katrs bērniņš vecākiem piesakās tad,kad pienāk viņa laiks,ja abiem ar veselību viss ir ok šajā ziņā...

domāju,ka nav ko iespringt uz to,vienkārši baudiet viens otram dāvāto baudu mīlējoties un tik daudz nedomā tā - atkal nekas nav sanācis!Esi pacietīga un tici,ka pavisam drīz būs tā,kā vēlaties

..
Pēc manas pieredzes - vairāk kā gadu nevarējām ieņemt mazuli,arī ļoti gribējām..tad saslimu ar krūts tūsku un tad,ārstējoties,tik atklāja,ka ir jāārstējas,lai tiktu pie mazuļa,biju neauglīga...tad cītīgi ārstējos vairākus mēnešus,pēc tam divus mēnešus nekādu tuvību ar vīru (bija ārzemēs komandējumā),organisms atpūtās un,tad ar pirmo mēģinājumu -sanāca,mazulis pieteicās..

Visu grūtniecību cīnījos par mazuli,bija smagi,pat gulēju uz saglabāšanu,bet man izdevās,neskatoties ne uz ko,pat piedzimstot,mazulis cīnījās pirmās dzīves dienas par savu vietu zem saules,un cīņa bija to vērta,jo nu jau otro mēnesi kā turu savu acuraugu rokās un sargājam kā visdārgāko savā dzīvē...

Nu jā,mums mazulis tā saucamais "zāļu bērns",bet es neko no piedzīvotā nenožēloju,jo mēs izcīnījām to,pēc kā tik ļoti tiecāmies ar lielu pacietību,mīlestību un cerību un to pašu iesaku arī citiem..

Lai veicas!
