nu cik tas bērniņš vecs.
vispār jau diezgan agri mammas taisa auzu pārslu tumi.
protams visvienkāršākās ir veikalā pērkamās pakas-putras ātri izgatavojamas-pulverīti ar karstu ūdeni un uz priekšu.

Es saku savu mazo piebarot kad palika 6 menesisi

Pirku veikala baby rice un jaucu kopa ar savu pieninju......
Pun tad saku dod burkanus un ta tik uz prieksu

Varbūt teikšu to, kas nešķiet "populāri"     bet nu tāda bija mana pārliecība un arī šodien nekas nav mainījies, tāpēc iesaku. 
Es savus abus bērnus zīdaiņu vecumā vispār ar neko (par pirktajām putrām vispār nerunājot!!) nepiebaroju    un viņi man ļoti labi iztika! 
Bija apaļi un ar smukiem sārtiem vaigiem, un baltiem, baltiem zobiņiem.  

Kaut kādā brīdī - tikai ap gadu jau sāku dot to, ko ēdām mēs lielie (speciāli un atsevišķi negatavojot) - protams, pagatavotu bez sāls un garšvielām (paši pēc tam sev piebērām) un, attiecīgi, saspiestu mazākos gabaliņos, ja bija nepieciešams. Bet našķim - no vecmammas dārza - ogas, dārzeņi un dažreiz arī pa kādam sausiņam - vienu paku, laikam sanāca iedot pa visu to laiku. Padzerties tīru avota ūdeni, bez nekādiem saldinātājiem un no krūzītes (bērni nezināja, kas ir knupītis un kā dzer no pudelītes). Un arī tagad bērni labāk, lai padzertos izvēlas ūdeni.
Bet pamatēdiens (devu, tad, kad prasīja) visu laiku bija mans piens līdz pat 12-13 mēnešiem un tikai tad - pamazām, pamazām, pārejot, sākumā tikai pusdienu reizē, uz pilnīgu "svešo" pārtiku. Un arī tad, bieži vien, bija tā, ka paēda kartupeļus un paprasīja vēl pienu. Baroju ar savu pienu abus aptuveni līdz 2 gadu vecumam, beigās palēnām atradinot ar 1 barošanas reizi pirms gulētiešanas.

Un tagad esmu par savu tā laika izvēli ļoti priecīga, jo nezinu nevienu nelāgo bērnu slimību, par ko citas mammas bērnudārzā sūdzas un joprojām man nav bijusi nepieciešamība nevienam no bērniem dot antibiotikas šo slimību dēļ. Bērni ir veselīgi, ar labu imunitāti, veseliem zobiem un labi izveidojušos ķermeni.
Un arī - tā ir daudz vieglāk un konkrēti bērnam nepieciešamie ikdienas izdevumi ir tikai priekš pamperiem! 

Bet par ēšanu kā tādu - man joprojām bērnu (3 un 7 gadi) ēšanas paradumi nesagādā nekādas problēmas - ēd visu ko dodu. Sākot ar vārītiem burkāniem (kurus es pati neciešu!) un beidzot ar speķi un ķiploku ar rupjmaizi, ciemos pie vectēva.

Man savu peku ieteica piebarot jau no 3 mēnešu vecuma, jo svarā neņēmās no mana piena un bija dikti sīka. Es arī paklausīgi taisīju, spiedu caur sietiņu utt, bet nekas jau nemainījās, jo viņa uzņem tikai tik cik pati vēlas. Tagad astoņos mēnešos viņa ir krietni sīkāka par citiem sava vecuma bērniņiem, bet nu jau vairs par to neuztraucos, jo nav jau viņa izkāmējusi un kaulaina. Ja nav nekādu problēmu ar savu pienu, tad nav vajadzīgs kā tikai no 6 mēnešiem. Nu protams arī pupojas viņam man vēl joprojām.

man pediatrs 4 mēn. vecam zīdainim teica, ka var griķus izvārīt un sablenderēt vai arī rīsus un dot ar karotīti vai pudelītē.

mazajai 3,5 menesi. netaisos jau skriet un varit tikai apjautajos ka dara citas maminas!!!!!