Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 4/5
    Dace Mūrniece

    Ļoti jauka zobārste. Lieliski saprotas ar bērniem!!!!

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Bērna joks par vieglas uzvedības sievieti

Annija (8 gadi): Es: Vai Tu zini, ko nozīmē vārds "mauka"? Annija: - Jā, tas pats, kas padaudza. Es: Kā Tu zini šādus vārdus? Annija: - Es mācījos runāt... Kā tad es zinu, ka maize ir maize!

Skatīt visus jokus

Foruma lietošanas noteikumi

Forums ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Forums > Bērniņa gaidīšana un dzemdības

Peļuks22

lūdzu padomu.. ;(

sveikas mammas.. mana sirds un pacietība ir pilna.. trūkst man pacietības lai visu aprakstītu.. esmu grūtniecības 8 mēnesī.. jau pašā sākumā mazā tētis neprata mani pārliecināt, ka viņš vēlas to bērniņu.. sākumā ļāvu viņam pierādīt sevi, bet neko izrunāt ar viņš nespēja, uz elementāriem jautājumiem par turpmāko nemācēja atbildēt,,tik nomelnot mani.. un tā tas turpinās visu šo laiku.. lāvu 2x atbraukt līdzi pie ārstiem uz usg,,domāju varbūt tas ko mainis.. nē.. nebija pat atbildes par to, kā viņš juta mazo redzot.. 
viņš mani ir novedis tik tālu, ka sāku domāt vai vispār viņu rakstīt kā bērna tēvu.. visu laiku ir teksti no viņa, kas noniecina mani un vēl nedzimušo bērniņu.. 
tagad gan saka, ka nožēlo savus tekstus,bet tas ir līdz brīdim kamēr nesaku savas domas..vai kamēŗ neprasu kā tālāk būt.. es negribu speciāli liegt kaut ko..mazam tēvu vai ka savādāk.. bet ja viņš, var nosaukt ņirgasanos par viņu ka ļāvu roku uzlikt uz vēdera un sajust ka mazais kustas..man nav ko teikt.. 
kur lai es griežos pēc padoma? ko lai es daru?  es varu arī viena audzināt bērnu.. es uzskatu ka viņš pārāk nesavaldīgs, un nespēj uzņemties atbildību par to.. 
to pāri darījumu ir vairāk ka spēju saprast.. viņš visu šo laiku ir mani morāli, psiholoģiski ar vārdiem.... .. nemaz nerunājot par visu.
nespēju visu šeit uzrakstīt, jo pārāk dziļi tas sāp.. varbūt kādai ir bijusi līdzīga situācija.. kā Jūs rīkojāties? 

Ievietots 6. jan 11:12

Ieraksti komentāru
Secība:

Nasa

Kāpēc izvēlējies veidot ģimeni ar cilvēku, kas pēc taviem ieskatiem, nav gatavs ģimenei? Lai arī šis cilvēks nespēj tikt galā ar savu emocionālo pasauli un formulēt savu nostāju, nenozīmē, ka viņš ir nepiemērots tēva lomai. Jautājums, vai viņš vēlas būt partneris, jo pamatu pamatā jau ir partnerība un sievietes un vīrieša savstarpējā komunikācija. Cerēt un gaidīt nevajag. Varbūt vajag mainīt sevi un savu redzējumu uz notiekošajām pārmaiņām dzīvē, lai izveidotu stabilu ģimenes modeli, kurā var arī nebūt abpusēja atbalsta, iejūtības un morālas tuvības pilnas attiecības, bet tādas attiecības, kas apmierina abus vecākus un veicina normālu bērna attīstību un dod veselīgu ģimenes mikroklimatu, lai attīstītos emocionāli un fiziski vesels bērns. Jo ja ir ģimene un ir pārmaiņu laiks, ir jāiemācās pārmaiņām pielāgoties. Bērna ienākšana ģimenē ir pirmais lielais pārbaudījums Jūsu abpusējai cieņai vienam pret otru. Sievietes grūtniecības laikā dažkārt uzskata, ka viņu emocionālais komforts un viņas (kā topošās mātes) stāvoklis ir īpašākais, kas var notikt. Tā ir, taču ne viennozīmīgi. Jo sieviete par māti kļūst jau ar grūtniecības fakta apzināšanos (hormonāli, fizioloģiski sievietei kā mātei identificēties ir vienkāršāk) - vīrieša emocijas un uz viņu izdarīto spiedienu grūtnieces ignorē, pat nereti izdarot papildu spiedienu saistībā ne tikai ar jauno lomu, bet uzspiežot vīrietim rūpes par visu. Arī vīrietis ir pelnījis, lai viņu šai laikā palutina kā cilvēku, kura dzīvē notiek kas īpašs un izturas kā pret pieaugušu cilvēku ar cieņu un pietāti pret viņa vajadzībām. Klausieties viens otrā.
Pievienots  8. jan 08:59

Atbildēt komentāram

MazāFeja

Nu man bija tā, draugs nenormāli vēlējās bērnu, kā paliku stāvoklī lielījās, bet ap 6 grūtniecības mēnesi sāka palikt agresīvs, mūžīgās kliegšanas un strīdi... Izrādija vienaldzīgumu, tā tas turpinājās līdz bērna dzimšanai. Protams kad bija pa traku, atvainojās, pēc laika... bet nu... Viss uz brīdi pārgāja, kad viņš mazo turēja rokās... solījās būt ideāls tēvs, bet nu tas beidzās kad braucu ar mazo mājās... Vīriešiem vāji nervi... + man bija lielas problēmas pēc dzemdībām... Viņš bieži bērnam uzbļāva vai nosauca ne tā kā vajadzētu... bet kad mazajam palika kādi 4 mēneši, viss palika nedaudz vieglāk un saprotamāks... Tagad viņš bērnu pieskata ar prieku, vairāk pat nekā es... Tas ir tāds posms... Vīrieši ir dažādi, viņiem ir bail no atbildības vairāk nekā sievietēm, tomēr viņi to neizrāda... Ar vienaldzību mēģina noslēpt bailes... ir grūti un būs, bet tas jāskatās pēc situācijas... Ja domā ka mīli un ir vērts, tad rēķinies ka būs nežēlīgi grūti, ja tomēr jūti ka nav tas abpusēji, tad tiešām labāk ar steigu šķiries... Tas jālemj pēc sajūtām, kā arī iesaku atklāti izrunāties ar draugu, saki visu ko domā, atklāti, jo nu no tā būs atkarīga dzīve jums visiem 3. Ja viņš pasaka ka nevēlas, tad tur viss ir skaidrs, ja tomēr redzi ka nav pārliecināts, tad ļauj aptvert ka viņš būs tēvs - varbūt viņam tas ir pa strauju, jāiepazīstina ar mazo pamazām, lai viņš palasa par bērna kopšanu, vai arī tu neuzbāzīgi pastāsti par to... nesatrauc, ja jau viņš ir nobijies, ticu ja nav tik traki, tad mazo rokās turot viņam domas mainīsies... Bet iesaku nevilcināties un nostādīt viņu fakta priekšā - mēs būsim 3, ja vēlies, centies to pieņemt un palīdzi, vai arī visam beigas. Man palīdzēja ka rādiju viņas internetā mīlīgus video un bildes kur ir mazulīši ar mammu un it īpaši tēti... Tas labais bērnos jau ir vairāk nekā sliktais, viņš varbūt domā ka bērni tikai raud, ēd un kakā, bet tā nav, tās emocijas nav novērtējamas.. Bērni ir vislabākais kas var būt. Ceru ka palīdzēju
Pievienots 13. jan 01:45

Atbildēt komentāram



 

LAPAS KARTE