Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Jautājumi un atbildes

parādīt neatbildētos jautājumus

Līga Bernāte, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

Specialitāte: LU ieguvusi maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā. Apguvusi smilšu spēļu terapiju, traumu terapijas metodi EMDR. Apgūst Terapeitisko spēli, kas domāta bērnu vecāku attiecību stiprināšanai. Konsultē bērnus un pieaugušos, vairāk strādā ar bērniem pirmskolas

 

Uzdod speciālistei jautājumu par bērna uzvedību, bērna audzināšanu, disciplinēšanu.

* uzdod jautājumu šim ekspertam

  • čurāšana naktī

    Jautājums:Sveiki! Manai meitai ir 4,5 gadi. Vēlos saprast, vai ir pamatas uztraukties, ka čurā gultā. Pirms gulēšanas vienmēr ir pasaciņas laiks un arī lieku uz podiņa, bet tāpat apčurājas. Vienu brīdi palīdzēja zvaigžņu kalendārs, kad veicināja, ka naktī ceļās augšā un iet uz podiņa. Tomēr tajās reizēs, kad pamostās nāk pie manis, neatkarīgi no tā  vai apčurājusies vai nē. Pēdējā laikā ir nemitīga cīņa ar to. Tagad ir izcīnīts, ka nāk pie manis no rīta agri nevis nakts vidū, bet ar čurāšanu atkal liekas sākumpunktā. 
    Vēlos teikt, ka viena pati audzinu savu meitu, diemžēl tēvs nekādā veidā neiesaistās un ir cita ģimene.
    Bērnudārzā vairs nečurā gultā septembrī atrisinājās šī problēma. Kādi varētu būt iespējamie risināšanas paņēmieni.
    Paldies jums par atbildi!

    Atbild: Līga Bernāte, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

    Labdien! Ieteiktu izlasīt šo rakstu, kurā plaši atspoguļot, kad nakts čurāšana jeb enurēze ir iemesls bažām. http://www.mammamuntetiem.lv/articles/35225/enureze-jeb-atkal-slapja-gulta-ko-tas-nozim

    Lasīt vairāk

  • Bērns ļoti dusmojas!

    Jautājums:Sveiki! Manai meitai ir 1.7 gadiņi. Viņa mums vispār ir diezgan aktīva un prasīga - visam ir jābūt pēc viņas prāta, ātri sadusmojas, pat brīžiem nevar saprast par ko, aizsvilstas sekunžu laika. Dažreiz tādas dusmas un histērijas ilgst pat stundu. Ar to vēl varētu samierināties, ja tas ir raksturs vai temperaments. Satrauca tas, ka pēdējā laika novēroju, ka viņa sadusmojas un sāk kost sev rokā vai kājā. Liekas lai pašai sāpētu, vai arī kniebj sev vai vecākiem! Savādāk bērns kā bērns, bieži nākas sabļaut vai pacelt balsi, lai nomierinās. Tad viņa momentā nomierinās. Nezinu ko darīt - vai tā tam jābūt? Varbūt viņa tā pārbauda robežas?

    Atbild: Līga Bernāte, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

    Labdien! Jūsu aprakstītā uzvedība ir raksturīga otrajā dzīves gadā. Viņai vēlmes un idejas ir daudz, bet spēju un iespēju tās īstenot ir maz, kā arī nav vēl pietiekami attīstījusies valoda, lai caur t

    Lasīt vairāk

  • Vai bērnam tiešām kas kaiš?

    Jautājums:Labdien! Jautājums ir par meitu- 4.2 g., jau no 2.g.vec. apmeklē bērnudārzu. Grūtniecība bija smaga, stresaina, pārdzīvojumiem pilna, saņemts nepilnvērtīgs uzturs. Meita piedzima 36.gr. ned., ar 1. pak. neiznēsātību, 2. dzīves dienā piedzīvoja apnoe lēkmi. 1. dzīves gads bija vairāk raksturojams kā depresīvs manu un pirmā vīra attiecību dēļ, taču 2. dzīves gada sākumā bērns piedzīvoja smagu psiholoģisku triecienu- bijušais vīrs atriebības nolūkos par neveiksmīgo laulības dzīvi, panāca, ka bērns tiek šķirts no manis un uz laiku atdots aprūpē pirmā vīra mātei, kura bērnu cītīgi vadāja pa sektām. Jau vairākus gadus bērns dzīvo normālu ģimenes dzīvi ar mani, manu otro vīru, kas ir manu pārējo- divu jaunāko bērnu tēvs. Šobrīd dārziņā man saka, ka bērns īsti neatbilst četrgadnieka līmenim prasmju ziņā. Iespējams, es kā māte esmu kaut kādā mērā par maz darbojusies ar bērna prasmju attīstīšanu, taču, man nešķiet, ka bērns būtu atpalicis savā attīstībā. Esam bijuši pie daudziem vairāku nozaru speciālistiem, lai salīdzinātu viedokļus un slēdzienus par bērnu, taču skaidrības vēl aizvien nav. Ar tagadējo vīru nespējam tikt skaidrībā, kas īsti ir ar bērnu- vai viss augstāk minētais tiešām ir par pamatu bērna psihiskās attīstības piebremzētībai vai bērns ir normāls, tikai ļoti aktīvs un nevēlas vai nespēj koncentrēt uzmanību rokdarbiem. Piebildīšu, ka pati meitas vecumā un vēl līdz šim esmu ļoti aktīva, skatos, ka arī meita ir tāda pati un bērnam vieglāk konsentrēties pēc kaut kādām fiziskām aktivitātēm. Mazie rokdarbi nav tie, kas viņai patiktu un interesētu- viņa visu dara ātri- ka tik ātrāk pabeigt un darīt ko citu. Man, cik sevi atceros, bija tieši tāpat, un ir vēl tagad, ka nepatīk visādi mazie darbiņi, rokdarbi utt., bet vieglāk mācības sāka padoties laikā, kad sāku nodarboties ar sportu. Vai būtu jāsatraucas, ka bērns tiešām varētu būt vēl neattīstījies uz sava vecuma bērnu fona un varētu nepaspēt sagatavoties mācībām vispārizglītojošā skolā?

    Atbild: Līga Bernāte, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

    Labdien, es noteikti ieteiktu ieklausīties tajā, ko saka speciālisti, nav viena patiesība, bet diez vai kāds tāpat vien izsaka savas bažas. Jautājums nav par to vai viņa paspēs vai nepasēs sagatavotie

    Lasīt vairāk

  • Par pašpārliecību

    Jautājums:Sveiki! Meitai tagad ir 9 gadi, viņa ir draudzīga, pozitīva un sirsnīga, bet nedroša, ja jādara kas jauns un nezināms, kautrējas un baidās (kaut ko nopirkt, vai pajautāt pārdevējām)​. Kad viņai bija 3 gadi un bija niķi un kaprīzes, es mēdzu viņu likt citā istabā, lai nomierinās, un apdoma savu rīcību. Varbūt tā bija mana kļūda? Tagad tā vairs nedarītu. Vai tas varētu būt iemesls, kāpēc tagad viņa ir tik nedroša?

    Atbild: Līga Bernāte, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

    Labdien, protams, 3. gadu vecumā iespundēt meitu istabā, nav veiksmīgākā stratēģija kā disciplinet bērnu, bet nav vērts sevi šaustīt par to, kas bijis. Ir daudzi faktori, kas ietekmē to, kas nosaka va

    Lasīt vairāk

  • vienmēr pirmā.

    Jautājums:Labdien. Pēdējā laikā saskaros ar problēmu ko vairs nezinu kā risināt. Meitiņa (5 gadi) vienmēr un visur grib būt pirmā, pilnīgi visur. Ja nevar būt pirmā sākas raudāšana. pat tas ka nevar atvērt durvis noved pie asarām īpaši no rītiem bērnudārzā. kad visi bērni no rīta nāk uz dārziņu tad ne vienmēr var pirmā ieiet un durvis atvērt un tad sākas histērija. un tā ar jebkuriem ikdienas sīkumiem - nospiestu lifta pogu, mājās ēdot nav pirmā apēdusi porciju. jāpiemin ka viņa ir vienīgais bērns un ārpus dārziņa saskarsme pārsvarā ir ar pieaugušajiem. Nezinu kā ar šo cīnītie un vai tas ir normāli. Kauns no rītiem no tiem vecākiem kas tik pārmetoši skatās. Vienmēr esmu mācījusi dalīties ( kas viņai nesagādā problēmas ar prieku padalās ar gardumiem vai mantām ar citiem bērniem), varbūt nepareizi, bet pat spēlējot galda spēles nekad apzināti neesmu padevusies un ļāvusi uzvarēt. bet šis - vienmēr pirmā, mani sāk dzīt izmisumā. Varbūt vajadzētu apmeklēt kādu speciālistu???

    Atbild: Līga Bernāte, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

    5-6. gadu vecumā ir ir ļoti tipiska vēlme visur būt pirmajiem, dažiem bērniem tas izpaužas vairāk dažiem mazāk. Tas, cik ''ekstrēmi'' izpaužas šī uzvedība ir atkarīga no daudziem faktoriem, gan no tem

    Lasīt vairāk

  • Bērns no pirmās laulības.

    Jautājums: Labdien! Manam vīram no pirmās laulības ir dēls, kuram 8 gadi. 7 no tiem gadiem audzis ar tēvu un vecvecākiem. Tagad ar tiesas lēmumu dzīvo pie savas mammas. Pie mums puika brauc ciemoties neregulāri. Sakiet lūdzu, kā mums pareizāk reaģēt, ja bērns atbraucot stāsta, ka bērnudārzā viņu audzinātāja rausta aiz ausīm, mamma un mammas vīrs apsaukājas ar nesmukiem vārdiem. Braucot prom, bērns regulāri raud, jo saka, ka nevēlas braukt prom no tēta. Mēs nezinām, kā pareizāk reaģēt uz bērna stāstīto, jo pazvanot bērna mammai un to pasakot, viņa aizliedz bērnam braukt ciemos pie tēta un saka, ka bērns melo. Bērna mamma regulāri stāsta puikam, ka esmu slikta un ka neesmu viņam mamma un mani tāpēc nav jāklausa.

    Atbild: Līga Bernāte, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

    Paldies par jautājumu, ja bērns ir gatavs dalīties savos pārdzīvojumos, tad svarīgi būtu uzklausīt viņu un censties sīkāk noskaidrot aprakstītās situācijas. Priekš bērna ir ļoti nozīmīgi, ja viņu uzkl

    Lasīt vairāk

  1. 1
  2. 2
  3. 3
  4. 4
  5. 5
  6. »

 

LAPAS KARTE