Sektu līderi uzsver, ka reliģiskās kustībās neviens netiek iesaistīts ar varu. Tomēr teoloģijas zinātņu doktors Olafs Brūvers ir pārliecināts, ka sektu vadītāji lieliski pārzina cilvēku domāšanas īpatnības un viņu rīcībā ir instrumenti, ar ko ietekmēt nestabilu psihi – lai rastos jauna reliģiska kustība, vajadzīgi viegli suģestējami ļaudis, kas notic līderim, nepārbaudot teiktā pareizību. Cilvēki ar izteiktu ticības instinktu ir viegli iespaidojami un hipnotiski. Ticība viņiem prevalē pār spēju kritiski analizēt. Bieži šādi cilvēki izvēlas tieši netradicionālās, harismātiskās reliģijas, kas palīdz viņiem pārdzīvot tā sauktās pozitīvās un negatīvās halucinācijas.Utināns atzīst: “Pozitīvo halucināciju laikā cilvēks redz to, kā realitātē nav, savukārt negatīvās dod efektu, kad cilvēks neredz acīm redzamo. Piemēram, cilvēkam var iedvest, ka istabā nav krēsla. Viņš tam apiet apkārt, bet ieraudzīt nespēj. Lai seanss noritētu veiksmīgi, vajadzīgs hipnotizētājs, kurš tic, ka spēj ietekmēt, un cilvēks, kurš tic hipnotizētāja vārdiem un noteiktai tehnikai, kas ir pats nebūtiskākais.Daži cilvēki transā nonāk spontāni, un viņus var nohipnotizēt jebkurš. Un tomēr, ja darbības, uz kurām aicina hipnotizētājs, ir klajā pretrunā ar cilvēka morāles normām, indivīds var arī nepakļauties. Lielākajai daļai cilvēku hipnozes laikā nevar iedvest, ka viņiem kāds jānogalina.Savulaik hipnozes metodi plaši izmantoja psihoterapijā, bet mūsdienās tikai retos gadījumos, jo ir citas – efektīvākas metodes. Tā saukto ticības ārstēšanu, kad rezultāts ir atkarīgs no tā, vai pacients notic tam, ko viņam saka, vai ne, izmanto arī ekstrasensi un dziednieki.Eiropā hipnozi 18. gadsimta beigās ieviesa ārsts Antons Mesmers. Medicīnā šī metode sastopama arīdzan kā placebo efekts, proti, slimniekam iedodot ķīmiski neaktīvu medikamentu un pasakot, ka tam būs noteikts efekts, tas arī tiek panākts. Jo vairāk pacients tic medikamenta spēkam, jo lielāks ir tā iedarbības spēks.Var būt arī placebo pretējs nacebo efekts – ja uzskatāt, ka ārstēšana nelīdzēs, pat ķīmiski aktīva viela neiedarbosies. Izteikti suģestējamam cilvēkam smadzenes ir iekodētas tā, ka no televīzijas ekrāna Kašpirovska vai kāda cita vārdi iedarbojas uzreiz un cilvēks patiešām pēc dažām minūtēm jūt siltumu kājās vai viņam sāk birt asaras. Tā darbojas ticības fails – cilvēks nevis notic sev, bet harismātiskai personībai. Būtībā tā ir pašsuģestija, un efektu cilvēks varētu panākt pats saviem spēkiem, tikai tam būtu vajadzīgi vairāku mēnešu treniņi.Sektants ne vienmēr ir plikpaurains fanātiķis oranžā paltrakā vai jehovietis ar “Sargtorņa” paku azotē. Dvēseļu mednieki maskējas visdažādākajos veidos un ar visdažādākajiem piedāvājumiem – kādu pievilina sarunas par Dievu, citam vajadzīgas slepenas okultās zināšanas vai atpestīšana no visām bēdām un nelaimēm. Tātad – kā saprast, ka jūsu jaunais sarunu biedrs patiesībā ir rūdīts sektants?Pirmkārt, varētu šķist dīvaini jau tas vien, ka pilnīgi svešs cilvēks uz ielas vai citā publiskā vietā mēģina uzsākt ar jums dvēselisku sarunu un parunāt par Dievu. Šajā gadījumā jau pati sarunas tēma, kā arī runātāja uzmācība rada aizdomas par viņa patiesajiem nolūkiem. Savukārt, ja iepazīšanās notikusi citos apstākļos un jums pēc sarunas uzsākšanas rodas aizdomas, ka varētu būt darīšana ar sektantu, jāpievērš uzmanība sekojošām lietām.1. Cilvēks pozitīvi atsaucas par kādu no sektām un mēģina pierādīt, ka pret to vērstā kritika ir nepatiesa un cilvēki vienkārši nav pareizi sapratuši šo mācību.2. Jūsu sarunas biedra argumentiem trūkst loģikas, un viņš izvairās no tiešām atbildēm uz jautājumiem – piemēram, atsakās nosaukt grupas līdera vārdu.3. Jaunais paziņa pieskaita sevi kādai izredzēto grupai, kam pieejamas īpašas slepenas zināšanas, kurās viņš gatavs dalīties tikai ar jums, apgalvojot, ka tā ir jūsu izvēle – izmantot piedāvātās zināšanas, kuras jau esot palīdzējušas daudziem, vai ne. Tieši šī pieeja vispār ir tipiska dažādu sektu pārstāvjiem.4. Sarunā pavīd dažādi neparasti vārdi un izteicieni, vai ikdienišķi izteicieni tiek lietoti neierastā nozīmē.5. Sarunbiedrs uzstājīgi aicina jūs apmeklēt sapulci, tikšanos vai lekciju, kur jūs noteikti piemeklēs atklāsme vai jūsu dzīve uzreiz kļūs labāka.6. Sarunas gaitā jums rodas sajūta, ka jūs runājat ar zombiju, kurš normālu atbilžu vietā jūs apber ar galvā iekaltiem teksta fragmentiem.7. Uzticieties intuīcijai. Ja iekšējā balss jums saka, ka ar šo cilvēku labāk neielaisties, visticamāk, tā arī ir.Bez tam, ir vēl kāds zelta likums, kurš darbojas ne tikai gadījumā ar sektantiem: ja jums kāds dāsni piedāvā visu un uzreiz, ir vērts aizdomāties – ko šis cilvēks īstenībā no jums vēlas? Kāds viņam labums, ja es piekritīšu?Ja draugs nonācis nelaimēJa tuvs cilvēks vai vienkārši labs paziņa nokļuvis sektā, nav viņam jāuzbrūk ar kritiku vai prasībām nekavējoties pamest šo organizāciju. Sektantus jau pašā sākumā māca pārtraukt attiecības ar visiem, kas cenšas stāties ceļā viņu tūlītējai nokļūšanai laimes valstībā. Tāpēc mēģinājumi loģiski pierādīt attiecīgās mācības neatbilstību visticamāk beigsies ar izgāšanos. Vļ viens pierādījums tam, ka sektantisms ir pielīdzināms narkomānijai – izvilkt kādu no šī purva pret paša gribu ir ārkārtīgi sarežģīti, pat neiespējami.Šajā gadījumā jāsavāc pēc iespējas vairāk informācijas par attiecīgo sektu – kas to vada, kādas idejas sludina, kāda literatūra tiek izmantota. Nākamais solis – atrast cilvēkus, kam izdevies atbrīvoties no šīs sektas, un uzzināt faktus, kas apliecina tās negodīgumu attiecībā pret ideoloģiski apstrādātajiem cilvēkiem, lai ar loģiski argumentētiem faktiem pierādītu, ka ar šādu organizāciju labāk nesaistīties.Varētu palīdzēt arī saruna ar kādu, kas iepriekšējā dzīvē jaunizceptajam sektantam ir bijis autoritāte, bet smagākos gadījumos būtu jāvēršas pēc psihoterapeita palīdzības. Jebkurā gadījumā, vieglāk ir uzmanīties, lai izvairītos no iekļūšanas sektā, nekā vēlāk attapties ar izskalotām smadzenēm un tukšu bankas kontu.
