Vai izvarotājus un pedofilus ir iespējams atkal integrēt sabiedrībā?
Latvija nav vienīgā valsts pasaulē, kuras sabiedrība nepieņem no cietuma iznākušos dzimumnoziedzniekus, īpaši pedofilus. Un noraidošā attieksme ir normāla reakcija. Tomēr tādām iestādēm kā Valsts Probācijas dienests ir jādomā, kā šos cilvēkus integrēt sabiedrībā un kontrolēt, lai mazinātu jaunu noziegumu izdarīšanas risku.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Valsts Probācijas dienests atzīst, ka “dzimumnoziegumi ir smagi nodarījumi, kas rada lielu kaitējumu gan tiešajiem upuriem, gan arī plašai sabiedrībai. Dzimumnoziedzība ir atzīstama par aktuālu sabiedrības problēmu, tomēr tās risināšana bieži vien netiek organizēta augstā profesionālā līmenī. Tradicionālā valsts pieeja, reaģējot uz dzimumnoziegumiem ir formāla un neefektīva, jo sabiedrība tiek pasargāta no dzimumnoziegumu recidīva tik ilgi, kamēr pārkāpēja uzvedība tiek stingri kontrolēta, proti, pārkāpējs atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai viņam tiek izpildīts brīvības atņemšanas sods.”
Lasītākais
Pieredze rādot, ka brīvības atņemšana uz ilgāku laiku vai notiesāto neatbrīvošana pirms noteiktā termiņa nav labākais risinājums, jo notiesātie agri vai vēlu nonāk sabiedrībā. Tāpat neefektīva ir intensīvāka policijas kontrole, elektroniskā personu uzraudzība vai dzimumnoziegumu izdarījušās personas vārda publiskošana. Profesionāļiem, kuri veic darbu ar dzimumnoziedzniekiem, apzinās, ka nedz bargi sodi, nedz intensīva likumpārkāpēju uzvedības kontrole pati par sevi negarantē sabiedrības drošību un noziegumu recidīva novēršanu.
Valsts Probācijas dienests ziņo, ka līdz šim Latvijā faktiski nekas nav darīts, lai risinātu ar dzimumnoziedzību saistītās problēmas. “Uzmanības fokusā ir bijusi šādu noziedzīgu nodarījumu atklāšana un pārkāpēju sodīšana, faktiski ignorējot jaunus noziegumu izdarīšanas riskus pēc piespriestā kriminālsoda izpildes.”
Jaunā pieeja darbam ar dzimumnoziedzniekiem paredz aktivitātes, lai izprastu likumpārkāpumu iemeslus, pārkāpēja vajadzības, novērtētu iespējamos recidīva riskus, kā arī organizētu atbalsta aktivitātes pārkāpējiem, kas sekmētu likumpārkāpēju integrāciju sabiedrībā, kā arī palīdzētu viņiem atturēties no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas.
Domājot par šo problēmu, Valsts Probācijas dienests realizē projektu ar mērķi attīstīt par dzimumnoziegumiem notiesāto personu uzvedības korekcijas iespējas. Projekts ir mēģinājums pacelties pāri līdzšinējai Latvijas tiesību piemērošanas praksei raksturīgajiem risinājumiem attiecībā uz dzimumnoziedzniekiem, fokusējot uzmanību uz personas atturēšanu no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas. Jaunā pieeja darbam ar dzimumnoziedzniekiem paredz aktivitātes, lai izprastu likumpārkāpumu iemeslus, pārkāpēja vajadzības, novērtētu iespējamos recidīva riskus, kā arī organizētu atbalsta aktivitātes pārkāpējiem, kas sekmētu likumpārkāpēju integrāciju sabiedrībā, kā arī palīdzētu viņiem atturēties no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas.
Lai to izdarītu, plānots speciāli apmācīt brīvprātīgos darbam ar dzimumnoziedzniekiem. Šādu paņēmienu vairāk kā 15 gadus izmanto Kanādā, bet pēdējos gados arī citās valstīs, lai veicinātu dzimumnoziedznieku reintegrāciju sabiedrībā un jaunu noziedzīgu nodarījumu novēršanu.
Metodes pamatideja ir saistīta ar atziņu, ka dzimumnoziedzniekiem ir nepieciešama palīdzība un atbalsts, un to var sniegt sabiedrība - parasti cilvēki – brīvprātīgie, kuri ir motivēti šim darbam, apzinās tā svarīgumu un nozīmi, sagatavoti šim darbam un to īstenošanas laikā saņem kvalificētu speciālistu palīdzību.
Pirmās brīvprātīgo veidotas atbalsta grupas sāks darboties jau šī gada nogalē. Kādi būs rezultāti – redzēsim aptuveni pēc gada.
Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore
