mammmmuntetiem.lv | Raksts | Dārza darbi

Baltas, dzeltenas un sarkanas mēnešzemenes

Mēnešzemenes radušās, atlasot meža zemenes (Fragaria vesca L. Var semperflorens) remontantās formas. Daži tās pieskaita arī pie t. s. dienas neitrālām zemenēm. Rietumeiropā sikaug|u remontantās zemenes, kuras sauc arī par alpīnajām zemenēm (alpine strawberry) pazīstamas jau kopš 16. gadsimta. Tās ražo nepārtraukti visu veģetācijas periodu. Arī pēc ogu lieluma tās tuvas meža zemenēm (vidējā ogu masa 3,5-4 g), ļoti garšīgas un aromātiskas, baltas, dzeltenas vai sarkanas.

Mēnešzemenes tiek izmantotas gan kā ārstniecības augs, gan kā dekoratīva kultūra.

Mēnešzemenes neaudzē lielos apjomos, tās ir tipiskas mazdārziņu ogas. Pēc spējas veidot stīgas izšķir stīgojošās un nestigojošās mēnešzemenes. Nestīgojošās mēnešzemenes pavairo ar sēklām vai dalot cerus, bet stīgojošās ar sēklām vai stiīgām. Nestīgojošas mēnešzemenes ir ražīgākas, tāpēc vairāk izplatītas. Mēnešzemenes atšķiras no parastajām dārza zemenēm ar to, ka tās pieder pie dažādiem fotoperiodiskiem tipiem, kas ir par iemeslu to ražošanas atšķirībām.

Zināšanai!

Mēnešzemenes tiek izmantotas gan kā ārstniecības augs, gan kā dekoratīva kultūra. Bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija ogās ievērojami lielāka nekā dārza zemenēm. Mēnešzemeņu ogās ir daudz vitamīnu: askorbinskābe 50-80 mg/100 g, vitamīns E 0,54 mg /100g, vitamīni B,, B2, B6, PP un fenoli. Zemeņu ogas uzlabo ēstgribu un gremošanu, remdē slāpes, uzlabo vielmaiņu. Lielais dzelzs (1200 pg/100g) un vara (125 pg/100g), kā arī folskābes saturs labvēlīgi iedarbojas uz cilvēkiem, kas cieš no mazasinības. Svaigas ogas lielos daudzumos lieto asinsvadu sklerozes, hipertonijas, aizcietējumu, bet jo sevišķi podagras, nierakmeņu, žultsakmeņu un kuņģa čūlas gadījumos. Ogām ir pretiekaisuma un brūču dziedinošas īpašības.

Mēnešzemenes nereti izmanto kā dekoratīvu augu, veidojot dekoratīvas apmalītes puķu dobēm un dārza celiņiem. Sezonā no viena cera var iegūt līdz 400 g ogu.

 

Parastās dārza zemenes:

 

Remontantās zemenes, tai skaitā alpīnās jeb mēnešzemenes

 

Pavairošana ar sēklām

Pavairošana ar sēklām ir galvenais mē-nešzemeņu pavairošanas veids. Paaudze, kas tiek iegūta no sēklām, pilnībā saglabā mātes auga morfoloģiskās un saimnieciski bioloģiskās īpašības.

Zemeņu sēklas ir ļoti sīkas, tāpēc tās nedrīkst apbērt ar pārāk biezu augsnes slāni, ne vairāk kā 5 mm, vai arī tās jāiespiež augsnē ar lineālu.

Sākumā lecektis pārklāj ar rāmjiem un ēno. Kad augi iesakņojušies, lecektis vēdina, bet pēc augu norūdišanas rāmjus noņem. Pa ziemu augus atstāj lecektis, bet, lai tie neizsaltu, piesedz ar rāmjiem un egļu zariem. Pavasari augi ir jau pietiekami attīstījušies un tos var izstādīt pastāvīgā vietā.

Ja ar sēklām pavairotos stādus izstāda pavasari, raža vācama jau augustā.

Augiem nepieciešama rūpīga kopšana un mēslošana, jo, nepārtraukti ražojot, tie patērē daudz barības vielu. Augi labāk ražo, ja tos vienā vietā audzē ne ilgāk kā divus gadus.

 

Pavairošana ar ceru dalīšanu

Ar ceru dalīšanu zemenes labāk pavairot pavasarī. Izvēlas veselīgus, spēcīgi attīstītus augus. Izrok, nopurina augsni un ar asu nazi ceru sadala tā, lai katrai daļai būtu sakne un 2-3 lapas. Vienu ceru var sadalīt 2-5 daļās.

 

Mēnešzemenes regulāri jāpārstāda

Mēnešzemenes vislabāk audzēt saulainā vietā, bet labi aug arī nelielā noēno-jumā. Mēnešzemenes ir mitrumprasīgas un, lai iegūtu lielākas ražas, jārūpējas arī par laistīšanu. Audzēt vienā vietā ieteicams ne ilgāk kā 1-2 gadus. Pēc tam ra-žiba samazinās.

Lai varētu vākt ražu ilgāk, rudeni sākoties salnām, augus der piesegt ar agrotiklu vai plēvi, tādējādi ļaujot ražai nogatavoties.

Augiem nepieciešama rūpīga kopšana un mēslošana, jo, nepārtraukti ražojot, tie patērē daudz barības vielu. Augi labāk ražo, ja tos vienā vietā audzē ne ilgāk kā divus gadus.

 Slimības un kaitēkļi

Mēnešzemenes tāpat kā parastās dārza zemenes apdraud pelēkā puve un aveņu - zemeņu ziedu smecernieks, bet, pateicoties ilgajam ražas periodam, to nodaritie kaitējumi ir salīdzinoši niecigi un tādēļ par to ierobežošanu nav vērts satraukties.

 

Šķirnes

 

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Dārza Pasaule.

Autors: Sarmīte Strautiņa