Jaunākais portālā

DELFI

Emuāru lietošanas noteikumi

Emuāri ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Laima neredz, bet raksta dzejoļus

Emuāri | Dzīve

Laima neredz, bet raksta dzejoļus

Laima Locāne dzīvo Starzdumuižas neredzīgo ciematiņā Juglā. Viņa ir Pētera sieva, Annijas, Ingas un Mārtiņa mamma. Laima šobrīd atšķir tumsu no gaismas un, ja ļoti saņemas, redz lielus priekšmetus un spilgtas krāsas. 

 

 
Tas esot noticis pakāpeniski. Bērnībā Laima esot redzējusi, jaunībā jau sliktāk, bet pietiekami, lai būtu labs pavadonis savam vīram Pēterim, kurš neredz kopš dzimšanas. Laima arī tagad ir Pētera lielākais atbalsts, jo viņas vīrs vada Strazdumuižas neredzīgo organizāciju.
 
Laimas dzīve ne ar ko neatšķiras no jebkuras sievietes ikdienas, viņa lieliski orientējas telpā un laikā, ja ar ko netiek galā, viņas bērni ir klāt un palīdz. Ja daudzas ģimenes domā par to, vai atļauties vienu vai divus bērnus, tad Locānu ģimenē ir trīs – 25 gadus vecā Inga, 21 gadu vecais Mārtiņš un pastarīte – 9 gadus vecā Annija. 
 Dzejoļi ir tādi, it kā Laima to visu redzētu… Un tad es uzzināju, ka Laima vienkārši atceras. Ko redzējusi bērnībā. 
Laimīga ģimene, kurā ierasts vispirms domāt par otru un tad pašam par sevi. Ģimene, kura nečīkst, bet dara un pamanās atbalstīt citus. Ģimene, kura ir pelnījusi tikt pamanīta. Katrs ir īpašs savā veidā. Katrs ar savu aizraušanos un talantiem. Un man ļoti mīļa ģimene. Jo pazīstu viņus daudzus gadus un vienmēr esmu zinājusi, ka viņi būs blakus ne tikai viens otram, bet arī draugiem, ja tiem klāsies slikti. Viņu sirdis ir daudz redzīgākas nekā tiem, kurus dzīve lutinājusi. 
 
Ceru, ka atradīšu veidu, kā pastāstīt par katru no viņiem, bet šo stāstu iesāku ar vienu domu. Pastāstīt, ka Laima ir sarakstījusi dzejoļu grāmatiņu. Burtiņu un ciparu grāmatiņu. Ar tik spilgtu dabas un pasaules attēlojumu, ka lasot, brīnījos, kā viņa to visu zina. Neredzīgiem cilvēkiem braila rakstā ir grāmatas un arī zīmējumi tiek izpildīti šai rakstā. Bet dzejoļi ir tādi, it kā Laima to visu redzētu… Un tad es uzzināju, ka Laima vienkārši atceras. Ko redzējusi bērnībā. Tādu skumji priecīgu smaidu stāsta par sunīšiem un aitiņām no bērnības. Un es zinu, ka Laima ir pelnījusi, lai viņas dzejoļi ieraudzītu dienasgaismu. Es vēl domāju, kā, bet noteikti to izdarīšu. Laimai būs sava grāmata. Priecāšos par katru ideju, domu, kas uzvedinās uz pareizā ceļa.
 
Laimas dzejolītis par burtiņu A
„Adele atdeva Anniņai adatas.
Anniņa adīja ausainu aitiņu.
Atskrēja Andrītis atņēma –
Anniņai actiņās asaras.”
 
 
Autore: Linda Abu Meri
 
IZLASI ARĪ citus Lindas Abu Meri rakstus:

Pieteikties par sekotāju

Raksts publicēts 10. jūn 2012 14:05


Saistītie raksti

Suns - neredzīga saimnieka acis un uzticamības persona Nr.1!

Par twitteri un pusaudzēm (1)

Politiku var izslēgt kā radio

Kas tad stundās cels rokas?! jeb Kāpēc klasē ir vajadzīgas meitenes (9)

Par beigtu čūsku un bezatbildīgu skolotāju (2)


Lai pievienotu komentāru, jāielogojas:

Pirmo reizi ielogojieties ar draugiem.lv pasi, Tev tiks izveidots lietotāja profils.

  • 12.06.2012 09:28
    Aigars Šodnaks teica:

    Es labprāt iegādātos šādu dzejoļu grāmatiņu savam mazbērniņam. ( ne jau braila rakstā,protams).

  • 15.07.2012 21:47
    Magdalena Gundega Lace teica:

    Skaista butu sada gramata berniem, tikai ari parastaja raksta, ne tikai braila

Jaunākās dienasgrāmatas

Reklāma

skatīt vairāk

Lasītākie emuāri