Kāda ir patiesība par īsto bērnību?

Dažādās sociālajās vietnēs populāras ir bildītes un bilžu paraksti, kas pauž gauži vienkāršu domu - mūsdienu bērnu bērnības, salīdzinot ar tām, kas bija pirms gadiem 20, 30 un vēl senāk, ir pilnīgi nožēlojamas. Mūsdienu bērni vairs nemāk priecāties, nemāk pa īstam draudzēties un ir bez iztēles. Man šķiet, ka patiesība ir nedaudz citāda. 

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ieskicēšu dažas situācijas:

Spēļlaukums. Apmēram 5 gadus vecs puisēns un nedaudz jaunāka meitenīte nometas zemē četrrāpus. Viens esot kaķis, otrs suns. Dusmīga mamma liek abiem celties kājās un uzvesties kārtīgi. Lieli bērni taču šitā neuzvedas!

Pludmale pašā vasaras karstumā. Apmēram 3 gadus veca dāma ar rozā banti matos sāk rotaļāties smiltīs, kas tuvāk mežmalai, līdz ar to tās nav pavisam tīras pludmales smiltis, bet ar nelielu zemes piejaukumu, no kā uz kājelēm nosēžas pelēki putekļi. "Ja tu tūliņ necelsies augšā, mēs brauksim mājās", paziņo māte, kurai nagi matu bantes rozīgumā.

Bērnudārzs. Mamma atnākusi pakaļ meitai no vecākās grupiņas. Diezgan sirdīgi velk meitu aiz rokas rājas, rādot uz bērna gaišajām biksēm: "Atkal dzīvoji pa zemi! Pēc kā tu tagad izskaties? Cik reižu var teikt!

Kinoteātris. Rinda pēc biļetēm. Tētis ar pirmsskolas veduma dēlu dauzās. Mamma: "Ja jūs abi nenomierināsieties, brauksim mājās, sēdēsiet katrs savā istabā." (Šis gan tika teikts drusciņ ar smaidu.)

Atkal spēļlaukums. "Iesim mājās," mudina mamma. "Nē, es vēl vēlos paspēlēties ar draugiem!" iebilst puika. "Nu iesim, iesim. Es tev multenīti mājās ieslēgšu!" 

 

Un te vieta jautājumam - vai tiešām bērni ir tie, kuri izdomā, ka spēlēties ir stulbi, dzīvoties pa smiltīm netīri, būt ārā nepatīkami un ka īstā dzīve ir internetā? 

Un tagad cits piemērs. Pierīgas mājas pagalms. Tajā tikko traktors izracis bedri, jo tiks būvēts pagrabs. Apkārt bedrei lielas, mitras zemju kaudzes. Abi brālēni (gandrīz 4 un 2,5 gadus veci) nolēmuši uz vienas no kaudzēm ierīkot slidkalniņu. Pirmā domā - nē, puikas būs netīri! Un ir arī. Zeme ir visur - zābaciņos, jakas kabatās, matos, bikšu ielocēs. Bet ir arī neizsakāms prieks. Jā, drēbes pēc tam nav izmazgājamas. Bet tas ir to vērts.

Reklāma
Reklāma

 

Te daži piemēri, kas atrodami sociālajās vietnēs, par brīnišķīgo senatni un bezgala skumjajām mūsdienām:

Te noteikti vēlos piebilst, ka dabūšana ar šūpolēm pa galvu nepavisam nav foršas bērnības pazīme.

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore

Foto: ekrānšāviņi no dažādām sociālajām vietnēm.