Cikos bērniem Latvijā vajadzētu sākties stundām skolā

 24. janvāris 2019 7:15 Inga Akmentiņa-Smildziņa, mammamuntetiem.lv Emuāri

Taisni vai jābrīnās, cik viena ziņa par Igaunijas plāniem spēj sakustināt sabiedrību Latvijā. No otras puses – labi vien ir, jo paši acīmredzot esam pārāk kūtri, lai sakārtotu problēmas, kas šobrīd pastāv saistībā ar mūsu bērnu ikdienas kārtību skolā. 



Foto: no personīgā arhīva

"Plkst. 8.30, manuprāt, ir agrākais laiks, kurā sākties bērna dienai skolā," uzskata Inga Akmentiņa-Smildziņa, 3 bērnu mamma. Viņasprāt, bērniem ir jāļauj izgultēties, jo miegs ir būtisks augšanai un smadzeņu attīstībai.


 

Nedomāju, ka mums tagad jālec līdzi Igaunijai un arī jānoliek stundu sākšanās plkst. 9.00. Taču plkst. 8.30, manuprāt, ir agrākais laiks, kurā sākties bērna dienai skolā.
Savulaik maniem bērniem pirmā stunda sākās plkst. 8.10, un man atmiņā šis laiks palicis kā šausmas. Piemēram, ja vakarā ar bērniem aizgājām uz teātri, tad neizbēgami gulēt sanāca aiziet vēlu – jo pēc teātra vēl jāmācās. Un attiecīgi nākamais rīts aizvadīts, visiem dusmojoties, jo neviens nav izgulējies. Tad nu jebkādas izklaides darba dienu vakaros praktiski nācās nosvītrot.

Savulaik manu bērnu skolā pirmā stunda sākās plkst. 8.10, un man atmiņā šis laiks palicis kā šausmas. 


Mēs esam ģimene, kas seko līdzi savu bērnu miegam un mācām bērniem miega nozīmi – viņi paši laiku pa laikam pārskaita, cik stundas ir sanācis gulēt. Atgādināšu, ka pilnvērtīgs un pietiekošs miegs ir būtisks faktors augšanai un smadzeņu attīstībai. 7-12 gadus veciem bērniem būtu jāguļ ne mazāk kā 9-11 stundas dienā. Paskaiti, cik šobrīd ilgi sanāk gulēt tavam bērnam? Pietiekams miega daudzums bērnam ir tas, kam jāseko līdzi un par kuru jārūpējas vecākiem. 

IZLASI ARĪ: Cik daudz ir jāguļ dažādos vecumos - no zīdaiņa līdz sirmam vecumam

Pilnvērtīgs un pietiekošs miegs ir būtisks faktors smadzeņu attīstībai un augšanai. 7-12 gadus veciem bērniem būtu jāguļ ne mazāk kā 9-11 stundas dienā. Paskaiti, cik šobrīd ilgi sanāk gulēt tavam bērnam?


No šī mācību gada mūsu bērnu skolā pirmās mācību stundas sākuma laiks ir mainīts – stundas sākas plkst. 8.40. Tas ir lieliski! Interesanti: kad izziņoja šīs pārmaiņas, atradās vecāki, kas vāca parakstus PRET. Arguments – bērnam nepietiks laika pulciņiem. Es nekad šādus vecākus nesapratīšu. Vienam pulciņam laika pietiek arī tagad; kā var iedomāties, ka bērnam vajag vairāk par vienu pulciņu dienā..? Šobrīd, kad aktualizējas Igaunijas rosinājums par stundu sākšanos deviņos, ar neviltotu pārsteigumu medijos lasu direktoru (!) izteikumus, ka tas ir lieliski, ja stundas sākas plkst.8.10. Baisākais – ja pirmā stunda sākas šādā laikā, tas nozīmē, ka daļai nultā stunda sākas jau 7.30! Ko tieši no saviem bērniem gribam izaudzināt..?

Latvijā ir skolas, kurās, ja bērns atvests uz skolu tik agri, var doties uz rotaļu istabu. Esmu droša, ka rotaļu istaba ir nesalīdzināmi labāks atmošanās veids, nekā sēdēšana skolas solā, koncentrējoties, nerunājot un faktiski nekustoties. 


Kā arguments pret vēlajiem rītiem mēdz izskanēt tas, ka daudziem vecākiem agri sākas darbs un nav kur atstāt bērnus. Bez šaubām – ja stundas sākas plkst. 8.40, tad skolai vajadzētu būt atvērtai bērnu uzņemšanai jau vismaz no 7.40 vai pat no 7.00. Jau šobrīd Latvijā ir skolas, kurās ir šāda prakse un kurās, ja bērns atvests uz skolu tik agri, var doties uz rotaļu istabu. Esmu droša, ka rotaļu istaba ir nesalīdzināmi labāks atmošanās veids nekā sēdēšana skolas solā, koncentrējoties, nerunājot un faktiski nekustoties. 


Jau jau skolu jautājums pacelts, pie viena varētu sakārtot arī šādas lietas:
-Lai starpbrīži nav īsāki par 10 minūtēm. Joprojām Latvijā ir virkne skolu, kurās starpbrīdis ir vien 5 minūtes. Jāsaka, ka skolu darbiniekiem šis ir diezgan ērts variants – nav jādomā, ko iesākt ar simtgalvaino, kustības un prieku alkstošo bērnu baru. Jo nevarētu teikt, ka visas skolas Latvijā ir iekārtotas, ņemot vērā bērnu intereses un vajadzības. 
-Lai pusdienu starpbrīži ir vismaz 25 minūtes gari. Joprojām daudzās skolās pusdienas jāpagūst aprīt 15 minūtēs. Skolotāji man ir teikuši: Bet bērni paspēj! Jautājums: Ko tieši paspēj? Aprīt savu ēdamo un atkal sastingt skolas solā? 


Gribu iedrošināt vecākus un arī pašus skolotājus rosināt pārmaiņas, nevis tikai sūdzēties par nejēdzībām. Pārmaiņas notiek, ja ir pieprasījums pēc tām; mūsu bērni ir nopietns iemesls, lai saņemtos rīcībai. 

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāma

Kategorijas