksidāzes, kas rodas mūsu aknās. Tas rodas no aminoskābes glutamīnskābes. Normālos apstākļos šo aminoskābi rada mūsu organisms no olbaltumvielām un citām aminoskābēm un tāpēc glutamīnskābi uzskata par aizvietojamo aminoskābi — tādu, ko nav obligāti uzņemt ar pārtiku. Tomēr stresa rezultātā glutamīnskābes rašanās pārtraucās. Ja ar pārtiku šis deficīts netiek kompensēts, samazinās imunitāte un palielinās risks saslimt.
Pa tējkarotei glutamīnskābes vakaros lieto sportisti, lai mazinātu lielo treniņu slodžu radīto stresu sekas. Glutamīnskābe līdzīgā veidā palīdz nesaslimt gan bērnudārzniekiem, gan pieaugušajiem. Piedevām, glutamīnskābe ir arī lielisks atindētājs un antioksidants zarnās.
Ja negribi lietot glutamīnskābi, vari izmantot visiem pieejamu līdzekli — smaidus, smieklus un labu garastāvokli. Labs vārds un  pozitīvs skatījums uz dzīvi ja ne pasargās no gripas, tad vismaz darīs ikdienu priecīgāku.

Veselīgs uzturs un uztura bagātinātāji
Antioksidanti un vitamīni palīdz mūsu organismam pašam cīnīties pret infekcijām pirms vēl parādījušās slimības pirmās pazīmes. Karotīni sastopami burkānos, tomātos, kurkumā un citos dzelteni — oranži sarkanos dārzeņos un augļos. Svaigi spiesta burkānu sula ar pilīti olīveļļas vai tējkarotīti krējuma ikdienā — tas būs labs atspaids imunitātei. Tomēr iespējams karotīnus uzņemt arī kapsulas veidā. Efektīvākais no karotīniem ir beta karotīns un pēc tā arī jautājiet aptiekās.
Organisma imunitātei ļoti palīdz E vitamīns. To var uzņemt vai nu ēdot svaigus lazdu riekstus un diedzējumus, vai eļļas kapsulu veidā.
Citus, ūdenī šķīstošos antioksidantus satur upenes, mellenes, karkade tēja, sarkanie un violetie augļi, mežrozīšu novārījums. Tie palīdz ne tikai stiprināt imunitāti, bet arī labāk izmantoties C vitamīnam jeb askorbīnskābei.
Par C vitamīna nozīmi imunitātes veicināšanā būs dzirdējuši pat skolēni. Askorbīnskābe veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši. Tas sastopams svaigos augļos un ogās, jo sevišķi skābos. Tomēr ziemā ne visi augļi un ogas satur pietiekami daudz C vitamīna — tas ātri noārdās glabājot un pilnīgi iet bojā vārot. Tāpēc C vitamīna pulverītis vai tabletes ziemā ir labs imunitātes stiprinātājs. Un ko darīt, ja pietrūkst naudiņas aptiekas vitamīniem vai svaigiem augļiem? Tad jādodas uz mežu pēc skujām. Kaut arī ziemā jaunie dzinumu nav tik mīksti un svaigā veidā ērti ēdami kā ziemā un labāk tos lietot tējas veidā, tomēr tie satur vēl citas ārkārtīgi vērtīgas imunitāti stiprinošas vielas. Šīs vielas atrodamas arī kadiķogās — kāda bērnu ārste jau daudzus gadus lieliski izvairās no ziemas infekcijām katru rītu apēdot desmit kadiķogas.
Vēl imunitāti ārkārtīgi veicina selēna un cinka preparāti. Raugieties, lai šie mikroelementi uztura bagātinātājos vai vitamīnu kompleksos būto organisko savienojumu formā.

Paldies, temperatūra!
Ja gripas vīruss tomēr ieperinājies jūsu organismā un ceļas temperatūra, nekavējoties dodieties uz savu gultu un silti sasedzaties. Temperatūra ir veids, kā organisms iznīcina vīrusus un veicina imunitāti. Tomēr, ja tā ceļas augstāk par 38 grādiem, tā organismam var būt liela slodze.
Karsta aveņu tēja ir lielisks sviedrējošs un temperatūru pazeminošs līdzeklis. Ārsta vai farmaceita ieteiktos temperatūru pazeminošos līdzekļus gan labāk lietot, ja temperatūra ir ļoti augsta vai grūti panesama. Ja temperatūra paaugstinās virs 40 grādiem, jo sevišķi bērniem, tā jācenšas samazināt visiem līdzekļiem. Tie var būt auksti apliekamie uz pieres vai ķermeņa norīvēšana ar šņabi.
Šņabi gan iekšķīgi lietot saslimšanas sākumā ir riskanti. Ja nu tā nav gripa, bet gan hepatīts, sekas var būt pārāk smagas. Arī kopā ar temperatūru pazeminošām zālēm, alkohols var ļoti bojāt aknas.

Dzeniet prom slimniekus!
Ja darbā vai skolā ierodas saslimis darbabiedrs, sūtiet viņu veseļoties uz mājām! Darba ražīgums slimajam būs mazāks, bet viņa vīrusi var pārceļot pie veselajiem. Un šādu dāvanu neviens nevēlas saņemt!

Reklāma
Reklāma


Autore: Anda Leiškalne, www.kasjauns.lv