"Bļaģas"? Vai patiešām nav svarīgāku problēmu, kuras risināt skolā!

Cik divskosīgi – dzejolis saceļ sašutuma vētru politiķu un arī vecāku vidū, jo ir izmantots, ar šausmas, nepieklājīgs neliterārais vārds “bļaģas”. Tas nekas, ka šo vārdu uz ielas, tramvajā, tirgū un ko liegsimies –, gan jau arī kādas ģimenes lokā, dzirdam ik dienu.  Tajā pašā laikā patiešām svarīgas lietas – skolēnu veselības bojāšana ar smagām skolas somām, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīga pārtika un pārpildītās klases, šķiet, paliek nepamanīts, jo no tā jau sev skaļu publicitāti neiegūs.  Turklāt pēdējās problēmas prasa reālu risinājumu meklēšanu, kamēr no nejaukā vārda apspriešanas cietīs tikai papīrs. 

FOTO: Shutterstock.com


Šis nav aicinājums ikdienā emociju paspilgtināšanai izmantot nenormēto leksiku, jo galu gala mūsu dzejas klasiķi Rainis, Bārda un  Veidenbaums prata spēcīgi izteikties arī bez “bļaģas” iesaukšanas.

Tomēr ir vērts aizdomāties kaut vai par to, ka audzināšana pirmām kārtām notiek ģimenē. Leksika, izteiksmes veids un attieksme vienam pret otru, tai skaitā arī tikumība,  tiek iemācīta ne jau uz ielas un pat skolā, bet gan vērojot attiecības ģimenē. Turklāt ir svarīgākas problēmas, kas risināmas skolas sistēmā nekā viena vārda "apzelēšana". 
 

Ja nu kāds vēl nav izlasījis skandalozo dzeju, tad te tā ir:

Agneses Krivades dzejolis "Svētīgi"

Reklāma
Reklāma

svētīgi, svētīgi sasvīdušie
svētīgi uz mirkli izgājušie
svētīgi rupji graudainā struktūrā
svētīgi nesmukie un garie augumā

bļaģas 

svētīgi sabrauktie, atpizģītie un nošautie
visi mana rajona krievi un Mego pārdevējas svētīgas
videonomu darbinieki un apsargi, sākumklašu skolotāji un tukšie nesēji, nabadzībā
un bagātībā un iešu par jums uz barikādēm cīnīties, sa-sodītie un ka tevi deviņi
pērkoni saspertie, baltiem diegiem šūtie
un krustām šķērsām jūs visi pārējie visā pasaulē arī

bļaģ

svētīgi