Vai bērnam nepieciešams dot fluora tabletes?

Zobu emaljas attīstībai ir trīs stadijas. Pirmajā stadijā tā sekretējas (zobs ir kaulā, vēl nav līdz galam attīstījies) un sāk mineralizēties. Nākamajās divās stadijās notiek 95% mineralizācija. Fluors darbojas gan emaljas sintēzes, gan mineralizācijas laikā. Īpaši jutīga zobu emalja pret sistēmisku fluora lietošanu ir emaljas mineralizācijas sākuma stadijā.

Ko dara fluors?
1. Samazina aplikuma veidošanos. Fluors var nogalināt vai inaktivēt kariesu radošo baktēriju (nogalināt tā, ka saistās ar baktērijas receptoriem un neļauj tai ražot skābi).
2. Novērš demineralizāciju — minerālvielu zaudēšanu zobu emaljā, jo fluors savienojas ar emaljas pamatsastāvdaļu un veido savienojumu, kas ir izturīgāks pret skābju iedarbību.
3. Veicina emaljas remineralizāciju. Emaljas demineralizācija un remineralizācija ir pastāvīgs process, kas notiek visu laiku jebkuram zobam. Fluors paātrina remineralizāciju un veido izturīgāku emalju.

Ieteicamās devas

Vidēji 1 g zobu pastas satur 0,5 mg fluora. Viens zirnītis pastas, ko mēs liekam uz zobu birstes, sver apmēram 0,75 g un satur apmēram 0,4 g fluora. Ja noklāj visu birsti — vidēji 2,25 g — tātad 1 mg fluora. Tas nozīmē, ka dienā vidēji tie ir 0,8–2 mg fluora. Ja pastu regulāri un daudz norij, tas var veicināt fluorozes attīstību. Tāpēc jāskatās, kādi cipari ir uz zobu pastas tūbiņām. Gribu uzsvērt, ka bērniem OBLIGĀTI jālieto bērnu zobu pasta, kur fluora ir mazāk nekā pieaugušo pastās. Pasta darbojas kā virsmas fluora avots. Tāpat arī zobu lakas un skalojamie līdzekļi, kas satur fluoru. Fluorizēts ūdens darbojas sistēmiski — uz visu organismu, tāpat arī tabletes un pilieni. Principā pašlaik populārs ir uzskats, ka bērniem, kam nav liela kariesa aktivitāte, nav jālieto papildus fluors, jo to spēj nodrošināt pastas. Nekādā gadījumā tabletes u. c. vielas nedrīkst lietot, ja ikdienā uzturā tiek lietots fluorizēts sāls.
0–6 mēnešu vecumā papildus fluors nav vajadzīgs. No sešiem mēnešiem līdz trim gadiem ieteicamā deva ir 0,25 mg dienā. Tomēr es vēlētos ieteikt līdz pusotram gadam nedot bērnam papildus fluoru, bet tikai no pusotra gada vecuma. 3–6 gados ieteicamā deva ir 0,5 mg dienā. Ja bērnam ir  vairāk par sešiem gadiem — 1 mg dienā.

Vai var pārdozēt?

Galvenā problēma, kas var rasties, ir zobu fluoroze. Tas ir stāvoklis, kurš saistās ar nepareizu emaljas attīstību, kas parasti attīstās bērniem līdz septiņu gadu vecumam, jo notiek nepareiza emaljas veidošanās. Tās izpausmes var būt minimālas un pat nemanāmas, kā arī ļoti redzamas. 80–90% gadījumu to pamana tikai zobārsts. Zobu fluoroze izpaužas tā, ka emaljā parādās plankumi — no krītaini baltiem, gaiši dzelteniem līdz tumši brūniem, tumši dzeltenīgi pelēkiem. Šo stāvokli rada fluora pārdozēšana. Parasti tas novērojams valstīs, kur tiek fluorizēts ūdens un paralēli vēl lieto fluoru saturošus līdzekļus.
Organisma saindēšanās ir salīdzinoši reta parādība. Un tomēr fluoru saturošās tabletes jāglabā bērniem nepieejamā vietā. Ja bērns izēd iepakojumu ar šīm tabletēm, var būt vemšana, svīšana, ziepju garša mutē. Tādā gadījumā noteikti jāvēršas pie ārsta. Ir pētījumi, kuros apgalvo, ka fluors nogulsnējas kaulos un var radīt nopietnas veselības problēmas (piemēram, artrītu), taču tad jābūt regulārai un ļoti lielai pārdozēšanai. Fluoru organismā uzņemot sistēmiski, neliels procents (1–5%) nonāk kaulu sistēmā, bet tas ir normas robežās. Organismā neizmantotais fluors ātri izdalās ar urīnu.