Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 4/5
    Violeta Fodina

    Ļoti jauka daktere...Ginekoloģijas jomā un neauglības risināšanai...

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Onkuli, tu esi zaglis!

Mūsu trīsgadīgais dēls šobrīd ir aizrāvies ar policijas darbu un lomu spēlēm. Mājās esam runājuši, ko dara policisti, un dēls to labprāt izspēlē dažādās situācijās. Reiz kāpņutelpā satikām kaimiņu, uzsākām sarunu un pēkšņi dēls svarīgā balsī paziņo: "Onkuli, tu esi zaglis, tu nozagi man maku!" Es nobālēju, bet kaimiņš acīmredzami apvainojās. Aizejot mājās, pār

Skatīt visus jokus

Foruma lietošanas noteikumi

Forums ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Forums > Sirdslietas, attiecības, ģimene

Sieva pēc 17 gadu kopdzīves

Kā tikt pāri nodevībai un pazemojumam?

Labdien,

Mazliet kauns te rakstīt, bet man ir vajadzīgs citu sieviešu viedoklis un atbalsts, ja iespējams. Es nodzīvoju kopā ar vīru 17 gadus, mums ir meita, kuru abi izlolojām. Viņš bija mans vistuvākais un mīļākais cilvēks pasaulē, kuru es vienmēr esmu atbalstījusi un godājusi kā vīru un cilvēku. Viņš rūpējās par meitu, māju, cēla, uzņēmās daudzas lietas "mūsu ģimenes" labā. Mēs satikāmies sen, kad abi bijām pavisam jauni, nemākulīgi, mums nekas nepiederēja. Taču gadu gaitā izveidojām ģimeni, kas mums abiem bija svēta. To vairākkārt bijām pārrunājuši un es zināju, ka lai kādas vētras mūs nepiemeklēs, mūs vieno kaut kas dziļāks un lielāks par parasto vīriešu, sieviešu pievilkšanos. Mēs abi gribējām ģimeni. Taču gadu gaitā, mūsu attiecības pasliktinājās, arvien biežāk viņš man sāka pārmest, ka neesmu gana seksīga, vai pārāk daudz strādāju. Ka viņš gribot vairāk bērnus, ka es par maz viņam palīdzu strādāt dārzā. Viņš savā darbā bija priekšnieks un mēdza jokot, ka darbā viņu gaidot tik skaistas sievietes, ka man arī vajagot tomēr pacensties. Tas mani iedzina pamatīgos kompleksos, pēc neveiksmīgas ārpusdzemdes grūtniecības, es īsā laikā pieņēmos svarā par aptuveni 7- 8 kg, mani sāka pārņemt izmisums, jo man sāka riebties gan sekss, gan pašas ķermenis, man nepatika nākt mājās. Ja citkārt mēdz teikt, ka sievas mēdzot zāģēt savus vīrus, tad manā gadījumā bija pretēji - mans vīrs bija ārkārtīgi emocionāls, pat histērisks, pastāvīgi neapmierināts un ar lielu EGO, kas tika laists vaļā kad vien ienāca prātā. Es savukārt biju tā, kura cieta. Koda zobus un cieta, mēģināja paciesties, sāka skriet, neēst, taču svars negāja nost. Sāku kaunēties no sevis, sāku grimt arvien dziļākā depresijā. Sāku domāt par šķiršanos, taču ģimenes un iekšējā solījuma dēļ to nespēju. Man likās, ka šīs grūtības jāpārvar un ka visam jābūt atkal kārtībā. Visu mūsu kopdzīves laiku es piedalījos vīra darba projektos, mēdzu viņam palīdzēt ar dažādām lietām, līdz brīdim, kad sarīkoju viņa uzņēmuma jubilejas pasākumu, kas man nāca caur lielām mokām, jo saslimu. Taču pārvarēju sevi un novadīju visu līdz galam. Pasākuma naktī vīrs neatnāca mājās. Kopš šīs dienas viņš ar mani vairs nerunāja un mēdza nenakšņot. Mēs pārstājām runāt. Es izlēmu aiziet. Pēc ilgāka laika uzzināju, ka viņam ir romāns ar vienu no darba kolēģēm - 18 gadus jaunāku meiteni, kuru pats .. pilnīgi nemākulīgu pieņēma darbā. Viņš ar viņu bija uzsācis romānu. Kopš šī brīža ir jau 2 gadi. Un es tikko uzzināju, ka viņi ir apprecējušies. Šķiršanās bija smaga, vīrs negribēja dalīt kopīgo māju. Es tiku izmesta no mūsu mājas, tur tagad dzīvo tā slampa. Mazgadīgā slampa, kura ir gandrīz meitas vecumā un kura bauda tās dzīves augļus, uz kuriem es cerēju visā mūža garumā. Es domāju par nāvi un ļoti bēdājos. Šis pazemojums mani nepamet jau ilgu laiku. Es nespēju nedz piedot, nedz sākt jaunu, īstu dzīvi. Esmu salauzta. Kā tikt pāri? Es eju pie terapeita, taču ievērojami labāk nepaliek.... ko man darīt?

Ievietots 12. sep 11:35

Ieraksti komentāru
Secība:

Nasa

Jāturpina terapija. Terapijas laikā pamazām nonāksiet pie risinājuma, ko mainīt sevī, lai turpinātu dzīvot pilnvērtīgi un laimīgi. Risinājumi ir tūkstošiem, Jums tikai jāsaprot pašai, ko darīt, kā rīkoties un ko mainīt, lai realizētu savu potenciālu. Pārāk klišejiski, tāpēc domāju, ka Jums ir visas iespējas atgūt dzīvesprieku, ja Jūs no tiesas sāktu sevi mīlēt un saprastu kāpēc viņš rīkojās tā, kā rīkojās... Jāmaina savu skatījumu pašai uz sevi. Pēc rakstītā noprotu, ka visa sākums bija tajā, ka pārstājāt rūpēties par sevi, cenšoties izdarīt visu, kā laba māte un laba sieva. Taču vīrietim šāda nevīžība pret sevi dod signālu, ka Jūs viņu nemīlat, negribat. Vīrietis nekad neaplidos sievieti, kas sevi nemīl. Jeb nestaro, neizstrāvo dzīvības, prieka enerģiju. Tāpēc tik prasti nomainīja Jūs pret jaunu sievieti, kura izstaro šo enerģiju un viņu apbrīno, apbur ar apbrīnu. Jūs zinājāt viņa trūkumus, bijāt viņu atkodusi - tas vīrietim liek justies kailam, viegli ievainojamam, negribētam. Jums vajag turpināt terapiju un daudz lasīt labu literatūru, papildināt redzesloku un lēnām sākt saprast, kas ir tas, kas Jums dod enerģiju, piepilda ar spēku un rada labsajūtu esot vienatnē ar sevi.
Pievienots 12. sep 19:15

Atbildēt komentāram

Sieva pēc

Liels paldies par iedziļināšanos un ieteikumu. Noteikti jāiet uz priekšu, es turpināšu arī terapiju. Taču negribu piekrist, ka iemesls bija nevīžība. Es biju padzisusi, norūpējusies (likumsakarīgi), taču ne nevīžīga. Es vienmēr esmu kopusi sevi, liekais svars uz manu augumu bija, taču ne pārdabisks, turklāt ne jau izlaidības dēļ, manu pievilcību apstiprināja citi vīrieši, taču ne vīrs. Viņš mani grauza un nievāja gadiem, kas vainagojās ar totāli sagrautu pašapziņu, lai arī mani līdzcilvēki vienmēr ir apgalvojuši, ka esmu īpaša, pievilcīga un neparasti skaista sieviete, man ir sava karjera, intereses. Forumā jau neredzam to situāciju kopumā, tikai to, kas uzrakstīts, pārējo piedomājot klāt. Jebkurā gadījumā - zaudējuma sajūta ir nenormāla, tas ir tas, kas ir visgrūtākais Es gribētu dzirdēt citu sieviešu pieredzi.. kā tikāt galā, kad vīram zuda interese un viņš aiziet pie citas, daudz jaunākas (svaigākas, tvirtākas, bezrūpīgākas). Kā dzīvot tālāk?
Pievienots 13. sep 14:37

Sieva pēc

Atkal esmu viena pati ar savām domām un sāpēm. Mans bijušais vīrs ir apprecējies, tikko izlasīju viņa gaišo un skaisto interviju kādā no žurnāliem un interneta portāliem, cik viņa dzīvē labi iet. Par mīlošo sievu un jauno dzīvi. Tāda sajūta, ka es pati būtu sajukusi prātā un viss tas, ko esmu piedzīvojusi šos gadus nemaz neeksistē. Mana sirds lūzt, es raudu... man sāp tā, ka gribas pa logu izlēkt. Es nespēju pieņemt šo pazemojumu. ............ man gribas saukt palīgā.... ((((((((((((((((((((((((
Pievienots 13. dec 23:17

Nasa

Kāpēc jālasa intervijas un jādomā par cilvēku, kas acīmredzami Jums nodara mežonīgas emocionālas ciešanas vien ar to, ka eksistē? Laidiet taču viņu beidzot vaļā, lai viņš mierīgi dzīvo, un arī Jūs sāciet dzīvot! Ārkārtīgi neveselīgi un bezatbildīgi pret sevi - lasīt intervijas, interesēties par to, kā viņš dzīvo... Nevajag. Jūs arī varat būt laimīga ar savu jauno dzīvi, iespējas noteikti ir, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ Jūs griežaties atpakaļ un turpināt sevi sāpināt. Bezatbildīgi. Iedibiniet jaunas Ziemassvētku tradīcijas, priecājieties par to, kas Jums ir, nevis lejat asaras par to, kā Jums vairs nav un ko Jums pavisam noteikti nevajag.
Pievienots vakar 05:11

TombRaider

Stāsts ļoti, ļoti sāpīgs, nekādu padomu nevaru dot. Varu tikai no sirds izteikt līdzjūtību, pasaulē netaisnība sāp visvairāk. Turieties. Ceru, ka meita spēj Jūs atbalstīt. Novēlu Jums atrast nesāpīgu vietu pasaulē un palaist vaļā visu šo murgu, kaut kad, kad varēsiet.
Pievienots 15. sep 09:33

Atbildēt komentāram

Sieva pēc

Mani jūsu komentārs aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Paldies! Es eju joprojām terapijā un cīnos. Šodien atkal ir grūti, bet es tiešām.. cīnos. Paldies un gribas novēlēt visiem labajiem cilvēkiem, ko esmu sastapusi savā ceļā, lai nevienam nekas tāds nav jāpārdzīvo. Nekad...
Pievienots 27. sep 17:15
Ļoti skumji palika, iedomājoties Jūsu situāciju. Taču no otras puses, ne reizi vien pieminējāt, ka vīrs jūs nenovērtēja.Viss, ko redzu, ko varat darīt savā labā - atrast jaunu hobiju vai atsākt studijas. Nekas tā nenodarbina prātu un neliek fokusēties kā mācību process vai fiziskas kativitātes, kas sagādā prieku. Plus, tas nāk ar ļoti pozitīviem blakus efektiem - jaunas paziņas, jauna vide un noteikti augstāks pašvērtējums. Lai Jūsu bijušais un viņa jaunā "slampa" aizrijas ar to, ko nav ne sapelnījusi ne izveidojusi. Redzēsiet, ka, ja sāksiet ar sevis (nevis jaunas mājas) celšanu, dzīve pamazām ies uz augšu. Pat nepamanīsiet, ka pēc laika uz sevi un savu veco dzīvo skatīsieties ar citām acīm. Novēlu izturību un galvenais - spītīgu neatlaidību.
Pievienots  3. okt 22:29

Atbildēt komentāram

maijvabole

No Jūsu rakstītā secinu,ka Jūs pirmā izlēmāt aiziet. Tātad padevāties un visu atstājāt,bet beigās rakstiet,ka tikāt izmesta.Daļēji jau tas bija jūsu lēmums šķirties,jo ko citu iesākt,ka acīmredzami Jūs gadiem vīrs ir krāpis un beidzot iznācis ''saulītē''. Kārtējā pasija ir piespiedusi uzsākt ko citu,nevis slēpties un tātad zināja uz kurām ''pogām'' spiest,bet Jūs tad jau bijāt sevi iedzinusi kompleksos.Varbūt vajadzēja tieši otrādi-sist pretī ar to pašu un tad vīrs jūs būtu ieraudzijis.tagad atliek celt savu pašapziņu un Jūs jau tāpat labi saprotat,ka neesat ne resnule,ne neglītene.tad kāpēc sērot dēļ kāda,kas Jūs nenovērtēja un krāt naidu. Tas atsaucas uz veselību un vai Jums to vajag-sabeigtu sirdi,aknas,žulti(orgāni caur kuriem iet naids un dusmas) Vajag piedot un aizmirst un atpakaļ neskatīties. Neesat ne nabadze,ne jādzīvo uz ielas. Vai tad laimei vajag tikai māju?
Pievienots  8. okt 10:43

Atbildēt komentāram

Nenosaukts lietotājs

Man šādā situācijā ļoti palīdzēja dziedniece no Rīgas. Viņai ir savdabīgs ārstniecības veids, bet tiešām palīdz. Dziednieces mob.29410019. Lai veicas! Turaties!
Pievienots 20. okt 06:33

Atbildēt komentāram



 

LAPAS KARTE