Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 4/5
    Dace Mūrniece

    Ļoti jauka zobārste. Lieliski saprotas ar bērniem!!!!

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Bērna joks par vieglas uzvedības sievieti

Annija (8 gadi): Es: Vai Tu zini, ko nozīmē vārds "mauka"? Annija: - Jā, tas pats, kas padaudza. Es: Kā Tu zini šādus vārdus? Annija: - Es mācījos runāt... Kā tad es zinu, ka maize ir maize!

Skatīt visus jokus

Foruma lietošanas noteikumi

Forums ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Forums > Sirdslietas, attiecības, ģimene

Pamātes loma, ja īstā māte nespēj samierināties ar šķiršanos

Precot vīru apprecēju gan viņu, gan viņa pagātni. Pieņēmu un ticu mūsu vēl labākajai nākotnei. Tomēr nevaru samierināties ar netaisnību no viņa bijušās (1 bērns, bet tā arī neapprecējās.).
Ar esošo vīru iepazināmies, kad tehniski viņš vēl dzīvoja ar savu bijušo un pusotru gadu veco bērniņu. morāli, emocionāli tur jau sen viss bija beidzies. Gadiem ilgi kašķi, neprasme izšķirties līdz galam pieraduma pēc un diemžēl bērns...iespējams kā glābiņš attiecībām. Uz mirkli tā arī šķita, bet palika tikai sliktāk, izjūtot varu pār vīrieti (jo "redz'  es tev dzemdēju dēlu). Bijusī nemaz necentās paslēpt otrapuse.lv sarakstes, kur garlaicības mākta iepazinās un kontaktējās ar citiem vīriešiem. Lai gan šī sieviete dzīvo "ideālās dzīves fantāzijās", ka šķiršanās nav opcija un ārēji visiem jādomā, ka viņi ir "laimīga ģimene"..tā nebūt nav un viņas raksturs un varaskāre nepalīdzēja nākt pie mierīgas kopdzīves. Pats trakākais- bērns jau agrā vecumā sāka attēlot vecāku strīdus savās rotaļās- ar rotaļlietām skaļi bļaustoties, strīdoties. Jā, stāstam ir divas puses, bet uzskatu, ka man ir pietiekoši objektīva informācija, gan no radiem, draugiem, kas tajā laikā ar viņiem kontaktējās...nekā laba. 
Protams, viņu kopdzīves izjukšanā bijusī vaino tikai mani. Tā jau pirmā netaisnība. Šī sieviete ir tas tips, kas nekad neatzīs, ka ir vainīga. Un, protams, viņai taču izdevīgāk ir tēlot vientuļās māmiņas lomu, kuru visiem jāzēlo un jāaizstāv.

Arī mēs vēlējāmies KĀ PIEAUGUŠI cilvēki atrisināt to mierīgā ceļā, piedāvājām bērnu audzināt, pieskatīt, vīrs maksāja milzīgus alimentus. Bet pretī saņēmām aizvainotas sievietes rupeklības, naidpilnus draudus, ka bērnu mums neredzēt, utt. Bet citiem tas tiek pasniegts tā, ka "tēvam nekad nebija laika", "tēvs par bērnu neinteresējās", "es bērnu audzinu viena kā varone", utt.

4 gadu laikā satikšanās ar bērnu bija mokpilna procedūra. Burtiski bija jālūdzās bērnu satikt (sākumā tkai mātes klātbūtnē), vienmēr bija atrunas kāpēc bērnu nevar satikt. Kārtējā VARASKĀRE un atriebība (?). Uz tiesu vīrs negrib iet, jo joprojām ceram uz veselīgu kompromisu. Kad apprecējāmies, tad nedaudz pierimās, bet sākās nākamais netaisnības solis.

Bijusī skalo smadzenes bērnam un saviem radiem, cik esmu slikta. Man tas ir sāpīgi. 
Tagadējam vīram sastāstīts kāds briesmonis ir mans vīrs- pameta jaunākas sievetes dēļ ar mazu bērnu rokās. Lai jau. Ja jau šis vīrietis ir ar tik šauru domāšanu, ka tic vienas puses stāstam, tad nav vērts tērēt skaidrot ko citu.
Briesmīgākais ir tas, ka viņa piekopj loti sliktu audzināšanu- nostādot bērnu pret mani!
Kad bērns ir pie mums uzturas galvenokārt tikai ar tēvu, jo sastāstītas briesmu lietas par mani...vienreiz pat 5 gadnieka vārdu krajumā izskanēja vārdi "ragana" un "ej prom no tēta".
Šī sieviete jau kādu laiku pati ir "laimīgi" (?) precējusies..kāpēc joprojām šādas negācijas?

Varbūt nožēlojami, ka rakstu te internetā, bet vēl nožēlojamāk, manuprāt, ir šīs sievietes egocentriskā uzvedība, kas nodara pāri visiem, tai skaitā viņai pašai. Kāpēc turēt naidu tik ilgi..šīs emocijas transformējās bērnā, apkārtējos, bojā veselību pašai.
 Neskatoties ne uz ko viņu kopīgais bērns ir dieva laime, puisītis ir burvīgs, gudrs un dzīvespriecīgs. Es ticu labajam, ticu, ka viņa radīs sev sirdī mieru (nevis piedošanu, neesam neko parādā!), ticu, ka arī puisītis sapratīs un pārliecināsies savām acīm, ka neesmu tas sliktais šajā stāstā. 

No citiem vēlētos dzirdēt padomus- kā izturēt šo pārmaiņu posmu? Kā runāt, ko darīt ar bērnu? Paļauties uz likteni, ka tas visu sakārtos? Jo nav mūsu stilā apzinātas agresijas un uzbrukumi, kaut gan šī sieviete laikam citu valodu nesaprot..

Paldies jau iepriekš!


Ievietots 13. jūl 16:16

Ieraksti komentāru
Secība:

Labākais,ko var darīt ir-nedarīt neko. Jo vairāk par to runāsi un apstrīdēsi faktus,jo vairāk uzkurināsi ienaidniekus. Liec to visu dziļi zem akmens un,kad bērns paaugsies,tad pats visu sapratīs. Nekad neko nepārmet un nerunā par mammu ar viņu ko sliktu. Parādi,ka Tu viņu mīli un,ka mīli viņa tēti. Bērni nav tik muļķi,kā pieaugušajiem liekas. Pagaidām viņš ir mammas ietekmēts.
Pievienots 14. jūl 11:25

Atbildēt komentāram

Nenosaukts lietotājs

Pārsteidzoši konstruktīvs raksts. Jūs saprotat, kāpēc tā ir - sieviete ir emocionāla un, acīmredzami, ļoti sāpināta. Noteikti ir arī viņu kopdzīves aspekti par kuriem neesat informēta. Noteikti ir arī viņu kopdzīves aspekti, par kuriem Jūsu vīrs pat nav aizdomājies, līdz ar to - arī viņam nav izpratnes par viņu attiecību sairšanu no visiem skatpunktiem. No saviem novērojumiem zinu, ka nereti cilvēki izmanto interneta sarakstes vai flirtu ar citiem cilvēkiem (un to neslēpj), lai otram liktu aizdomāties, provocētu greizsirdību, kā pierādījumu tam, ka tas otrs vēl mīl. Jūsu vīrs neaizdomājās, nekļuva greizsirdīgs un viņu atstāja. Protams, ka šāda sieviete paliks ar aizvainojumu, jo viņa cerēja attiecības izglābt, iespējams, emocionāli un nepareizi. Protams, ka viņas redzējumā Jūs izjaucāt viņas centienus ģimeni saglābt. Protams, ka viņa Jūs ienīdīs, un ienīdīs arī Jūsu vīru, jo viņš viņu sāpināja. Ir grūti aprakstīt cilvēka emocionālo pasauli, ja ir sagrautas viņa cerības, ekspektācijas un mērķi. It sevišķi, ja pa vidu ir bērns. Jums es iesaku smaidīt un dzīvot savu dzīvi. Protams, ka Jums ir sāpīgi, ka Jūs apmelo, taču tas ir viņas redzējums par Jums un Jūsu vīru. Viņas redzējums nekad nemainīsies, to ir jāpieņem un jāskatās uz priekšu, jāveido dzīve, domājot vairāk par savu laulību, savām attiecībām un saviem mērķiem, nevis jādzīvo sāpēs un bailēs, ko par Jums un Jūsu laulību domās citi. Nolieciet to malā, gan pienāks laiks, kad arī Jūsu vīra bērna māte noliks to malā. Bet tāpat, paies gadi divdesmit, līdz viņai varbūt būs vienalga. Tās ir emocijas, lai arī cik laimīga un starojoša viņa nebūtu ar savu jauno vīru, emocijas un sāpes izslēgt ir grūti, it sevišķi, ja bērna dēļ ar šīm sāpēm nākas satikties regulāri, līdz bērna pusaudža gadiem... Bērns savu mammu mīl, uzticas viņai un atbalsta viņu viņas sāpēs. Jūs saprotat, kā darbojas bērna uztvere - ja viņš sadraudzēsies ar Jums, viņš sāpinās mammu (un mammu bērns mīl vairāk par visu pasaulē) - arī to ir jāpieņem, jārespektē. Jo piecu gadu laikā brūces var arī nesadzīt. Jūs ar savu eksistenci būtībā šīs rētas plēšat vaļā. Tā nav Jūsu vaina, bet ir jāmēģina saprast, ka šīs sievietes emocijās tieši Jūs esat visu problēmu sakne. Jūs un Jūsu vīrs nezināt, kas toreiz notika viņas dzīvē, viņas pasaulē, viņas domās un emocijās. Tā būtu atbilde uz Jūsu jautājumu "kāpēc joprojām šādas negācijas?". Ir rētas, tāpēc. Uz jautājumu, kā izturēties pret bērnu - ar cieņu, atturību, neuzspēlētu un vienkāršu laipnību, necenšoties kļūt par draudzeni, vai otru mammu. Cieniet to, ka viņš savu mammu ļoti stipri mīl un negrib viņu sāpināt. Cieniet savu vīru un ļaujiet viņam veidot attiecības ar dēlu pašam. Cieniet arī šīs sievietes jauno vīru un ļaujiet viņiem dzīvot mierīgā, laimīgā laulībā, necenšoties ietekmēt viņu viedokli par Jums.
Pievienots 14. jūl 12:14

Atbildēt komentāram

manuprāt - neņemt galvā to, ko saka vai domā bijusī - lai kaut no dusmām, naida, utt plīst pušu... jo ja ņemt to visu pie sirds, tad arī Jums pašai būs slikti - tas bijušās negatīvisms ietekmēs Jūs un jūsu patreizējo ģimeni! vai tad tas vajadzīgs?! nē - tak. Par bērniņu - diemžēl - tādās situācijās visvairāk cieš bērni (jo bērna māte - noteikti tik domā par sevi - kā viņai ir, utt - un neaizdomājas par bērnu) - pret bērniņu rūpējaties cik variet, mīliet, cik iespējams pavadiet laiku kopā - rotaļājoties, staigājot - bērnam pierādot, ka Jūs neesat tik slikta, kā saka. - ar laiku protams bērns to sapratīs....
Pievienots 20. jūl 14:02

Atbildēt komentāram

No Jūsu puses ir veiktas apzinātas darbības - esošas cilvēku savienības sagraušana. Vai, to darot, Jūs domājāt par mazā bērna laimi? Kas tad šai situācijā ir bijis lielākais egoists, un sagrāvis visu, lai tikai pats varētu justies labi? Ja Jums nozagtu dārgāko, kas Jums pieder, ko justu pret zagli? Tā bija atbilde uz Jūsu jautājumu: " Kāpēc turēt naidu tik ilgi?" Un tagad jautājums Jums. - Vai Jūsu darbības nav bijušas nežēlīgas? Vai Jūs " Kā pieaudzis cilvēks", esat centusies iejusties pamestās sievas lomā? Vai iztēlojaties, ka Jūs pamet ar mazu bērnu uz rokām ( vēl jau eksistē vēl jaunākas, vieglus līdzeklus iegūt vēlošas meitenes)? Izdevās? Ko jūtat? Atbildot uz jautājumu par strīdiem- kad vīram parādas cita sieviete, sieva pat elpot pareizi nemācēs! Tu saki, ka " neesam neko parādā" - kāpēc runā daudzskaitlī? Melnais darba izdarīts, bet pašai gribas tēlot Saules meitu? Kāpēc visu to rakstu? Uznemies atbildību! Viss atgriežas pie darītājiem kā bumerangs - gan sliktais, gan labais. Ja tagad tiešām vēlies būt laba, tad apzinies savu graujošo ietekmi pagātnē. Apzinies, ka esi monstrs, un lūdz piedošanu, saprotot, ka gan bijušā sieva gan bērns tā uzvedas tavas rīcības seku rezultātā. Ja to nevarat ( pat no slepkavas ir dzirdēti vārdi, ka nav nekas durts, bet veikala pārdevēja pati 7 reizes nazim virsū uzskrējusi), tad baudat sava " darba" sekas.
Pievienots 21. jūl 14:33

Atbildēt komentāram

Nenosaukts lietotājs

Man žēl, ka acīmredzami esat piedzīvojusi kaut ko līdzīgu, ja jau tik emocionāls komentārs. Jums ir tiesības uz savu videokli, man uz savu. Man ir tiesības runāt mūsu abu vārdā, jo dzīvojam kā cimds ar roku 24/7 , ko nevarēja teikt par iepriekšējām attiecībām. Neaizmirstiet, ka pagale viena nedeg....cik maldīgi "pamestās māmiņas ar bērnu rokā" loma tiek pamanīta kā noteicošā. Vīrietis nav cilvēks? Arī viņam sāp, bet citādāk. Un sieviete..? Mēs taču esam visgudrās, ar visiem pareizajiem instinktiem..zinām taču, ko precam vai bērnu dzemdējam. Ja dzīvo ilūzijās vai sieviete domā, ka izpildīs "perfekto dzīves plānu"..tad ir beigas! Jābūt reālam, jārēķinās ar + un - un iespējamām neveiksmēm/ veiksmēm. Nekas nav akmenī iekalts un galvenais- NEVIENS NEVIENAM NEPIEDER! Paldies, ka apjautājāties, es jūtos ļoti labi, jo vīrs beidzot izjūt gan laimi, gan brīvi, gan mīlestību vienuviet! Tātad arī es esmu laimīga. Atgriežoties par pamātes lomu, jā- tā ir mana izvēle..jārēķinās bija arī ar šo ne tik spožo scenāriju. Tomēr nerēķinājos ar necilvēcību un netaisnību. Nekādi bumerangi man nepienākas, neko sliktu apzināti neesmu darījusi. Tās ir otras sievietes fantāzijas un neveiksmīgā "plāna" redzējums. Glluži otrādi- esmu tā, kas nāca pretī, nogaidīja, klusēja, kad viņa ķērca nejaucības, mērķēju uz mieru. Diemžēl nav sapratnes, ka ar pagātni jāizlīgst, jāpieņem un jāskatās ar pozitīvu skatu nākotnē nevis jāurķējas pagātnes melnumos. To vairs neizlabot!
Pievienots 21. jūl 15:29
Kredīta piedāvājums svārstās no 5000 € līdz 950000 € ar 100% ticamību Kredīta pakalpojumi Īpašie piedāvājumi 5 000 EUR 850 000 € 100% uzticamība. Iegādājieties aizdevumu, lai atrisinātu savas parādu problēmas, kā arī pabeidzat kredīta problēmas, jo īpaši sava projekta finansēšanu un to paveikto. Mēs esam privātpersonas ar aprēķināto kapitālu 105 000 000 eiro. Mēs esam gatavi piešķirt patēriņa kredītus, refinansēt, parāda konsolidāciju un citus, sākot no € 5000 līdz € 1,500,000. Mēs esam pieejami 7 dienas nedēļā un 27 stundas diennaktī. Sazinieties ar mums pa pastu
Pievienots 29. aug 08:16
Dzirdētas un pieredzētas lietas, tikai ar to atšķirību, ka pēc šķiršanās bērni palika dzīvot pie tēva. Ir pagājuši 4 gadi un tikai tagad daudz maz iestājies miers-beidzies terors no bērnu ,,mātes,, gan pret tēvu, gan bērniem. Terors, tas tiešam viss precīzākais apzīmējums tām darbībām un izdarībām kas nāca. Visa sākumā arī mēģinājām kā labāk, pa labam, lai varētu mierīgi sadzīvot. No šī brīža raugoties atpakaļ-muļķīgākais ko darījām un labi ka viss ir labi beidzies. Viens ir vēlēties ko pa labam, bet tas jau nenozīmē, ka otra puse ko tādu vēlēsies un darīs. Uz katru pretīm nākšanu nācās kost pēc tam pirkstos. Un bija ļoti daudz kas- ne tikai nomelnošana, runas, zākāšana, apsaukāšana un apmelošana, bērnu iebiedēšana. Bija draudi un arī reāli mēģinājumi šos draudus realizēt...Tur augšā tomēr kāds skatās līdzi- laimīgu sakritību dēļ tie visi neizdevās un tēvam un pamātei nekas netika nodarīts. Vienam no bērniem tik ļoti gan nepaveicās- mēģinot iebiedēt ,,māte,, nedaudz arī pārcentās. Visu laiku nepameta sajūta, ka viņa darbojas tā teikt-no divām pusēm. Apkārtējiem cenšas rādīt un stāstīt, cik ļoti viņa ir apbižota ar dzīves un bērnu tva ,,netaisnībām,, , bet no otras puses dara visu, lai pēc iespējas visu sagandētu un tādā veidā varētu turpināt uzturēt šo ,,tēlu,, .Kā arī darīt visu, lai caur bērniem vismaz kaut kādā veidā nodarītu kaut ko Tēvam. Esam izstaigājuši, nu jau visas iestādes, līdz pat tiesai. Savādāk pasargāt ne savi, ne mazos nebija iespējams. Pa labam sarunāt-nu ar bērza pagali būtu vieglāk sarunāt, lai viņa iztecina litru sulas.... Pēc pēdējās tiesas lēmuma(par saskarsmi) ,,māte,, divas reizes satika mazos un nu jau pusgadu viņai vairs nevajag ne bērnus, ne arī kādu citu no mums..... Beidzot dzīvojam mierīgi un cerams ka tā tas arī būs turpmāk........
Pievienots 21. jūl 16:45

Atbildēt komentāram

Kārtējā ģimeņu jaucēja, kas gaida, kad kāds viņu tagad žēlos. Par to vajadzēja domāt, pirms izjauci ģimeni un atņēmi mazajam cilvēkam tēvu. Nu jau ir par vēlu padomus prasīt. Visā šajā stāstā nav skaidrs jautājums - ko darīt ar bērnu? Kas Tev ar viņu jādara? Ielīdi citu cilvēku dzīvē un tagad gribi bērnam par labo tanti izrādīties? Velti. Nebūsi Tu viņam tāda. Apbrīnoju šitās lētticīgās, kas domā, ka ir visgudrās un viedās. Ko sēsi, to pļausi.
Pievienots 24. aug 13:07

Atbildēt komentāram

Nenosaukts lietotājs

Paldies pr komentāru, bet pilnīgi nevietā. Neviens neko nav jaucis..nebija jau ģimene, bet vienas sievietes saorganizēts mantkārīgs scenārijs.Palika tikai neveiksmīgs kredīts un "pīrādziņš" pie sāna Ikdienas darbā daudz saskaros ar dažādiem ģimenes modeļiem. Mūsu sabiedrībai jāpierod, ka ir un būs jārunā skaļi par šādām tēmām. Ne jau žēlastību lūdzu, bet padomu. Jo ar mani viss ir kārtībā, šī situācija atkal un atkal tiek mākslīgi sakairināta...veci pelni tiek kasīti uz augšu. Kam tas ir izdevīgi...nesaprotu...
Pievienots 11. sep 17:59
Kredīta piedāvājums svārstās no 5000 € līdz 950000 € ar 100% ticamību Kredīta pakalpojumi Īpašie piedāvājumi 5 000 EUR 850 000 € 100% uzticamība. Iegādājieties aizdevumu, lai atrisinātu savas parādu problēmas, kā arī pabeidzat kredīta problēmas, jo īpaši sava projekta finansēšanu un to paveikto. Mēs esam privātpersonas ar aprēķināto kapitālu 105 000 000 eiro. Mēs esam gatavi piešķirt patēriņa kredītus, refinansēt, parāda konsolidāciju un citus, sākot no € 5000 līdz € 1,500,000. Mēs esam pieejami 7 dienas nedēļā un 27 stundas diennaktī. Sazinieties ar mums pa pastu
Pievienots 29. aug 08:13

Atbildēt komentāram

Nenosaukts lietotājs

Nu divi zābaki pāris! Viens, ērtos bezbērnu spilvenos gulēdams, piespraudis Saules Meitiņai batonus ausīs ("sen viss beidzies" - klasiska pasaka, ko stāsta visi, kas krāpj), kamēr otra auklē mazu bērnu. Un Saules Meita tagad staigā pa pasauli stāstīdama tieši tādu pašu Baltu un Pūkainu pasaku. Liec aiz auss - tu NEKO nezini par viņu attiecībām, zini tikai piegulētāja pasaciņu, kāda tobrīd labāk derēja un abiem patika. Nav jau grūti uzdoties par miera nesēju un draudzenīti, kad tu neesi tā, kas sāpināta. Fakts paliek fakts - kamēr viena sieviete, kā te jau komentēja, "pareizi pat elpot nemāk" mājās ar mazu bērnu, tikmēr tētuks jau aplido citu. Mainītās lomās gribētu es redzēt, kā tu dzertu tēju ar sievieti, kuras dēļ vīrs tevi atstājis ar mazu bērnu, gan jau ne īpaši maigā veidā, kas to zin, kādas basņas tika stāstītas un noliegta visa pagātne un sagrautas visas cerības (kādas cilvēkiem attiecībās parasti ir, lai ko arī viņi pēc tam stāsta nākamajās), lai tikai tiktu vaļā un prom uz ērtāku vietiņu. Ar iejūtību, redzams, sevi neapgrūtini, bet nu tai sievietei būtu jābūt supersievietei un eņģelim, lai šo tā viegli atlaistu un piedotu. Vienīgie tavi sasniegumi šajā situācijā ir tie, ka tu atradi attiecības ar krīzi un palīdzēji tām sadalīties līdz galam - neglītā, melīgā veidā, nevis baltā un cēlā, lai kā gribētos iztēlot. Fascinē tās liekulīgās rūpes par viņu bērnu - jārēc, jei bogu, tik neapgrūtināta ar realitāti! Tik LABIŅA!
Pievienots 15. sep 09:57

Atbildēt komentāram

Nenosaukts lietotājs

Īsos vārdos - baļķis acī nevājš
Pievienots 15. sep 10:06

Atbildēt komentāram



 

LAPAS KARTE