Vecāku organizācija saka paldies rīdziniecei Olgai, kura nofilmēja audzinātājas cietsirdīgo attieksmi pret mazu bērnu

No vienas puses izskanējusī situācija rokām liek nolaisties – medijos un sabiedrībā tik daudz tiek runāts par bērnu audzināšanu bez vardarbības, un šo neņem vērā pat iestādes, kurām ir jābūt bērnu aprūpes un audzināšanas paraugam! Paraugam mums, sabiedrībai, vecākiem. 
Bērnudārza vadība medijiem izziņojusi – vainīgā atlaista! Bet vai ar to situācija ir atrisināta? Vai pašai vadītājai iepriekš neradās aizdomas par konkrētās audzinātājas izmantotajām metodēm? Vai audzinātājas kolēģēm arī neradās aizdomas? Arī tai otrai audzinātājai nē, ar kuru kopā notiek video redzamā pastaiga...? Kāpēc ir ierasts klusēt un necelt trauksmi, ja redzama klaja cietsirdība, neiecietība, pat vardarbība pret bērniem?

Kāpēc ir ierasts klusēt un necelt trauksmi, ja redzama klaja cietsirdība, neiecietība, pat vardarbība pret bērniem?

No otras puses - lai arī situācija šokējoša, ir patīkami apzināties, ka līdzcilvēki nav palikuši vienaldzīgi. Vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv par nepalikšanu vienaldzīgām saka sirsnīgu paldies rīdziniecei Olgai, kura uzņēma šo video, un rīdziniecei Annai, kura ar uzņemto video devās uz sarunu pie minētā privātā bērnudārza vadītājas. Tāpat paldies, ka šo video nodeva raidījumam “Panorāma”. Ja notiek vardarbība pret bērnu, par to ir jāinformē atbildīgās institūcijas, situācijai ir jāmeklē risinājumi. Par šādām situācijām sabiedrība ir jāinformē, vienlaikus skaidrojot, kādu ietekmi uz bērnu atstāj vardarbīga izturēšanās. Diemžēl Latvijā joprojām arī paši vecāki bērnu disciplinēšanai bieži izmanto vardarbīgas metodes un joprojām dzīvs ir mīts, ka citādi “nav iespējams izaudzināt labu cilvēku”. 

Vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv par nepalikšanu vienaldzīgām saka sirsnīgu paldies rīdziniecei Olgai, kura uzņēma šo video, un rīdziniecei Annai, kura ar uzņemto video devās uz sarunu pie minētā privātā bērnudārza vadītājas.

Bieži vien vecāki savā starpā pārspriež, kā labāk rīkoties, ja sabiedriskās vietās redz vecāku vardarbību pret savu bērnu. Uzšaušanu pa dibenu vai pa pakausi, sapurināšanu u.c. Viedokļi dalās; daļa saka, ka nevajag iejaukties, citādi bērns mājās “dabūs” divkārt. Arī daļa speciālistu, ar kuriem esmu runājusi par šo tematu, saka to pašu. Taču es nepiekrītu. Katram ir jāmeklē savu veidu, kā šo vardarbīgo vecāku uzrunāt. Mans atrastais veids, ko ieteica kāda psihoterapeite: uzrunāt šo vecāku, piedāvājot palīdzību. Es jautāju apmēram šādi: Vai varu jums kā palīdzēt? Redzu, ka jums ir grūta situācija. 
Noteikti nav vērts uzrunāt ar draudiem, uzbrūkoši, tad tiešām bērns mājās, iespējams, cietīs divkārt. Kad esmu uzrunājusi vecāku, piedāvājot savu palīdzību, vienmēr (!) izvēršas saruna. Un tā nav asa vārdu pārmaiņa. Vecāks patiesi dalās savās grūtībās, arī izmisumā. Reiz kāda sieviete pēc šādas sarunas uz ielas teica: redz, cik jocīgi. No cilvēka uz ielas saņemu lielāku atbalstu, nekā mājās. 

Nepaliec vienaldzīgs, ja redzi vardarbību pret bērnu!

Skaties raidījuma "Panorāma" sižetu 

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja