Godīga eiro ieviešana? Smiekli nāk...

Es līdz šim uz eiro ieviešanu raudzījos visnotaļ pozitīvi  izaugsme, iespējas, attīstība, ekonomikas izaugsme, konkurētspēja un tā bez gala. Un manā privātajā līmenī – ļoti ērti, kad, apciemojot radus ārzemēs, nebūs vairs jābolās veikalā, rēķinot, cik tad tas maksā mūsu naudā. 

FOTO: Agnis Šmits

Vienīgā neērtība – būs jānopērk lielāks naudas maks (lieliska ideja Ziemassvētku dāvanai!), jo eiro banknotes būšot lielākas. 

 

Pārejas periodā kreņķu nekādu. Visas cenas norādītas gan tā, gan šitā. Turklāt taisnības sargs (lasi: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) raudzīs, lai visa rēķināšana, pārrēķināšana un cenu noteikšana notiktu godīgi. Patērētāju sirdsmieram veikali un pakalpojumu sniedzēji var savas durvis izgreznot ar uzlīmi “Godīgs eiro ieviesējs”, tādējādi sarūpējot sev “čurikus”, “mājiņu”, “dzīvībiņu” vai kā nu kurš šo padarīšanu bērnībā sauca. 

 

Bet realitāte rādās citāda. Nav jau aizliegts pēkšņi palielinātās cenas nosaukt citādi. Daži piemēri (jau iepriekš atvainojos tiem dažiem, kuri iekļuvuši manā sarakstā, kurš ir ilustratīvs un bez mērķa kādu īpaši izcelt):

- SIA "Aurum Grupa" piederošajai autostāvvietai tarifu likme par pirmo stundu palielināta biznesa interesēs.

- Rīgas Zoo pēc 1. janvāra tiks palielinātas biļešu cenas. Pamatojums – tā lēma Rīgas dome.

- Liepājas Reģionālās slimnīca maksa par konsultācijām pie speciālistiem no agrākajiem 10 latiem palielināta uz 14,06 latiem, kas, pārrēķinot eiro, iznāk precīzi 20. Slimnīcas vadība kategoriski noliedz, ka paaugstinājumam būtu kaut mazākā saistība ar eiro.

- Baseins "Rifs" Priekuļos cenu no 5,00 latiem palielinājis uz 5,27 latiem. Kas sanāk? Glīti 7 eiro.

- pat Rīgas Pilsētas dzimtsarakstu nodaļa nesen palielinājusi cenu dzimšanas datu izziņai no 1 lata uz 1,42 latiem, bet Tieslietu ministrijas Dzimtsrakstu departamentā par apliecības atkārtotu izsniegšanu būs jāmaksā jāmaksā 4,92 latu liela valsts nodeva līdzšinējā lata vietā. Skaidrojums pavisam absurds – mums jau sen bija plānots, ka celsim cenas, eiro tikai patrāpījās pa kājām.

Reklāma
Reklāma

Patērētāju sirdsmieram veikali un pakalpojumu sniedzēji var savas durvis izgreznot ar uzlīmi “Godīgs eiro ieviesējs”, tādējādi sarūpējot sev “čurikus”, “mājiņu”, “dzīvībiņu” vai kā nu kurš šo padarīšanu bērnībā sauca.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka pārkāpumi ir konstatēti. Pat to uzņēmumu vidū, kuri nodrošinājušies ar glīto “Godīgā eiro ieviesēja” uzlīmi. Tajā pašā laikā – sodīto nav. Un, ja māk smuki pamatot  cenu pacelšanu ar kādiem citiem bezgala svarīgiem argumentiem, tad vispār var svilpot bez bēdu.

 

Ko var darīt patērētājs?

1. Sūdzēties Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Un viņi naski metīsies apsekot, secināt, ieteikt, kontrolēt, apkopot statistiku. Un beigās sev applaudēt par labi paveiktu darbu. Ak jā, piemirsu prēmijas. Pa to laiku “godīgie eiro ieviesēji” vienā mierā bīda biznesu, jo sodu taču nav.

2. Sūdzēties par pārkāpumiem sociālajos medijos. Viena problēma – “godīgajiem eiro ieviesējiem” no tā ne silts, ne auksts. Viņi tik plāta rokas – neesam vainīgi, dzīve sūra.

3. Neizvēlēties negodīgos eiro ieviesējus. Jeb, kā izteicies finanšu ministrs, boikotēt. Labi. Es varu neiet uz vienu veikalu, bet aiziet kvartālu tālāk. Bet es nevaru nedoties uz slimnīcu vai neizņemt dzimšanas apliecību. Pa to laiku “godīgie eiro ieviesēji” skaita naudu.

4. Un vēl var darīt pilnīgu neko. Jo iepriekšējo trīs darbību veikšanai vienkārši nav nekādas jēgas...

 

Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore