mammmmuntetiem.lv | Raksts | Istabas augi

Adatainais vaļasprieks (1)

Agrāk kolekcionārs kopā ar sievu veltu darbojās Rīgas Dārzkopības un biškopības biedrības kaktusu sekcijā. "Katru otro gadu devāmies uz kaktusu simpozijiem visā plašajā Padomju Savienībā, tirgojām kaktusu sēklas," atceras kolekcionārs. "Tagad kaktusoju viens pats, jo sieva jau pāris gadu aizsaulē. Ja kāds saslimst ar kaktusiem, parasti tas ir uz visu mūžu."
Saimnieks stāsta, ka viņam īpaši patīk lieli kaktusi, taču izaugot tie izspiež vietu mazajiem, tāpēc tagad kolekcija vairs plašumā īpaši neplešoties. Un vēl kolekcionārs sevišķi iecienījis adatainus kaktusus. Viņš atzīst, ka esot ieinteresējies par kaktusu dzimtajām vietām, un, pētot literatūru, juties tā, it kā pats būtu ceļojis pa Meksiku un citām adatainu mītnes zemēm.

Kolekcijas vizītkarte
Aizsākums - 1959. gads
Atrašanās vieta - Birzgales pagasta Apiņi
Izvietojums - 24 kvadrātmetrus liela apkurināma siltumnīca
Augu sortiments - ap 800 kaktusu sugu, bet eksemplāru krietni vairāk
Garākie kaktusi - trihocerejs (Trichocereus maerogonus) - 2 m un kleistokaktuss (Cleistocactus straussiī) -1m 65 cm
Apkārtmērā prāvākais kaktuss - tā sauktais sievasmātes sēdeklis (Echinocactus grusonii) - diametrs 43 cm

Iemesls tam, ka dažas kaktusu sugas pie mums nezied, ir nepiemērots dienas garums. Reizēm tos izdodas uzziedināt ar papildu apgaismojumu un, saīsinot dienas gaismu.

Vai reti zied?
Raimonds Bergmanis teic, ka populārajā dziesmā dziedātais, ka kaktusi reti zied, nebūt nav tiesa. Tiesa, visi kolekcionāra kaktusi nav ziedējuši, taču noteiktos apstākļos ziedus raisot visi augi. "Kad Eiropā ieveda kaktusus, tie neziedēja, taču selekcionāri tos krustoja, izveidojot jaunas šķirnes. Laika gaitā tie pierada pie mūsu klimata un sāka arī ziedēt," zina stāstīt kolekcionārs. Iemesls tam, ka dažas kaktusu sugas pie mums nezied, ir nepiemērots dienas garums. Reizēm tos izdodas uzziedināt ar papildu apgaismojumu un, saīsinot dienas gaismu. Lai ienestos ziedpumpuri, kaktusiem noteikti nepieciešams miera periods. Tiesa, Meksikā kaktusi ziemo aptuveni +20°C temperatūrā, taču mūsu apstākļos tie siltumā augs lielāki, bet neziedēs.
Vairums kaktusu zied pavasarī un vasarā, īpaši dāsni ar ziediem priecē rebūcijas, ailosteras, mamilārijas un astrofīti. Kaktusu ziedu krāsa mēdz būt ļoti dažāda - no baltas līdz sarkanvioletai. Smarža lielākoties ir tikko jaušama.


Kur stādīsim?
Kaktusu augsnes recepte tika izstrādāta pirms apmēram trīssimt gadiem, kad tos masveidā sāka ievest no Amerikas. Augsnē, kas sastāv no vienas daļas rupjas skalotas upes grants, vienas daļas lapu trūdzemes un vienas daļas meža zemes, var audzēt visus kaktusus, bet, ja vēlas tos palutināt, atkarībā no auga īpatnībām pievieno vēl citas sastāvdaļas. Ja augsne paredzēta kaktusiem ar mietsakni, piemēram, astrofītiem, sulkorebūcijām, pieliek drupenu mālu, bet stādot notokaktusus vai gimnokalīcijus, kūdru.
Kaktusiem tīk rupjgraudaina un irdena augsne, jo to saknēm nepieciešams gaiss. Tai vajadzētu būt tik irdenai, lai, saspiežot rokā, izveidotos pikucis, kurš sadrūp no viegla pieskāriena. Ja zeme neveido piku, tā ir pārāk smilšaina vai sausa, ja pika cieši turas kopā un nesadrūp - par mālainu vai mitru.
Kaktusus pārstāda, kad auga kronis sasniedzis poda izmēru. Katru pavasari vēlams pārstādīt visus līdz trīs gadus vecus kaktusus, bet vecākus augus - ik pēc diviem trim gadiem. Protams, jāpārstāda arī nīkuļojoši kaktusi, kuriem, iespējams, ir slimas saknes. Nopuvušās vai slimās saknes nogriež, un griezuma vietas 1-2 dienas apžāvē. Ja ir sakņu utis (uz saknēm redzami baltumi), tēs kārtīgi noskalo stiprā karsta ūdens strūklā. Ja saknes ir veselas, augu vienkārši pārliek citā podā. Lielus, vecus kaktusus cenšas īpaši nekustināt.
Vecie kaktusu podiņi rūpīgi jānotīra un jānovāra, bet jaunie pāris stundas jāmērcē siltā ūdenī. Raimonds Bergmanis iesaka kaktusus pārstādīt martā, kamēr tie nav sākuši mosties, līdz aprīlim, kad augi pārmaiņas pacieš visvieglāk.

Dažādiem kaktusiem tīkamā ziemošanas temperatūra atšķiras, tāpēc aukstumprasīgos augus ziemā vajadzētu novietot tuvāk stiklam, bet siltummīļus tālāk.

Pielāgojušies sausumam
Kaktusi ir izturīgi - dodoties ceļojumā, tos var droši atstāt mājās kaut pāris mēnešus, neraizējoties, ka tiem pietrūks ūdens. "Šie augi sausumu nemīl, taču ir tam pielāgojušies," skaidro Raimonds Bergmanis, piebilstot, ka kaktusi aizejot bojā galvenokārt no pārliešanas. Tiesa, apsmidzināšana ar smalku pulverizatoru Miera periodā kaktusi nav jālaista vai arī tas jādara minimāli. Kolekcionārs kaktusus pārtrauc laistīt septembra beigās, martā sāk smidzināt, bet aprīlī liet, uzmanot, lai kaktusu augsne nebūtu ilgstoši slapja.
Laistīšanas režīms ir atkarīgs arī no kaktusa poda materiāla. Caur neglazēta māla poda malām mitrums iztvaiko, tādēļ kaktusiem vajag vairāk ūdens. Plastmasas podā tie jālaista mazāk, lai tajā nesakrātos saknēm kaitīgais kalcija karbonāts.
Kaktusiem patīk nedaudz skāba augsne (pH 5,0-6,5). Sārmainā vidē to saknes iet bojā. Dabā kaktusi saņem skābenu ūdeni, kurš bagātināts ar gaisa mikroelementiem, bet nesatur kaļķi. Kaktusu laistāmo ūdeni vēlams iepriekš novārīt, pievienojot citronskābi (uz 1 litru ūdens naža galu citronskābes).

Kaktusi ziemas miegā
Ziemā kaktusiem vispiemērotākā temperatūra ir+10-15°C, taču Raimonda Bergmaņa siltumnīcā tie gluži labi jūtas arī + 5-12°C temperatūrā. Nav ieteicams lieks mitrums, kas var veicināt kaktusu augšanu. Dažādiem kaktusiem tīkamā ziemošanas temperatūra atšķiras, tāpēc aukstumprasīgos augus ziemā vajadzētu novietot tuvāk stiklam, bet siltummīļus tālāk. Viszemākā ziemošanas temperatūra (+3-5°C) nepieciešama ailosterām, rebūcijām, sulkorebūcijām, lobīvijām, ehinopšiem, ehinocerejiem, neočilēnijām, kā arī pūkainajiem kaktusiem. Nedaudz augstāka temperatūra +6-8°C patiks astrofītiem un mamilārijām. Savukārt notokaktusi un lielākā daļa gimnokalīciju labāk jutīsies +8-10°C temperatūrā.
Kaktusi ziemā jātur gaišā vietā un, vakarā, iestājoties tumsai, apmēram četras stundas tos vēlams apgaismot ar dienasgaismas spuldzēm, ko novieto apmēram septiņus centimetrus virs augu galotnēm.


Kā kaktusus pārziemināt dzīvoklī?

Raimonds Bergmanis, lai nodrošinātu augiem nepieciešamo temperatūru un pasargātu no sausā istabas gaisa, iesaka šādu paņēmienu. Palodzi paplatina ar divām sliedēm un priekšā pieliek stiklu. Apakšpusē piestiprina izolācijas materiālu, lai apkures radiators nesildītu kaktusus no apakšas. Karstajam gaisam, pie loga atdziestot, rodas mitrums, kas nosēžas kaktusu podiņos.

Patīk saulīte
Kaktusi no ziemas miera mostas aprīlī. Par to liecina svaigā un spožā galotņu un adatu krāsa, jaunie dzinumi. Vairākām kaktusu sugām, piemēram, rebūcijām, ailosterām, mamilārijām, briest ziedpumpuri un atveras ziedi. Vasarā kaktusus ieteicams nest laukā. Āra gaiss un saules gaisma ir vislabākā garantija to veselīgai attīstībai, visraksturīgāko formu, dzeloņu un pūkojuma izveidošanai, kā arī ziedēšanai nākamajā gadā. Protams, jāuzmana, lai augiem nebūtu par karstu. Visoptimālākā temperatūra kaktusu augšanai ir +26-28°C, bet naktī tai vajadzētu būt par +8-10°C zemākai. R. Bergmanis ir pārliecinājies, ka vislabāk tos turēt uz zemes lecektī un mēslot ar zirga mēsliem, kas satur vislielāko siltumkaloriju daudzumu. "Pēdējā laikā vasarā siltumnīcu vienkārši atveru un kaktusus vairs ārā nenesu, bet agrāk, kad turējām tos lecektī, tie izauga tik dūšīgi, ka rudenī nevarēja ne pazīt," atminas kolekcionārs.


Kā pavairot?
Savulaik R. Bergmanis audzējis kaktusu sēklas un atzīst, ka bāzēs pirktie kaktusi šim nolūkam nederētu, jo tie ir menstēmu augi, kuriem mainījusies ģenētika.
Kaktusus sēj kastītē ar iepriekš izkarsētu un sagatavotu zemi, ko iegremdē novārītā ūdenī ar zilajiem graudiņiem. Apgaismo ar dienasgaismas lampām, ko novieto 7cm virs kaktusiem, nodrošinot +25-28°C temperatūru. Kad sēkliņas pēc pāris nedēļām uzdīgušas, stādiņus piķē. Kaktusu pavairošanu ar spraudeņiem sāk maijā. Šim nolūkam nogriež nobriedušus iepriekšējā gada dzinumus. Griezumu vietas dezinficē ar koka ogles pulveri. Spraudeņus apžāvē saulainā vietā, bet ap-sakņo siltā telpā uz grants.


Karš ar kaitēkļiem
"]a dzīvoklī ir neliela kaktusu kolekcija, var iztikt bez ķīmijas, bet es siltumnīcā divreiz gadā esmu spiests indēt kaitēkļus," stāsta kolekcionārs, par visiedarbīgāko līdzekli atzīstot Actaru. Visnejaukākā slimība kaktusiem esot kartupeļu nematode, ko varot iznīcināt ar prettārpu zālēm - ņem 1 tableti Dekaris uz 10 litriem ūdens, un aplaista kaktusus ar šo šķīdumu. Palīdzot arī apliešana ar kartupeļu vai tomātu lakstu novārījumu pāris reizes gadā.

Kaktusu audzētāja 7 baušļi


Materiālu sagatavoja: Indra Ozoliņa, žurnāls Dārza Pasaule, 06/2007

www.darzapasaule.lv