Ļoti bēdīgs stāsts par kādu sievieti un viņas bērnu

Dzēsts lietotājs

Ļoti smaga dzīve viņai ir,jālūdz dievam,lai notiks brīnums meitenei,ļoti 'žēl

Dzēsts lietotājs

Stāsts uzjundīja atmiņas...Man paveicās ar dakteriem kaut situācija bija līdzīga un arī aptuveni tajā pašā laikā un tajā pašā vietā!Diemžēl jāsaka ārsti ir dažādi.Dzemdību namā ārsts man teica nekavējoties griezties pie neiropataloga, bet pediatrs atkal noliedza šo vajadzību!Ja nebūtu nonākuši Gaiļezerā stafilakoka infekcijas dēļ kuru savukārt dabūjām dzemdibu namā arī manu meitu būtu skāris līdzīgs liktenis.Tagad varu teikt ,ka šī infekcija bija laime nelaimē jo tās dēļ nonācu pieredzējušu speciālistu rokās un mēs ārstēšanos varējām sākt laikus.Manai meitai pietika ar gadu šajā īpašajā nodaļā lai kompensētu to kas bija bojāts.Šobrīd pēc tik daudziem gadiem varu tik ar pateicību atcerēties šo nodaļu Gaiļezera bērnu slimnīcā un visus tās darbiniekus kuri patiešām darīja savu darbu tā kā tas Ārstam piederas darīt!

Dzēsts lietotājs

Kapēc bēdīgs stāsts? Jā tas bija ļoti traģiski ,to visu pardzīvot un izdzīvot,bet beigas taču ir labas. Domāju,ka gan bērnam,gan mātei šada dzīve ir daudz labāka. Skumji tikai ka mūsu valsts neliekas ne zinis un nepalīdz šādām ģimenēm. lai veicas turpmākajā dzīvē!!!!!!!!!!!!!

Dzēsts lietotājs

lai turpmāk veicas un cilvēks beidzot laimīgs

Dzēsts lietotājs

Mans stāts ir līdzīgs,tikai diagnozes atšķiras,mans puika ir neredzīgs un nedzirdīgs,viņam ir epilepsija,celiakia un vēl daudz dažādu kaišu,sazināties nav iespējams,bet zinu,ka viņš mani pazīst un ļoti mīl,jo kad apsēžos viņu baro,viņš glauda man rokas un liek pie mutes lai samīļotu,es viņu mīlu un zinu,ka tik drosmīga,kā stāsta varone es nekad nebūšu,jo nespēju pat pieļaut domu un ievietot viņu kādā aprūpes centrā.Manam dēlam nu jau tūliņ novembrī paliks 15.gadi,bet viņa attīstība ir zīdaiņa vecumā,jo pats nevar neko,es viņu baroju ik pa 3 stundām,pamperos dzīvo un jāpieskata katru dienu 24 stundas dienaktī,jo mēdz arī sadarīt blēņas,kas pat apdraudējušas viņa veselību.Jā ,varu godīgi teikt nogurusi līdz ārprātam,bet ja reiz man ir uzlikts tik ļoti svarīgs uzdevums,kā pieskatīt un mīlēt tik īpašu bērnu,es zinu,ka to darīšu,cik vien dzīvošu.Man vēl ir divi bērni vecākais dēls kuram jau ir sava dzīve un meitiņa 6.gadi,kura man palīdz ,lai es morāli nesalūztu:).Kamēr dēls bija maziņš braukājām pa iestādēm un ārstējāmies un bijām uz rehabilitācijām,pat aizvedu uz Pēterburgu pie speciālistiem,kuri tikai rokas noplātīja un teica,ka diemžēl palīdzēt nevar,un šobrīd vairs jau neviens neko pat nepiedāvā,jo saka nav jēgas,vai vēl trakāk iesaka tik no viņa vaļā,paldies dievam mani piespiest ar varu neviens nevar.:)Es iešu cik spēšu,lai arī cik smagi un grūti tas būs!!!!:)Novēlu stāsta autorei,lai veicas!!!

Dzēsts lietotājs

Nu nez vai tas ir varonigi atstāt savu bērnu taja cetrā  ja mamma tā doma ok lai butu esmu no daudzbernu gimenes ta ir sanacis ka viena no mums ir slima neruna nestaiga vinu jabaro mammai ko mamma ar daru nu jau drizuma bus ka 30 gadi ka rūpējas par meitu un nekad nav domu ienemusi galva atstat vinu kada pansonatu vina ir vinas berns nu un ka slima bet vai tapec japamet jo es un arī mamma uzskata pansonats nav pati labaka vieta sadiem berniem. Pirms 9 gadiem tevs nomira palika mamma ar 2 meitam un delu mes parejas bijam jau dzive vai vina padevas nē rupejas talak par berneim dels zaudeja ar vienu aci rediz vai tapec atkal kautko pamate ne rupejas gan par slimo meitinu gan braukaja ar delu pie arstiem nekas saja dzive vinu nav apturejis rupeties par meitu.Es cienu savu mammu tikai tapec ka vina nav tik necilveciksa lai atstatu savu bernu pansonatu kur nezin ka rupejas par vinu. Te visi saka ka šī mamma dara pareizi jā kā tad vina pamata savu bernu nu un ka ciemos brauc bet vina vinu pameta ka mantinu ko sataisit nevar tatad nevajadziga. Kauns man sis mammas vieta vairak neka vainai pasai jo vinai liekas ka vina pareizi darijusi? Cepuri pacelu  Sarmites Kondratjevas prieksa un parejas mammas kas pasas rupejas par saviem berniem.
1 2 3

Saistītie raksti

Kategorijas