seko mums:
  • Ceturtdiena, 24. maijs
  •  
  • Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone

    

Ielogojies portālā un sazinies ar citiem mammam.lv/tetiem.lv lietotājiem!




Ienāc ar draugiem.lv pasi
(draugiem.lv lietotājvārdu un paroli) draugiem.pase

       

Baletskola un ģitāra — bērna vai vecāku priekam?

Emuāri | Bērni (grupas blogs)

 Pievienot ierakstu

Bērni (grupas blogs)

Šajā blogā aicinām rakstīt visus portālā reģistrētos lietotājus

Baletskola un ģitāra — bērna vai vecāku priekam?




Nereti bērnu iesaistīšana vienā vai otrā pulciņā ir pašu vecāku ambīcijas. Svarīgi ir atrast, kas interesē nevis mammu, tēti, vecmāmiņu, bet pašu bērnu, un pēc tam motivēt viņu šo pulciņu apmeklēt ar prieku.

Kāda pirmklasnieka mamma var teikt: es gribu, lai mans bērns dejo baletu! Bet vai viņš grib dejot baletu? Vecākiem pašiem sev jāpajautā: ko es gribu? Vai es gribu, lai mans bērns būtu virtuozs, vai arī gribu, lai viņš dara to, kas viņam patīk? Varbūt viņš grib spēlēt futbolu un mīcīt mālus?! Vai varbūt viņš grib iet 15 pulciņos? Lai iet!

Ja bērns dara to, kas viņam patīk, bieži vien viņš ar to nodarbojas bez īpašas piespiešanās. Mana jaunākā meita iet kokles spēlēšanā, viņai tas ļoti patīk, bet mājās viņa nespēlē, un es nespiežu, jo man ir svarīgi, lai viņa to dara tik daudz, cik viņai patīk un cik viņai tas sagādā prieku. Mājās viņa lasa, zīmē, spēlē visu kaut ko, dzied, uz kalna brauc ar dēli, guļ, sapņo, plēšas ar brāli — viņa dzīvo, nevis tikai spēlē kokli. Varbūt kaut kādā brīdī viņa izvēlēsies kokli spēlēt vairāk. Vispirms jāatrod tas, kas bērnam patīk, un pēc tam svarīgi viņu motivēt.
Vai es gribu, lai mans bērns būtu virtuozs, vai arī gribu, lai viņš dara to, kas viņam patīk?

Mūsu bērni brauc ar slēpēm, bet meitai ļoti patīk ar dēli, lai gan viņa tam vēl ir par mazu. Taču arī mēs paši ar vīru redzam, ka viņai tā lieta baigi labi padodas — ir laba koordinācija, iemaņas, un viņa nebaidās. Meita apgalvo, ka grib braukt tikai ar dēli. Un mēs norunājām, ka ceturtā daļa no tā laika, ko esam uz kalna, jāpavada uz slēpēm (lai viņa labāk apgūst slēpošanas iemaņas) un tad var uz dēļa. Bet sākumā jāpabrauc ar slēpēm, nevis otrādi, un tā ir motivācija — ja gribi to, tad izdari šo. Pārnestā nozīmē mēs viņai dodam burkānu! Un, ja mēs redzēsim, ka viņai tiešām patīk tikai dēlis, tad pēc kāda laiciņa slēpes varēsim ņemt nost.
 
Jāpadomā, lai tas brīdis, kad man ir ērti, saskan ar laiku, kad bērnam ir ērti!

Vēl ļoti svarīgi ir cienīt bērnu un ņemt vērā arī viņa izjūtas un intereses, nevis tikai pašiem izdomāt, ka tā vajag, un viss. Ja bērnam mājās jāspēlē ģitāra, varbūt tas nav jādara gluži stundu, tikai tāpēc, ka mums tā šķiet pareizi? Varbūt tā ir pusstunda — ar prieku, nevis stunda — ar asarām? Un jāpadomā, vai bērnam jāspēlē, kad viņš ir pilnīgi pārguris, vai laikā, kad visi citi bērni iet ārā. Jāpadomā, lai tas brīdis, kad man ir ērti, saskan ar laiku, kad bērnam ir ērti! Lielākam bērnam var nevis sēdēt klāt, bet ierīkot kalendāru un pateikt, ka viņam uzticos, lai pats ieraksta, cik ilgu laiku katru dienu izdevies paspēlēt. Ja izdodas katru dienu vismaz 15 minūtes, varbūt viņam pienākas kāds atalgojums, piemēram, aiziet uz kino.

Runāt par to, protams, ir vieglāk nekā darīt, jo darīšana prasa laiku. Un ļoti svarīgas ir konsekvences. Mēs pēdējā nedēļas nogalē nepaņēmām dēlu līdzi uz kalnu. Cik viņam bija sāpīgi, un cik man bija sāpīgi... Bet es viņam tā arī pateicu, ka daži lēmumi ir sāpīgi bērnam un vecākiem, ka man šausmīgi grūti atstāt viņu mājās, bet es atstāšu, jo mums bija noruna, ko viņš neizpildīja, un arī turpmāk būs tāpat. Ja kāda noruna netiks izpildīta, tad būs atbilstīgas sekas.

Diāna Zande
, psiholoģe un piecu bērnu māmiņa


 

Pieteikties par sekotāju

Raksts publicēts 24. apr 2009 16:00


Lai pievienotu komentārus, Tev jāautorizējas vai jāreģistrējas. Ja esi reģistrējies draugiem.lv, vari ienākt ar draugiem.lv pasi.

draugiem.pase

       

  • 25.04.2009 17:44
    Saulcerīte Otsone,(Birkenšteine) teica:

    bet ja bērna vēlmes parādas gados14,tad ļoti biezi nākas dzirdēt ka esi par vecu.Ko tad?


  • 26.04.2009 19:29
    Agita Ermiča teica:

    Es mācījos vidusskolā ar mūzikas novirzienu,nācās klavieres spēlēt.. Itkā patika,bet mājās to darīt nevēlējos..Tik dažreiz,pirms eksāmena.Un vecāki arī nespieda mani.. Tas man liekas ļoti pareizi.. Bet tagad,kad man ir 19 gadi,gadījās pajautāt mammai,kāpēc nelaida mani,piemēram, atsevišķi mūzikas skolā,lai mācītos vokālo dziedājumu (ko es tagad ļoti būtu vēlējusies) Un mamma atbildēja,ka gribēja,bet es nē..un negribēja mani piespiest.. Es par to, ka ne vienmēr ļaujot bērnam izvēlēties viņš izdarīs pareizo izvēli..Varbūt vajag nedaudz uzspiest kaut ko darīt,lai pēc tam viņš to spētu novērtēt.. Bet viss jau atkarīgs no katra bērna individuāli,no viņa audzināšanas un iespējām..


  • 28.04.2009 14:10
    Inga Sūnāksle (Ūdre) teica:

    Piekrītu,ka vajag dažreiz piespiest izdarīt darāmo līdz galam vai arī darīt visu, lai bērns nepamestu iesākto. Man brālis dejo no 5 gadu vecuma līdz šim brīdim, kad tulīt jau 30, bet ja tētis nebūtu to grūto puiku vecumu palīdzējis pārciest,tad viņš jau sen būtu pametis un nebūtu tur,kur ir tagad.Dažreiz vajag pasēdēt klāt mēģinājumos un izvadāt visur,jo tas attaisnojas un bērns vecākiem ir pateicīgs par to, tikai vēlāk.Mētāties var pa floristikas pulciņiem, bet ne jau tad,kad ir ieguldīti lieli līdzekļi un gadi talantīgajā bērnā, tad tiem vājumiem ir jātiek pāri savādāk


  • 29.04.2009 09:55
    Māris Ozols teica:

    Man jau liekas ka raksts vairāk velk uz to ka vecāks ar to ka nu bērns var izvēlēties tikai un vienīgi to ,kas patīk , cenšas noņemt no sevis to atbildību , kas tiek prasīta no mums vecākiem , izvadāt bērnu uz pulciņiem, pasēdēt klāt, iedrošināt. Jo dažkārt bērnu lielākā vēlēšanās ir vienkārši drauskoties ar pagalma draugiem, dzenāt bumbu.Utt. Piekrītu Ingas komentāram.


  • 29.04.2009 15:44
    Kristīne Cebure teica:

    Manai metitiņai patika klavieres spelet.Nu  tad gribēja iet muzikas skola, un ari redzēju ,kad viņa man ir muzikāla un padodas ari .Mēs ielikam muzikasskolā,bet nu ir ,kad vairāk citreiz negrib,un saka ,ka vairs negrib iet.Bet es redzu viņai ir ta ,ka kautkas sarežģits ,tad viss caur ,negrib,bet es lieku ,jo viņai tik labi padodas.Ja es viņas nemudināšu nekas nesanaks,bet redzu no viņas dzivē var kautkas izveidoties .Nu ir drusku tiem bērniem jādod respekts un jāpiespiež, un jāpārlielina ,kapec to vajaga ,un kur tas dzivee var noderēt.Tad jau atkal mums ir viss  kartiba,bet ir šad tad ,kad ieliek klavieres sliktu atzimi ,tā lielais raudiens kāpec estak to negribu, bet tad jau atkal pastridamies uzklausu viņas nomierinu un izrunājamies ,un ir okei..


  1. 1
  2. 2
  3. »