Vai
esat ievērojuši - mazi bērni ir kā uzburti uz dzīvniekiem- suņiem,
kaķiem, zirgiem, trušiem, kazām, govīm un visiem pārējiem. Ja bērnam nav
dzīvnieku mājās, tad interese par parkā sastaptajiem kaķīšiem un suņiem
ir divtik liela. Pētījumi liecina, ka tā nav tikai bērnu iegriba, bērni intuitīvi tiecas pie tā, kas viņiem palīdz augt un attīstīties.
Atkal un atkal esmu izjutusi dzīvnieku labvēlīgo ietekmi un Solvitu un Ričardu.
Manai
mammai ir 3 vidusāzijas aitu sugas suņi un kaķis, par kuriem 1,5 gadus
vecā Solvita ir sajūsmā. Mani pārsteidza tas, cik liels solis uz
priekšu ir redzams Solvitas attīstībā pēc katras viesošanās pie
vecmāmiņas- pieaug vārdu krājums, viņa aktīvāk iesaistās un veido
komunikāciju. Protams, biju dzirdējusi par dzīvnieku labvēlīgo ietekmi
uz bērnu attīstību, nu esmu izpētījusi šo jautājumu pamatīgāk.
Iedomājieties- jūs aizejat pie ārsta, un
viņš jums medikamentu vietā „izraksta” uzņemties rūpes par kādu
mājdzīvnieku- suni, kaķi, trusi. Tā tiek saukta par mājdzīvnieka terapiju jeb petterapiju un akcentē dzīvnieka klātbūtnes dziedinošo ietekmi.
Arvien
vairāk mediķu pasaulē iesaka rūpēties par mājdzīvnieku, lai mazinātu
stresu, pazeminātu asinsspiedienu, uzlabotu noskaņojumu.
Mūsu
mīluļi dāvā mums beznosacījuma mīlestību un lojalitāti, neatkarīgi no
mūsu izskata, vecuma un spējam. Tas nomierina un dziedē jebkura cilvēka
dvēseli, bet ir īpaši svarīgi bērniem, kam ir grūtības,
ierobežojumi, kuru dēļ viņi jūtas mazvērtīgāki par citiem vai vientuļi.
Mājdzīvnieks palīdz pārdzīvot zaudējumus un neveiksmes un veicina
attīstību.
Dzīvnieku ietekme uz bērnu protams ir kompleksa, gluži nemanot bērns apgūst visdažādākās prasmes. Minēšu dažās no tām:
Tiek attīstīta empātija-
bērni uztver dzīvniekus kā biedrus. Dzīvnieki ir tieši, tāpēc tos
vieglāk saprast, lasīt viņu ķermeņu valodu. Šīs prasmes vēlāk tiek
pielietotas arī komunikācijā ar cilvēkiem.
Iemācās rūpēties- bērns ne tikai iemācas uzņemties atbildību un rūpēties, rūpēšanas pār citiem pacel pašapziņu un palīdz justies laimīgam.
Veicina socializāciju-
kopīgi rotaļājoties ar dzīvnieku, ķemmējot spalvu, barojot tiek
nojauktas komunikācijas barjeras, trauksme, saskarsme ir pozitīva un
jautra.
Fizisks kontakts-
drošs fizisks kontakts ir ārkārtīgi svarīgs bērna normālai attīstībai.
Kontakts ar dzīvnieku ir viena no šādām pieredzēm. Ir situācijas-
slimnīcā, pēc vardarbības pieredzes, kad dzīvnieki var palīdzēt atgūt
uzticešanos fiziskai saskarsmei.
Mentāla stimulācija-
dzīvnieku var iesaistīt apmācības procesā, mācoties runāt, lasīt,
skaitīt, paust savas domas utml. Runājot ar dzīvnieku, stāstot par to
citiem uzlabojas runas un komunikācijas prasmes, valoda kļūst skaidrāka
un saprotamāka.
Motorās prasmes- smalko
motoriku veicina- dzīvnieka glāstīšana, ķemmēšana, kakla siksnas
sprādzēšana, frizūras veidošana; lielo motoriku- rotaļas ar dzīvnieku,
bumbiņas mešana, pastaigas.
Garīgā veselība- dzīvnieka klātbūtne nomierina un uzlabo noskaņojumu.*
Ārsts, psihologs vai cits veselības aprūpes speciālists mērķtiecīgi iesaistot dzīvniekus kādu ārstēšanas mērķu īstenošanā var pārvērst šo ietekmi iedarbīgā ārstniecības rīkā, kas palīdz atgūt fizisko un garīgo veselību pie nopietniem traucējumiem, piemēram autisms, disleksija, cerebrālā trieka u.c. To sauc par Dzīvnieku atbalstītu terapiju (animal assisted therapy) un speciāli aomācītos dzīvniekus par mierinošajiem dzīvniekiem vai terapetiskajiem dzīvniekiem. Pasaulē
kā terapeitiskie dzīvnieki tiek izmantoti ne tikai suņi, kaķi, zirgi un
delfīni, bet arī zīloņi, lamas, putni, truši un citi nelieli
dzīvnieki.
Latvijā arvien lielāku atzinību un atbalstu gūst reitterapija, daudz retāk ārstēšanā izmanto suņus (kanisterapija), daži autiski bērni tiek sūtīti uz delfīnu terapiju ārpus Latvijas (Sočiem, Palangu).
Dzīvnieki pavadoņi. Dzīvnieki tiek apmācīti arī, lai kļūtu
par pavadoņiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pie tam ne vienmer tie ir
suņi un palīdzība tiek sniegta ne tikai neredzīgiem cilvēkiem.Neredzīgā Edija ar pavadoni-pundurzirdziņu Pandu. Foto no New York Times
Zirgu pavadoņu biedrība (Guide Hourse Foundation
)
jau vairāk kā ceturtdaļgadsimtu apmāca pundurzirdziņus- neredzīgo
pavadoņus. Lai gan viņi nav tik kompakti un piemēroti dzīvei pilsētā,
tiem ir savas priekšrocības- tie ir mierīgi, labi apmācāmi, dabiski
uzmanīgi, ar redzi, kas aptver gandrīz 360- grādu lenķi. Svarīga
priekšrocība ir garais mūžs- aptuveni 30 gadi, tatd nenakas šķirties no
sava pavadoņa ik pec 5-7 gadiem. Sadijs nomierina Džimu, kas tuvojas psihotiska epizode. Foto no New York Times
Džimam Sadiju uzdāvināja kāds draugs, pēc tam, kad viņam
tika piespriest nosacīts cietumsods par draudiem bīskapam. Sadija
netika īpaši apmācīta, viņa mācījās pati. Kad Džilam bija psihotiskas
lēkmes mājās, viņš sevi mierināja skaļi atkārtodams: "Tas nekas, Džim.
Nomierinies, Džim. Viss kārtībā, Džim. Es esmu šeit, Džim." Ar laiku
Sadija saka to atkārtot un Džims ievēroja, ka tas viņu nomierināja
labāk, neka paša teiktais. "Viņa sajūt, ka es kļūstu satraukts vēl pirms
es pats to pamanu un mierina mani." Kopš es visur ņemu līdzi Sadiju,
tikai vienu reizi esmu agresīvi uzvedies, iesitot sievietei pa mašīnu ar
dūri- tajā dienā biju atstājis Sadiju mājās.
Sekojiet līdzi jaunumiem! Turpināsim stāstīt par dažādiem Dzīvnieku atbalstītas terapijas veidiem un iespējām Latvijā!
Drīzumā:
Intervija ar Svetlanu Akimovu par kanisterapiju Latvijā un foto no nodarbības autiskiem bērniem.
Reiterapija - stāsts ar foto un video.*Pēc informācijas Happy Talils Pets
, Pet Therapy
mājas lapās.
Lai pievienotu komentārus, Tev jāautorizējas vai jāreģistrējas. Ja esi reģistrējies draugiem.lv, vari ienākt ar draugiem.lv pasi.
