Sieviešu cietuma bērnu liktenis

 30. jūlijs 2009 16:00 Emuāri  skatījumi: 18524

Puisīša māte nezina, kas ir viņa tēvs — pie bērna tika, „apkalpojot” tālbraucējus šoferus uz „trases”. Māte ir alkoholiķe un narkomāne, arī mazajai ir HIV. Puisītis ir draudzīgs, bet trakoti alerģisks — viņa mamma, stāvoklī būdama, nogalināja cilvēkus... Kad, apskatot Iļģuciema sieviešu cietuma bērnu dzīvesvietu, biju nodomājusi, ka viņiem te diezgan mājīga dzīvošana, mani satrieca minētie stāsti.



Foto: mammamuntetiem.lv


Tik tiešām — lai arī telpas iekārtotas lielākoties no lietotām un labdaru dāvātām lietām, bērnu istabiņas ir mājīgas. Kamēr māmiņa vēlas, viņa ar savu jaundzimušo dzīvo atsevišķā istabiņā, bet vēlāk, kad māte atsāk darbu (cietuma sievietēm ir iespēja turpat uz vietas piepelnīties, kā arī mācīties), bērnu pārved uz vecāko grupu, kur bērni atrodas personāla uzraudzībā, un ar mammu viņš var satikties noteiktā laikā. Māmiņu dzīve tur ir kā studentu kopmītnēs — gaitenis ar istabiņām, kurās, ejot garām, var ielūkoties caur stiklotu lodziņu.

Tā ejot, piestājām pie kāda lodziņa, un cietuma Mātes un bērna daļas priekšniece Agita Mediņa man priecīgi teica, ka šorīt (cietumā viesojos pirms pāris nedēļām) ar ķeizargriezienu pasaulē nākusi meitenīte Laura. Kādu laiku pēc tam viņu bērnu pulciņam pievienojies arī puisēns Edvards. Patlaban cietumā kopumā mīt astoņi bērni, bet vēl septiņi ir ceļā. „Pēc aptuveni diviem mēnešiem mūsu pulkam viens aiz otra piepulcēsies četri mazuļi. Sakritis tā, ka četrām no septiņām grūtniecēm bērniņi dzims ik pēc nedēļas,” man stāstīja Agita Mediņa.
 
Bērniņš no mātes inficējies ar HIV
Nesen mājās palaista kāda māmiņa ar pusotru gadu veco dēliņu — viņu atbrīvoja pirms termiņa. Meitenei cietumā bija jāpavada trīs gadi, bet par priekšzīmīgu uzvedību viņu atbrīvoja pusotru gadu ātrāk.
Pie foto: Pagalms, kurā rotaļājas un ar bērniem pastaigājas cietuma māmiņas.
 
Pāris dienas pēc manas viesošanās cietumā atbrīvoja arī māmiņu, par kuru priekšniece Mediņa nogrozīja galvu (vārdā nevienu cietuma sievieti un bērnu nesaukšu, jo minēšu diezgan nepatīkamus faktus). Sieviete ir alkoholiķe un narkomāne, kuras pusotru gadu vecajai meitiņai ir ne vien
augļa alkohola sindroms
, bet arī HIV... Īpaši pateicīga Agita Mediņa šķita tieši par daudzajām zīdaiņu vanniņām, kas atvestas mūsu portāla mammam.lv/tetiem.lv akcijas Lūdzu, palīdzi cietuma bērniem laikā — lai arī ar HIV nevar inficēties, mazgājoties vienā vannā, citas māmiņas savus mazos negribējušas likt turpat, kur nupat bijis blondais meitēns...
 
Savam vecumam pārāk sīkā meitenīte vairījās ņemt manis piedāvātās zemenes, cieši apķērusies savai māmiņai, kuras sejā nelabojamas pēdas atstājis viņas iepriekšējais dzīvesveids... Nu jau abas izlaistas brīvē, taču ceļš neveda uz mājām — tādu viņām nemaz nav. Šo sievieti ar bērnu sagaidīja krīzes centrs, kur par viņām pusgada garumā gādās un palīdzēs sākt jaunu dzīvi. Cerams, izdosies!
Cietuma darbinieces brīvprātīgi ved mazos pastaigās ārpus cietuma, piemēram, uz jūru, lai arī viņi, kas jau kopš pirmajām dzīves dienām mituši cietumā, redz, cik patiesībā plaša ir pasaule...

Man viesojoties cietumā, Agita Mediņa atrādīja arī citas akcijas laikā sagādātās lietas. Lūdzot palīdzēt, mēs nelikām uzsvaru uz naudas dāvinājumiem, jo cietumā mītošajiem mazuļiem trūka pat viselementārākā — šampūnu, ziepju, gultiņu, paladziņu, apavu, drēbīšu, autokrēsliņu, autiņbiksīšu... Bet nu Agita priecīgi teic, ka apģērbu un apavu viņiem pietikšot diviem gadiem! Jo apģērbti ir ne vien jaundzimušie, bet arī lielākie bērni un šis tas ticis pat topošajām māmiņām! Atdāvinātas arī vairākas redeļu gultiņas un ļoti labas kvalitātes ratiņi, kā arī autokrēsliņi, jo tieši vasarās braukšanu visvairāk — cietuma darbinieces brīvprātīgi ved mazos pastaigās ārpus cietuma, piemēram, uz jūru, lai arī viņi, kas jau kopš pirmajām dzīves dienām mituši cietumā, redz, cik patiesībā plaša ir pasaule...
Beidzot pērk vajadzīgās, nevis lētākās zāles

Tomēr arī naudas dāvinājumu konts nav palicis tukšs.
Drīz pēc tam, kad portāls mammam.lv/tetiem.lv sāka akciju Lūdzu, palīdzi cietuma bērniem, es posos, lai dotos mazos Iļģuciema cietuma iemītniekus apraudzīt. Ciemošanās tika atcelta, jo vairāki bērni saslima ar vēdera vīrusu. Bet pēc dažām dienām manā elektroniskā pasta kastē iekrita vēstule no cietuma, kas lika sariesties asarām: „Mūsējie bērni ir jau gandrīz veseli, jo beidzot varējām nopirkt vajadzīgās, nevis lētākās zāles. Ļoti noderēja saziedotā naudiņa.” Varbūt šie ir tukši vārdi tiem, kam bērnu nav, bet man, divu bērnu māmiņai, pār muguru pārskrēja skudriņas — vēdera vīrusi mazajiem (cietumā mīt bērni līdz četru gadu vecumam) ir grūta slimība, un te es izlasu, ka „beidzot varējām nopirkt vajadzīgās, nevis lētākās zāles”...
„Mūsējie bērni ir jau gandrīz veseli, jo beidzot varējām nopirkt vajadzīgās, nevis lētākās zāles. Ļoti noderēja saziedotā naudiņa.”

Līdz šim cietuma Mātes un bērna daļai ir saziedoti nedaudz vairāk par 600 latiem, un naudiņa turpina ienākt. Mātes un bērna daļas priekšniece Agita Mediņa solīja šos līdzekļus taupīt medikamentiem. Ja ir slimošanas, naudu no cietuma pārvaldes viņi teorētiski varot dabūt, taču process ir garš — iesniegumu un papīru kārtošana, bet mazais slimnieciņš taču nevar tik ilgi gaidīt... Tāpēc liels, liels paldies visiem, kas dāvināja un dāvina cietuma bērniņiem!
 
No mūža ieslodzījuma izglābj grūtniecība

Par cietuma bērnu likteni... Arī viņi ir skaisti bērni. Varbūt nedaudz bailīgāki nekā brīvībā augošie, tomēr draudzības alkstoši. Kāds divgadīgs puisēns ātri vien pierada pie manas klātbūtnes, rādīja jokus un skaļi smējās — kā jau visi bērni. Viņa māmiņa — jauna meitene — šķita gādīga un rūpīga. Jā, tāda viņa esot, taču... Viņai piespriests ilgākais sods, kāds vispār vienīgajā sieviešu cietumā Latvijā ir, — 19 gadu. Lai gan būtu pienācies mūža ieslodzījums... Meiteni izglābis dēls, kura sirds tobrīd jau pukstēja zem viņas sirds. „Vai ko nogalinājusi?” es uzdrošinājos apjautāties. Jā. Un ne vienu vien. Arī gaidību laikā... Šī ļoti centīgā māmiņa dažkārt kļūstot tik agresīva, ka neesot vairs aprēķināma... Vai mātes izdarības grūtniecības laikā kā ietekmējušas mazo zēnu? Jā. Viņš ir ļoti, ļoti alerģisks. Tad maigā ādiņa kļūstot teju jēla.

Sasniedzot četru gadu vecumu, bērniem cietums jāatstāj, ja arī mammai vēl tur jāpaliek. Kas pēc diviem gadiem notiks ar šo zēnu? Mēģinās viņam atrast audžuģimeni, un puisēns savu nogrēkojušos māti varēšot cietumā apciemot.

Ēdot zemenes, uz mani raugās vēl kāds divgadnieks, greznām cirtām rotātu galvu. Viņa tēvu māte nepazīst — bērniņš pieteicies, „apkalpojot” tālbraucējus šoferus uz „trases”. Starp citu, šā zēna mamma cietumā jau atgriezusies vienpadsmito reizi.

Iepazīstoties ar šiem mazuļiem, es prātoju: ja pieņemam uzskatu, ka bērni savus vecākus izvēlas paši, tad nez kādu motīvu vadīti viņi sev izvēlējās tieši šīs mātes un attiecīgi šo likteni...?

JA ARĪ TEV IR IESPĒJA PALĪDZĒT CIETUMA BĒRNIEM, pārskaiti naudu cietuma dāvinājumu kontā:
Saņēmējs: Iļģuciema cietums
Reģistrācijas numurs LV90000057371
Banka: Valsts Kase
Bankas kods: TRELLV22
Saņēmēja konts: LV64TREL7190260000000
Informācija saņēmējam: Mātes un bērnu daļai



Paldies visiem, kas atbalstīja un aizvien atbalsta portāla mammam.lv/tetiem.lv organizēto akciju Lūdzu, palīdzi cietuma bērniem! Īpašs paldies portālam draugiem.lv, iknedēļas žurnālam Marta un Radio Skonto.

Inga Akmentiņa-Smildziņa
, māmiņa un mammam.lv/tetiem.lv radošā direktore
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk