Ko mazulītis jūt dzemdībās?

Atzīšos, par šo tematu esmu domājusi ļoti maz, lai neteiktu, ka gandrīz nemaz. Vienmēr priekšplānā ir bijusi sieviete — „Man TĀ sāpēja!”, „Teicu, ka vairs nevaru!”, „Man šķita, ka nu bērnu man vairs nebūs” un tā tālāk un tā joprojām. Bet kā šajā Lielajā dienā jūtas pats bērniņš?!
Arī bērniņš dzemdībās jūtas briesmīgi — nobijies, jo visu laiku netraucēti mitis siltumā, drošībā pie mātes.

FOTO: Aigars Jansons, http://www.ajstudio.lv/

Arī bērniņš dzemdībās jūtas briesmīgi — nobijies, jo visu laiku netraucēti mitis siltumā, drošībā pie mātes.

Bez šaubām, ir ļoti svarīgi, lai dzemdībās māmiņa justos harmoniski — bez liekiem satraukumiem, pasargāta un mīļu roku aprūpēta. Taču šajā dienā ir jādomā ne tikai par māmiņu... Arī bērniņš dzemdībās jūtas briesmīgi — nobijies, jo visu laiku netraucēti mitis siltumā, drošībā pie mātes. Taču izrādās, mēs savam mazulītim varam palīdzēt piedzimt tā, lai viņš uzreiz pēc dzimšanas uzsmaidītu...

Pārdomas radās, kad izlasīju grāmatu “Piedzimt bez vardarbības”, ko ir sarakstījis ārsts Frederiks Leboijē (Frederick Leboyer). Ar fotoattēliem un poētisku stāstījumu Leboijē parāda, kā mazulītis izskatās un jūtas, kad sagaidām viņu, nedomājot par bērniņa labsajūtu, un cik apgarots viņš ir, kad darām, kā viņam tīk...


Arī bērniņš dzemdībās jūtas briesmīginobijies, jo visu laiku netraucēti mitis siltumā, drošībā pie mātes.

Kad Frederiks Leboijē izdeva grāmatu "Piedzimt bez vardarbības", viņš satricināja pasauli. Tikai daži aicinājumi no viņa puses sacēla vētru citu ārstu un vecmāšu vidū. Daži no Leboijē ieteikumiem:

  • Sagaidīt bērniņu nevis spilgti izgaismotā telpā, bet mazā apgaismojumā.
  • Būt klusiem un rāmiem, kad dzimst bērniņš.
  • Nepārgriezt nabassaiti, kamēr tā pulsē.
  • Kad bērniņš piedzimis, uzreiz viņu vannot siltā ūdenī, lai atvieglotu pielāgošanos jaunajā telpā, kas nebūt nav tik silta, kā bija pie māmiņas.
Reklāma
Reklāma

 

...izrādās, mēs savam mazulītim varam palīdzēt piedzimt tā, lai viņš uzreiz pēc dzimšanas uzsmaidītu...

Šis franču ārsts satricināja arī mani. Ne tāpēc, ka es būtu pret šiem ierosinājumiem, bet tāpēc, ka dzemdībās nebiju padomājusi par notiekošo no savu bērniņu skatu punkta... Man žēl par to. Jo bērniņs ir visu jūtošs cilvēciņš jau tad, kad mamma viņu gaida un attiecīgi arī — kad dzimst. Atceries par to.

Saistītie raksti