seko mums:
  • Rīgā -31 °C
  •  
  • Sestdiena, 4. februāris
  •  
  • Vārda dienas: Daila, Veronika

    

Ielogojies portālā un sazinies ar citiem mammam.lv/tetiem.lv lietotājiem!




Ienāc ar draugiem.lv pasi
(draugiem.lv lietotājvārdu un paroli) draugiem.pase

       

Psihoterapeite Aina Poiša: Mazs bērns un nekārtība mājās

Emuāri | Psihologi, psihoterapeiti, psihiatri

 Pievienot komentāru

Psihologi, psihoterapeiti, psihiatri

Psihoterapeite Aina Poiša: Mazs bērns un nekārtība mājās




Pēc mazuļa piedzimšanas visu lietu kārtība nomainās ne vien pārnestā, bet arī pavisam tiešā nozīmē. Un ko tur liegties — daudz grūtāk panākt, lai mājās ir tīrība un kārtība, un šai situācijā gan sieviete, gan vīrietis var iebraukt katrs savā grāvī.

Vīrietis būs pāršāvis pār strīpu, jaunajai māmiņai aizrādot, ka viņa, visu dienu dzīvodama mājās, nevar to sakopt... Taču arī sieviete grēko, ja padodas vājumam, ka neko kārtot nav jēgas, tāpat pēc mirkļa bērns atkal būs izsvaidījis mantas pa visu māju.

Pati savām acīm esmu redzējusi, kā jaunas sievietes izlaižas, līdzīgi kā pirms dzemdībām, jo attaisnojums — man ir bērns mājās — ir skaļš un sasien pārējiem rokas. Bet vīrietis tikmēr var pazaudēt māju izjūtu, jo bērna mantas ir visur. Un nenomazgāti bērna ēdieni šķīvji ir visur. Manuprāt, tas ir par daudz. Var saprast, ka valda zināms haoss, jo mums ir bērniņš, kurš visu laiku ir kustībā, un mājās nav jābūt ideālai kārtībai, bet jāskatās arī drusku plašāk. Lai cilvēkam, kurš pašlaik pelna naudu un pēc smagas darba dienas nāk mājās, ir, kur pārnākt. Vīrietis grib ienākt mājā, kur ir ne tikai bērna pasaule, bet kur ir arī pieaugušo pasaule. Sievietei jāmāk sadalīt, ka ir divas pasaules — pieaugušo un bērnu, un, ja tu esi mājās ar bērnu, tas nenozīmē, ka bērns pārņem visu. Var ierobežot bērnam telpu, kur viņš jūtas brīvi, bet arī to vakarā var savākt, lai mantas neiekrājas.
Mātei sāp sirds, ka dēls skrien pa trim darbiem, viņš pārnāk mājās, bet tur sievai ir lozungs „Es audzinu tavu bērnu!”.

Nesen diskutēju ar kādu ļoti korektu vecmāmiņu, kura nezināja, kā pateikt vedeklai, ka viņas dēls sen jau nejūtas kā mājās. Mātei sāp sirds, ka dēls skrien pa trim darbiem, viņš pārnāk mājās, bet tur sievai ir lozungs „Es audzinu tavu bērnu!”. Tai pašā laikā māja pilna ar draudzenēm... Tā ir necieņa pret savu vīrieti. Ja sieviete neciena sava bērna tēvu, agri vai vēlu laulība izjuks. Jo pazaudēt cieņu var nemanot. Tas nenozīmē klanīties viņam, ka viņš pelna naudu, un milzīgi justies parādā, bet cienīt.

Sievietei var rasties sajūta, ka nav jau jēgas neko vākt, jo tūlīt tāpat viss būs piemētāts. Bet tad man jājautā: vai ir jēga vispār tīrīt māju? Tas jāatkārto atkal un atkal. Lai mājās mēs justos omulīgi, mums ir regulāri tā jātīra, nevis tikai uz Ziemassvētkiem. Ja bērns ir mājās, var izveidot sistēmu, lai vismaz lielums ir satīrīts, tas neprasīs vairāk kā pusstundu. Un tad var paskaidrot vīram: tas, ka nav noberztas flīzes, ir sīkums salīdzinājumā ar to, ka es rūpējos, lai tu nepaklūpi pār bērna mantām. Tas ir jāpaskaidro, jo vīram ir savs redzējums uz šīm lietām. Viņš nereti redz to, kas nav sakārtots, bet neredz to, kas ir sakārtots.
 
Es, piemēram, nekad negribēšu ilgstoši uzturēties jauno māmiņu klubā, ja viņas runās tikai par tām problēmām, kas viņas interesē. Tas ir tāpat kā suņu audzētāji runā tikai par suņiem, un, ja tev nav suņa, tu neiederies.

Un vēl jaunajām māmiņām jāsaprot, ka visi cilvēki nav mātes. Es, piemēram, nekad negribēšu ilgstoši uzturēties jauno māmiņu klubā, ja viņas runās tikai par tām problēmām, kas viņas interesē. Tas ir tāpat kā suņu audzētāji runā tikai par suņiem, un, ja tev nav suņa, tu neiederies. Ar to gribu teikt, ka tad, ja vīrietis ikdienu vada ārpasaulē, viņš, pārnācis mājās, nevar visu laiku runāt tikai par bērnu. Protams, sieviete gaida, ka viņš pieslēgsies, un tas ir jādara, bet dozēti. Manuprāt, ideālais modelis ir, ja vīrietis sievietei piedāvā: es tev atnesīšu vēsmas no ārpasaules, lai tu neaizraujies tikai ar „tju, tju, mazulīt!”, savukārt sieviete vīrietim nodod būtiskāko, kas dienas laikā noticis ar viņu un bērnu. Tā ir normāla apmaiņa, ka viens otram iedod kaut ko, nevis ņem nost.


Autore: Aina Poiša,
Premium Medical
ģimenes psihoterapeite

Pieteikties par sekotāju

Raksts publicēts 3. jūl 2009 13:00


Lai pievienotu komentārus, Tev jāautorizējas vai jāreģistrējas. Ja esi reģistrējies draugiem.lv, vari ienākt ar draugiem.lv pasi.

draugiem.pase

       

  • 03.07.2009 15:33
    Dana Ziemele-Adricka teica:

    Katrs jau dzīvo, kā pašam patīk. man nepatīk, ka ir nekārtība - nevaru mierīgi nosēdēt, ja kaut kas nebūs nolikts vietā. Neesmu pedante - katru dienu grīdas nemzagāju, bet reizi nedēļā gan. Mēdzu noslinkot, bet tas nenozīmē, ka trauki paliks netīri un bērna mantas mētāsies pa visu istabu. Dēlam ir 3 gadi - viņš arī ir pieradis, ka lietas jāliek savā vietā un reizēm aizrāda pat man.
    Nepiekrītu, ka ar mazu bērnu nevar uzturēt mājās kārtību, drīzāk tas ir iegansts, sauciens pēc uzmanības it kā norādot, cik grūti man vienai tikt ar visu galā....
     


  • 03.07.2009 16:36
    Silga Urbāne teica:

    man ari visu laiku patika skriet pakal katram putekliitim,patiik tiiriiba un kaartiiba.lai gan muusu deelins veel nestaigaa un speciaali bardaku netaisa,juutama nekaartiiba vienalga ir.visu laiku ir,ko dariit,taapeec reizeem sev atgaadinu,ka viss veel tikai prieksaa un mazliet censos atslaabt.bardaks maajaas jau nau gluzi netiiriiba,bet,ja kaadu dienu nemazgaasu griidas vai nebuusu visu salikusi pa plauktiniem,mans viirins to nekaadaa gadiijumaa nepaarmetiis.


  • 03.07.2009 17:31
    Alīna ~Čistjakova~ teica:

    ļoti labs raksts un pašreiz man ļoti aktuāls.Bērnam aizejot gulēt, es savācu mantas, sametu veļas mašīnā viņa drēbītes, nomazgāju traukus un gatavoju vakariņas.Dažreiz, liekas, ka nav spēka.Mazulis beidzot ir iemidzis un pašai arī gribas atpūsties, nevis ķert slotu rokā un kārtot māju.Deliņam 1.6.g.Tas periods, kad visur gribas ieskatīties, atvērt visus plauktus un dabūt visas mantas ārā.Kaut kā tiekam galā.Abi divi krāmējam tās mantas atpakaļ. Negribu, lai mazulis pierod pie tā, ka mājās pastāvīgi ir nekārtība.Un tētis mums nekad ne ar vienu vārdiņu nav pārmetis, ka mums kaut kas nav nolikts vietā vai aizmirsts uz paklāja


  • 03.07.2009 20:50
    una bethere teica:

    Tiešām ļoti labs raksts ir par ko padomāt!Saistībā uz vīrieša.Man ir divi puikas vienam ir 5 gadi un otram 2 gadiņi ir ar ko noņemties bardaks ir visu laiku.Brīžiem liekas, ka nav vairs spēka, bet cenšos ar visu tik galā, lai būtu labi gan bērniem, gan vīriņam.Man vīrs ļoti palīdz mājas darbos brīzam paliek pat neērti.Dažreiz arī es palaižos slinkumā un neko nedaru tikai ēst uztaisu un saku: "Mājas nav zaķis nekur nepazudīs".


  • 04.07.2009 07:37
    solvita horste (koroševska) teica:

    Man šķiet , ka katram ir sava kārtības sajūta un līdz ar to arī robežas , kuras pārkāpjot ir sliktas sajūtas un tad neskatoties uz nogurumu, vai ko citu, kārtība tiek atjaunota vismaz līdz noliktajām robežām. Cita lieta, ka šī mēraukla vīram ar sievu var būt stipri atšķirīga. Pedantisku kārtību mīlošs cilvēks nedzīvos izvandītā mājā, un savukārt, ja cilvēks pēc dabas ir haotisks, tad ap viņu vienmēr būs vismaz neliela nekārtība, par spīti pūlēm turēt māju kārtīgu.


  1. 1
  2. 2
  3. 3
  4. 4
  5. 5
  6. 6
  7. »