Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 4/5
    Dace Mūrniece

    Ļoti jauka zobārste. Lieliski saprotas ar bērniem!!!!

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Onkuli, tu esi zaglis!

Mūsu trīsgadīgais dēls šobrīd ir aizrāvies ar policijas darbu un lomu spēlēm. Mājās esam runājuši, ko dara policisti, un dēls to labprāt izspēlē dažādās situācijās. Reiz kāpņutelpā satikām kaimiņu, uzsākām sarunu un pēkšņi dēls svarīgā balsī paziņo: "Onkuli, tu esi zaglis, tu nozagi man maku!" Es nobālēju, bet kaimiņš acīmredzami apvainojās. Aizejot mājās, pār

Skatīt visus jokus

Foruma lietošanas noteikumi

Forums ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Forums > Bērniņa gaidīšana un dzemdības

Tiešām neciešu bērnus

​Vai ir kāds cilvēks uz šīs pasaules, kuram tiešām riebjas bērni? Es runāju, nevis par gadījumu, kad bērni neizraisa nekādas sevišķas emocijas, bet gan par gadījumu, kad bērni tiešām riebjās! Ja es transporta līdzeklī ieraugu bļaujošu bērnu, pie kura visas tās trakās vecenes skrien uķināties, mana reakcija ir: ''Ak Dievs, aizveries taču!!'', ,lai vēl neteiktu to ar krievu lamu vārdiem. Jā, tik ļoti man riebjas bērni. Man rauj uz augšu doma vien, ka uz pasaules ir miljoniem sieviešu, kuras maina sūdainus autiņus. Man tiešām pofig, ka ''tas taču ir viņu bērns'' un visas šitās tipiskās frāzes. Man tas liekas pretīgi. Tāpat arī - kā var izturēt to, ka bērns kaut kur sēž un ir noskielojies no galvas līdz kājām? Un vecāki vienkārši paņem ar pliku roku un notīra to pretīgo, slapjo seju?
Es bērnos neredzu neko mīļu, jauku un skaistu. Kad ieraugu bildē jaunpiedzimušo, man paliek reāli sūdīgi. Tāpat es arī neciešu tādu sadaļu kā grūtnieces un viņu pārmērīgā interese par sevī norietošajiem procesiem.
Jo vairāk man saka frāzi:''Kad tev būs bērni...'' vai ''Tev jau nav jāpatīk svešiem bērniem, bet savam'', jo trakāka es palieku - kad man to kāds saka, es palieku burtiski sarkana;D
Man patīk dzīvnieki un suņi, gar tiem varu uķināties, jo tur tiešām kaut kas ir! Pūkains, priecīgs sunītis, piemēram... kāda jēga no bēbja? Vislaik pinkšķ, piedi*š bikses, sūc naudu kā nelabais ar visiem saviem tēriņiem. Un trakākais - kā piedzimst bēbis, Tev vairs nav dzīves! Visa dzīve ir tikai tas bērns un tas ir slimi! Tu vairs nevari un nedari to, kas kādreiz patika, Tu vairs neesi Tu pati, bet mamma! Tas taču ir drausmīgi! Tāpat arī, ''izstaipīta'' pakaļa no dzemdībām, pienākuši kilogrami, 9 menešu velkāšanās ar milzīgu vēderu, kas izskatās pretīgi... Tas ir normāli?
Kā sabiedrībā drīkst uzskatīt, ka antisabiedriski ir nedzemdēt bērnu? Kapēc sievietei ir jābūt tai, kas upurē visu savu dzīvi sasodīta bērna labā??
Un manas domas nav pusaudža sindroms, es tā domāju VISU savu mūžu... ceru, ka ir kāds, kas domā līdzīgi. Nav iespējams izturēt to, ka visur internetā ir tūkstošiem rakstu par ''sievietes pienākumi'', ''kad sievietei dzemdēt'' u.t.tt... Ko jūs par to domājat?

Ievietots 29. dec 2018 16:46

Ieraksti komentāru
Secība:

Anastasy

Interesanti, cik Tev ir gadu? Un, vai ir brāļi, māsas, vecāki... Cik ilgi Tev ir tādas domas. Tas nav nekas slikts, ka Tev negribas bērnus, katrs mēs esam indivuduāls. Ņem suni, ja Tev tā gribās, bet galvenais rūpējies par viņu, savāc aiz viņa (arī kakas, jā...) un liecies mierā par tām, kas grib bērnus. Tu taču dzīvo savu dzīvi. Nelasi to, kas uz Tevi neattiecas un kas Tevi neinteresē. Cilvēki tā parasti dara, visu laiku jautā, kad precēsies, kad būs bērni utt... Galvenais atrodi tādu pašu pretī, kāda esi Tu, protams, ja Tev ir vēlme veidot kopdzīvi un dzīvo vienā mierā.
Pievienots  3. jan 09:11

Atbildēt komentāram

savadakameitene

Man ir 18, nav ne māsas, ne brāļu, un nekad nav arī gribējies. Suņi patīk jā, bet tieši tas, ka jārūpējās par viņu, ne tikai jāņurca, liek padomāt vēlreiz, vai man to vajag. Pagaidām iztikšu ar trusi;D paldies par atbildi! Tas ir fakts, ka jāizvairās no tiem rakstiem par bērniem un ģimenes dzīvi...
Pievienots  3. jan 09:54

minnija2

Bet ko tu dari šajā vietnē, ja riebjas bērni? vispār jau 18 gados tas ir pārdzīvojami. Ja šāds pats riebums (nevis vienaldzība), bet tieši riebums, būs arī 30 gados, tad jāčāpo pie galvas ārsta.
Pievienots 19. jan 13:50

Atbildēt komentāram

savadakameitene

Ja riebjas bērni, tad uzreiz kaut kas ar galvu nav?? Apbrīnojamā sieviešu loģika. Šajā vietnē ir bijušas līdzīgas diskusijas, ceru, ka atbildēs kāds, kuram ir tapat un, kurš spētu atbildēt, kā lai ''iztur citus cilvēkus'';D
Pievienots 21. jan 13:54


 

LAPAS KARTE