Psihoterapeite Aina Poiša: Mazs bērns un nekārtība mājās

Katrs jau dzīvo, kā pašam patīk. man nepatīk, ka ir nekārtība - nevaru mierīgi nosēdēt, ja kaut kas nebūs nolikts vietā. Neesmu pedante - katru dienu grīdas nemzagāju, bet reizi nedēļā gan. Mēdzu noslinkot, bet tas nenozīmē, ka trauki paliks netīri un bērna mantas mētāsies pa visu istabu. Dēlam ir 3 gadi - viņš arī ir pieradis, ka lietas jāliek savā vietā un reizēm aizrāda pat man.

Nepiekrītu, ka ar mazu bērnu nevar uzturēt mājās kārtību, drīzāk tas ir iegansts, sauciens pēc uzmanības it kā norādot, cik grūti man vienai tikt ar visu galā....

 

man ari visu laiku patika skriet pakal katram putekliitim,patiik tiiriiba un kaartiiba.lai gan muusu deelins veel nestaigaa un speciaali bardaku netaisa,juutama nekaartiiba vienalga ir.visu laiku ir,ko dariit,taapeec reizeem sev atgaadinu,ka viss veel tikai prieksaa un mazliet censos atslaabt.bardaks maajaas jau nau gluzi netiiriiba,bet,ja kaadu dienu nemazgaasu griidas vai nebuusu visu salikusi pa plauktiniem,mans viirins to nekaadaa gadiijumaa nepaarmetiis.

ļoti labs raksts un pašreiz man ļoti aktuāls.Bērnam aizejot gulēt, es savācu mantas, sametu veļas mašīnā viņa drēbītes, nomazgāju traukus un gatavoju vakariņas.Dažreiz, liekas, ka nav spēka.Mazulis beidzot ir iemidzis un pašai arī gribas atpūsties, nevis ķert slotu rokā un kārtot māju.Deliņam 1.6.g.Tas periods, kad visur gribas ieskatīties, atvērt visus plauktus un dabūt visas mantas ārā.Kaut kā tiekam galā.Abi divi krāmējam tās mantas atpakaļ. Negribu, lai mazulis pierod pie tā, ka mājās pastāvīgi ir nekārtība.Un tētis mums nekad ne ar vienu vārdiņu nav pārmetis, ka mums kaut kas nav nolikts vietā vai aizmirsts uz paklāja

Tiešām ļoti labs raksts ir par ko padomāt!Saistībā uz vīrieša.Man ir divi puikas vienam ir 5 gadi un otram 2 gadiņi ir ar ko noņemties bardaks ir visu laiku.Brīžiem liekas, ka nav vairs spēka, bet cenšos ar visu tik galā, lai būtu labi gan bērniem, gan vīriņam.Man vīrs ļoti palīdz mājas darbos brīzam paliek pat neērti.Dažreiz arī es palaižos slinkumā un neko nedaru tikai ēst uztaisu un saku: "Mājas nav zaķis nekur nepazudīs".

Man šķiet , ka katram ir sava kārtības sajūta un līdz ar to arī robežas , kuras pārkāpjot ir sliktas sajūtas un tad neskatoties uz nogurumu, vai ko citu, kārtība tiek atjaunota vismaz līdz noliktajām robežām. Cita lieta, ka šī mēraukla vīram ar sievu var būt stipri atšķirīga. Pedantisku kārtību mīlošs cilvēks nedzīvos izvandītā mājā, un savukārt, ja cilvēks pēc dabas ir haotisks, tad ap viņu vienmēr būs vismaz neliela nekārtība, par spīti pūlēm turēt māju kārtīgu.