Četrdesmitgadnieku (pusmūža) krīze

 07. augusts 2009 15:05 Emuāri  skatījumi: 9179

Mēs nevaram izmainīt savu Likteni, taču varam mainīt dzīves kvalitāti. Mēs varam augt, un tad noteiktajā, neizmaināmajā laikā nākošā krīze var tikt pārdzīvota radoši un dot milzīgu izaugsmi. Mēs neizvēlamies Dzīves mācību priekšmetus un eksāmenu biļetes - tas ir nolemts.



Foto no personīgā arhīva


Taču mēs varam labi mācīties un doties uz eksāmeniem labi sagatavoti un mierīgi. Neapzinīgais cilvēks sāk mācīties tikai tad, kad ir saņēmis nesekmīgu atzīmi, kas savukārt var novest pie stipendijas zaudēšanas (veselība, nauda) vai pat izslēgšanas no skolas (nāve). Horoskops precīzi norāda krīžu laiku un pat eksāmenu biļetes ir pieejamas. Tikai nošpikot nebūs no kā, jo tās ir unikālas un domātas tikai viņam vienīgajam!

Kas ir krīze?
Lai kaut ko sasniegtu, ir jāpiekrīt izmaiņām. Taču katra izmaiņa neizbēgami izraisa krīzi. Vairums cilvēku baidās no šī vārda, saprazdami ar to katastrofu. Taču krīze nebūt nenozīmē , ka notiks kas slikts. Vienkārši ir jāpieņem lēmumi.

Centies izbēgt no krīzes nozīmē censties izbēgt no pārmaiņām, taču tas nav iespējams. Kaut arī jebkurā matērijas stāvoklī notiek izmaiņas, tikai Cilvēks spēj pieņemt apzinātus lēmumus savu pārmaiņu sakarā. Diemžēl mēs bieži ļaujamies kārdinājumam nepieņemt lēmumus, cerot, ka tāda nepieciešamība izzudīs pati no sevis. Katru reizi, kad lēmums netiek pieņemts, nostiprinās instinktīvie zemapziņas modeļi. Spriedze pieaug un kādā mirklī var notikt sprādziens. Tad mēs esam spiesti reaģēt uz situāciju daudz slimīgākos un grūtākos apstākļos, nekā, ja būtu laicīgi mainījuši savu attieksmi pret dzīvi. Pastāvīgs iekšējs darbs pie sevis uztur cilvēkā aktīvu stāvokli un radošu attieksmi pret paša dzīvi.

Viena no viszināmākajām krīzēm ir pusmūža krīze. Vēl to sauc par četrdesmitgadnieku krīzi. Viszināmākā tā mums ir divu iemeslu dēļ.
Tagad un turpmāk mēs mazāk dzirdēsim par spilgtām četrdesmitgadnieku krīzēm lielā skaitā, jo paaudze, kurai tagad un tuvākā laikā paliek četrdesmit, nav tik spilgti iekodēta uz pārmaiņām šajā laikā.
Pirmkārt, tā tiešām ir visu krīžu krīze, jo tajā cilvēks pirmo un vienīgo reizi pa īstam pārskata savas pieķeršanās pagātnei, pieradumam, visam, kas līdz tam ir bijis stabils. Pieķeršanās ir abiem dzimumiem piemītoša, taču izteikti sievišķa vajadzība. Tādēļ masu mediji (kuros pārsvara strādā sievietes) pamatoti par to interesējas.

Otrkārt, pēdējos desmit gados šo krīzi piedzīvoja paaudze, kuras sākotnēja programmā (horoskopā) bija iekodētas lielas pārmaiņas šajā vecumā. Tagad un turpmāk mēs mazāk dzirdēsim par spilgtām četrdesmitgadnieku krīzēm lielā skaitā, jo paaudze, kurai tagad un tuvākā laikā paliek četrdesmit, nav tik spilgti iekodēta uz pārmaiņām šajā laikā.

20.gs. sešdesmito gadu pirmajā puse dzimušajiem ir specifiska programma: vispirms izdarīt dzīve to ko vajag un pēc tam var darīt to, ko gribas. Sešdesmito gadu otrajā puse un septiņdesmito gadu sākuma dzimušajiem jau no paša sākuma ir dota iespēja darīt to ko gribas, tādēļ tiem četrdesmitgadnieku krīze neizpaudīsies tik kontrastējoši spilgti.
Interesants novērojums no manas pēdēja laika astrologa prakses - cilvēki pirms šķirties, tagad ir apdomīgāki, jo tos saista tieši nekustamais īpašums un citas saistības.
Laikā no 2000.gada šīs paaudzes sāka piedzīvot savu četrdesmitgadnieku krīzi. Neesmu pētījis rakstu daudzuma dinamiku presē par šo tēmu, taču liekas, ka tik liela uzmanība kā pirms gadiem pieciem, šim jautājumam vairs netiek piešķirta. Interesants novērojums no manas pēdēja laika astrologa prakses - cilvēki pirms šķirties, tagad ir apdomīgāki, jo tos saista tieši nekustamais īpašums un citas saistības. Taču jums jāsaprot, ka tas nav cēlonis, bet gan sekas. Cēlonis ir sākotnēja paaudzes programma, sekas ir tas vai tiem ir vai nav gribēti kopīgi īpašumi un citas saistības. Ar šo piemēru es varu klaji oponēt uzstādījumiem daudzos uz statistisku balstītiem pētījumiem, kuros acīmredzami tiek jaukti cēloņi ar sekām. Piemēram: precētie ilgāk un veselīgāk dzīvo. Ha, ha! Mierīgie un veselīgie biežāk precas un noturas laulībā - tā teiktu astrologs.

Tagad konkrētāk par to, kas tas tāds par zvēru ir- tā četrdesmitgadnieku krīze?
Dzīve (laiks) attīstās gan lineāri (aktīvā, vīrišķā enerģija, kura vēlas doties uz priekšu, uz augšu), gan cikliski (pasīvā, sievišķa enerģija, kura vēlas saglabāt bijušo un esošo). Tieši tādēļ sievietes ir daudz vairāk pakļautas dažādiem cikliem (arī katru mēnesi), nekā vīrieši. Šo divu enerģiju mijiedarbībā laiks (dzīve) pārvēršas par spirāli vai apli. Spirāle var tiekties uz leju, cilvēkam degradējoties, tā var palikt par apburto apli, cilvēkam nemainoties, un tā var pārvērsties par augšupejošu spirāli, cilvēkam attīstoties. Vīrišķā enerģija dodas uz priekšu, atpakaļ neskatoties (atcerieties viedo padomus varoņiem pasakās). Protams, tas nozīmē, ka nekam nedrīkst pieķerties... Sievišķā enerģija visu laiku it kā ejot uz priekšu, atgriežas atpakaļ pie saknēm, tradīcijām, attīstība nenotiek, notiek saglabāšana... Ik uz soļa un visu laiku mēs redzam šo enerģiju sadursmes. Atcerieties Latvijā neseno attīstītāju cīņu ar saglabātājiem būvniecībā? Es neturpināšu ar citiem piemēriem par šo jautājumu, jo tad novirzīsimies no mūs interesējošas tēmas.

Tātad lineārums un cikliskums.
Attīstība un saglabāšana.
Kas ir attīstība?


Kā minimums tas nozīmē, ka tas, kas ir bijis, vairs nav vajadzīgs, tas ir izdzīvots un dzimst kaut kas jauns. Attīstoties mēs vienmēr kaut ko zaudējam. Piemēram, bērns, attīstoties, zaudē bērnību, jo ir izdzīvojis to. Vecāks, bērnam pieaugot, ir izdzīvojis savu vecāka lomu un zaudē to (ak, cik sāpīgi - nopūtīsies daudzas sievietes un daži vīrieši, lūdzu, lūdzu - neatņemiet mums šo lomu!). Tik ļoti gribas attīstīties, nezaudējot vecās lomas. Taču attīstība nav iedomājama bez zaudēšanas un atteikšanās. Tas ir Likums. Kurs šo likumu nesapratīs, neattīstīsies.

Kurp ved attīstība?
Tā ved uz augšu. Uz pieaugušo pasauli, uz atbildību par savu dzīvi. Principiālajā zodiakālajā shēmā pašā augšā atrodas divas zodiaka zīmes - Strēlnieks un Mežāzis. Tās pārvalda Jupiters (Zevs) un Saturns (Krons). Abi pārstāv Tēva lomas divas izpausmes - attīstību un atbildību. Savukārt zodiaka apakšā atrodas Vēža zīme, kuru pārvalda Mēness un Dvīņu zīme, kuru pārvalda Merkurs. Mēness pārstāv Mātes lomu, Merkurs - brāļus, māsas, radiniekus. Kā lai nepiekrīt Viesturam Rudzītim, ka mēs, protams, dodamies no Mātes pie Tēva...

Četrdesmitdgadnieki piedzīvo to, ka šīs lomas tiek pārskatītas. Parādās jauns jēdziens - brīvība. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ šo posmu sauc arī par otro jaunību.

Īsta brīvība nav iedomājama tikai ārēji. Vai tas, ka jūs nomaināt sev vīru vai sievu, izskatu vai dzīvesvietu liecina par jūsu brīvību? Vai atcerieties kā mēs, ieguvuši brīvību deviņdesmitajos, nezinājām, ko lai ar to dara? Pirkām sev apliecinājumus lai pierādītu, ka esam brīvi, taču vel mūsos mājoja verga gars. Mums no Maskavas piedāvāja kļūt brīviem, bet ģimenes ietvaros. Mēs izvēlējamies šķirties. Taču joprojām esam ļoti saspringtās un nebrīvās attiecībās ar bijušo. Un no tā ātri aizmukām pie nākamā vīra rietumos, jo nejutāmies brīvi paši lemt par savu dzīvi.

Patiesa brīvība ir iekšēja. Ārējās pārmaiņas var notikt vai nenotikt no mūsu brīvas gribas un tā ir mūsu darīšana!
Svarīgākais šajā dzīves posmā ir izvērtēt par ko esam un par ko neesam atbildīgi. Talkā mums nāk gan bailes, gan atbildība, gan nogurums, gan izpratne par to, ka dzīves laiks nav bezgalīgs. Kā vislabāk sabalansēt savas vajadzības un citu vajadzības? Mēs sākam labi saprast mūsu vecākus. Prakse rāda, ka mēs tos kopējam. Labi, ja šī kopija izdodas tāda, kura mūs apmierina. Ja ne, mums ir divi varianti.
Pirmais: destruktīvi un neapzināti kopēt to vai, mākslīgi nomainot vidi (šķiroties, aizmūkot uz ārzemēm u.t.t.), mēģināt apmānīt sevi, ka sākam jaunu dzīvi. Šajā gadījumā nenotiek kvalitatīvas izmaiņas cilvēka dvēselē.
Otrais: apzināts darbs ar sevi, lai atbrīvotos no iedzimtajiem mokošiem modeļiem. Tālāk dzīve tiek veidota jauna kvalitātē. Dzīve iegūst daudzkrāsainību, pilnību, radošumu. Šajā gadījumā notiek kvalitatīva izmaiņas dvēselē. Cilvēks nostājas uz brīvības ceļa.

Jāpiebilst gan, ka no mietpilsoniskās, nemainīgās sabiedrības daļas šie abi gadījumi tiek samesti viena maisā un secināts - dulls tas cilvēks palicis, bet gan jau, cerams, pāries... Taču tā kā šis rakts netop viņiem, liksim viņus mierā.

Iespējams, ka cilvēka pieeja dzīvei ir pietiekami radoša arī līdz tam un šie pārmaiņu gadi neatnes spilgtas pārmaiņas. Tas taču labi - krīzes laikā dzīvot labi? Kā jums šķiet?

Autors: Andris Račs, astrologs un piecu bērnu tēvs
Vairāk par pusmūža krīzi un citus rakstu par astroloģiju lasiet: .


0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk