Jaunākais portālā

DELFI

Emuāru lietošanas noteikumi

Emuāri ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Pateikt “nē” ir jāiemācās

Emuāri | Raksta Linda Abu Meri

 Pievienot komentāru

Raksta Linda Abu Meri

Bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri (iepriekš Mūrniece) raksta par to, kas šobrīd viņai aktuāls un svarīgs.

Pateikt “nē” ir jāiemācās

Pirms dažām dienām draugu divus gadus vecais puisītis uz visiem maniem jautājumiem un piedāvājumiem atbildēja pārliecinoši „nē”. Gribi šūpoties? – „nē”, gribi braukt ar mašīnu? – „nē”. Pat ja gribēja, viņš bija ieņēmis stingru pozīciju un bija tiešām pārliecinošs. Viņa mamma teica, ka tas viņam tagad mīļākais vārds, es smējos, ka „nē” pateikt jāmācās gadiem un daži tā arī neiemācās.

 

Pati atcerējos, ka man patiešām tas bija jāiemācās. Pateikt „jā” ir daudz vieglāk. Parasti tas nozīmē ļaušanos plūsmai, kas var arī nozīmēt nedomāšanu līdzi notiekošajam. Pateikt „nē” īstajā vietā dažkārt vajag drosmi un pilnīgi noteikti viedokli.
 
Neatceros, kad īsti saņēmos pateikt skaidru „nē”… Tad, ja kaut ko tiešām negribēju nevis „mīļā miera labad”, gāju līdzi un darīju, ko citi grib. Kādreiz, kad nebiju precējusies un man nebija bērnu, gribēju pēc darba vienkārši braukt mājās. Draudzene aicināja līdzi kaut kur un es nezināju, kā pateikt „nē” un gāju kaut kur, kur man noteikti nepatika. Ja neietu, būtu jāskaidrojas, kāpēc „nē” un ko tad es darīšu, ja ne to, ko tajā brīdī grib draudzene, jājūtas ne pārāk labi, ka jāatsaka…

Pārtraukt kādu, kurš stāsta kaut ko, ko nevēlies dzirdēt, ir pateikt „nē”. Pārtraukt dzīvot dzīvi, kāda pašam neliekas īsti pareiza, ir pateikt „nē” sev pašam.
Pārtraukt kādu, kurš stāsta kaut ko, ko nevēlies dzirdēt, ir pateikt „nē”. Pārtraukt dzīvot dzīvi, kāda pašam neliekas īsti pareiza, ir pateikt „nē” sev pašam. Nepaņemt cigareti, kad roka stiepjas tai pakaļ, ir pateikt „nē”. Un vēl daudz un daudz „nē”...
Pateikt „jā” vienmēr ir vieglāk kaut vai tā iemesla dēļ, ka neviens nepaskatīsies jautājoši vai nosodoši. Arī klasē jau skolas laikā uz jautājumu vai kādam ir citas domas, reti, kad pieteicās pretēji domājošais, jo dabiski tajā brīdī vajadzēja piekrist vairākumam vai skolotājai, pat ja runa bija par domām, ne aksiomām. 
 
Pateikt „nē” es iemācījos pēc nopietnām pārdomām un darba ar sevi. Tas nebija ne pusaudža gados un arī ne agrā jaunībā. Man tam vajadzēja laiku. Sapratu, ka, pasakot „nē” (nevis principa pēc, bet tādēļ, ka domāju par sevi), vispirms es taupu laiku. Neeju un nedaru to, ko varu nedarīt. Jo – ja jau varu pateikt „nē”, tad tas nav nekas tāds, kas ir vajadzīgs man. Tā es taupu savu enerģiju, jo man nav jāaiziet kaut kur, kur es negribu un vēl arī jāizliekas, ka man tas patīk. Un es nekrāju sevī aizvainojumu par to, ka nevaru pateikt „nē”, lai gan gribētu. Es saku, ko domāju. Jo dzīvoju vispirms savu dzīvi un saku „jā” tikai tad, ja patiešām to vēlos. Nevis pieklājības pēc. 
 
Kad to iemācījos, sapratu, ka esmu pa īstam pieaugusi. 
Autore: Linda Abu Meri

Pieteikties par sekotāju

Raksts publicēts 13. aug 2012 14:30


Saistītie raksti

Par mums - meitenēm. Raksta Linda Abu Meri (7)

Izrādās, ka bērnu mājasdarbi ir interesanti!

Par politiķi un cilvēku politiķī (1)

Pedofilu reģistrs pasargātu bērnus un nevainīgos

Ja nevar mainīt apstākļus, ir jāmaina attieksme. Arī pret rudeni (2)


Lai pievienotu komentāru, jāielogojas:

Pirmo reizi ielogojieties ar draugiem.lv pasi, Tev tiks izveidots lietotāja profils.

  • 15.08.2012 22:52
    Ginta Rūse teica:

    Nu jau kādu laiku mācos pateikt "nē". Un kā iedrošinājumu citiem par to padomāt saku - kļūst vieglāk dzīvot. Tik jāsaprot, ka runa nav par egoistisku un kareivīgu opozīciju. Tāpēc jau arī saka, ka šī prasme ir jāmācās - kā pateikt "nē", nesāpinot līdzcilvēkus.
    Un tomēr dažkārt ir tā nejaukā vainas sajūta, kad kādam esi pateicis "nē", tāpēc - paldies par šo rakstu, par atgādinājumu, ka mums katram sava dzīve jādzīvo.

  • 07.09.2012 09:56
    Zane Zande-Daukste teica:

    Paldies par atgādinājumu, jo tieši šis jautājums - pateikt "nē" mani nodarbina pēdējā laikā un ciešu no tā, ka pagaidām to vēl neprotu. Tieši tā - ja saki visiem "jā" (darbā, ģimenē), tad saproti, ka laika sev praktiski nav...paiet diena no dienas un Tu slīgsti jau depresijā, jo nedzīvo sev, bet gan citiem. Nezinu, kāpēc tas ir tik grūti. Varbūt tāpēc, ka bail no nosodījuma, no vainas apziņas...Vieglāk būtu, ka mēs visi pieņemtu šādus spēles noteikumus un biežāk pateiktu viens otram, ko domājam, ko patiesībā vēlamies vai nevēlamies...un galvenais bez uzmestas lūpas un pārmetumu kaudzes.

Jaunākās dienasgrāmatas

Reklāma

skatīt vairāk

Lasītākie emuāri