Latviešu tautas ticējumi par gaidību laiku

* Lai būtu smuki bērni, tad mātei grūtniecības stāvoklī jāskatoties smukas bildes un jāglāstot sev vaigi.

* Lai maziņais būtu balts, ar baltu vaigu, māte allaž raugās pienā.

* Lai maziņais drīz sāktu runāt, sievai drīz vien kādam otram jāpateic, ka ir grūta.

* Kad māte sabaidās cerību stāvoklī, tad nevajag rokas likt pie sejas, bet vajag skatīties uz pirkstiem, tad bērni augot veselīgi un skaisti.

* Māte, atrazdamās grūtā stāvoklī, nedrīkst brīnīties par tādu, kam kādas sliktas īpašības, lai bērnam tās nepieliptu

* Grūtām sievām jālasa grāmatas, tad ari bērni mīlēs grāmatas.

* Grūtām sievām daudz jādzied, tad bērni būs dziedātāji.

* Tādām sievām nav jābļaustās, bet jāizturas tanī laikā klusām, lai dzimtu klusīgi bērni.

* Tādai sievai jāsargās melot, nav jābūt niķīgai, nav jātur dusmas, jo kāda pa to laiku māte, tāds būs bērns, tādēļ viņai nebūs vaidēt, pukstēt, gaudot, sūdzēties, žēloties, bet galvu vienmēr augšā turēt.

* Ja, sievietei mātes stāvoklī atrodoties, vīrs viņai melo, tad bērns mātei nekad taisnību neteiks.

* Maitu vai kādu citu sliktumu redzot, nav jāsaka nekas par sliktu: „Ai, cik tas slikts”, citādi bērnam piemetas kāda vaina.

* Sieviete grūtniecības laikā nedrīkst uz mironi skatīties, citādi bērns šķielēs.

* Ja grūta sieviete ar noliektu galvu ķo slepeni klausās, tad bērnam būs greizs kakls.

* Māte nedrīkst uz slieksni sēdēt, tad bērni ir padoti ļaužu valodām.

Latviešu tautas ticējumi