Ja nevar mainīt apstākļus, ir jāmaina attieksme. Arī pret rudeni

Man tāpat kā daudziem garie rudens vakari nepavisam nepatīk. Jo ātrāk tumšs, jo vairāk gribas ieritināties dīvānā, neko nedarīt un mēģināt sasildīties. Pirmajos vēsajos vakaros tas pat likās diezgn jauki - vilnas zeķes, kaķis, televizora pults, karsta tēja, žurnāls, mājinieki turpat blakus. Idille...

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Nākamajos vakaros sāka kļūt žēl lapu, kas no kokiem krīt arvien straujāk, aizvien vairāk nepatīk tas, ka mājās nav kamīna, bet apkuri neviens nepieslēdz. Agros rītos jāslēdz gaisma, lai pamostos, vakaros jāiet ātrāk gulēt, jo laiks un rudens noskaņa uz to vedina. Un tā vēl bezgalīgi daudz ieganstu, par ko rāties uz rudeni…

Šodien nolēmu to mainīt. Rāšanos uz rudeni. Tas ir neizbēgams un nav vainīgs, ka reizi gadā atnāk, patīk mums tas vai nē. Ja nevar mainīt apstākļus, jāmaina attiekme. To vienmēr sev atgādinu, kad nevaru atrast citu risinājumu. Un galu galā - es esmu tā pati visos gadalaikos.

Šodien nolēmu to mainīt. Rāšanos uz rudeni. Tas ir neizbēgams un nav vainīgs, ka reizi gadā atnāk, patīk mums tas vai nē.

Atcerējos kādas viedas sievietes - Vizmas - jautājumu man, kad agrāk sūrojos par to, cik slikti viss politikā. Viņa, smaidot jautāja: "Pati vesela?”. „Jā”, atteicu. „Bērni veseli?”. „Jā”. „Ko tad sūdzies?” - tā viņa.

Kad nepatīk rudens vai citas neizbēgamas lietas, vienmēr mēģinu atcerēties, ka lielākā laime ir, ja visi mīļie apkārt veseli. Pārējais ir nokārtojams. Pat noskaņojums. Mainot attieksmi, ja nevar mainīt apstākļus.

 

Reklāma
Reklāma

Autore: Linda Abu Meri

Foto: Marika Eglīte