32 gadus jaunas sievietes stāsts: esmu nogurusi no dzīves

Inese Lipšāne teica:

Tev vajadzētu pabūt mokošas iespējamās nāves sliekšņa priekšā, un tad atgriežoties dzīvē tā iegūs jaunas vērtības. Izlasi Paula Koelju grāmatu "Veronika grib mirt."

Liāna Kjudelīte teica:

Saprotu, visiem mums kaut kādā ziņā iet slikti. Dzīve nav perfekta tāpat kā arī mēs neviens neesam perfekts. Mēs nekad nezināsim pareizās atbildes,mēs varam tikai darīt un lūkoties rezultātu. Padomā - mēs katrs esam brīnums - pēc dzimuakta, cik spermatozoīdu cīnās,lai apaugļotu kādu no olšūnām, un kā rezultātā no tik daudz iespējām ir tikai pāris iziet šim solim cauri, un Tu esi nākusi pasaulē,padomā,kādi procesi ir notikuši...

Ko es Tev gribētu ieteikt, zinu,ka nav naudas,bet paņem pāris brīvdienas. Zini,kas man palīdz? Salasi mantas,pāris latus un somu mugurā un dodies stopēšanas braucienā.. Aizstopē, Tu iegūsi jaunus apvāršņu,satiksi jaunus cilvēkus.Tas ir tiešām noderīgi.

Judīte Almašija teica:

Linda Auniņa teica:

Es zinu,ka tev nepatiks,bet Tu esi liela egoiste... Tev ir maza meitiņa,kā tu vari domāt par nāvi,miršanu,izklausies pēc pašnāvnieces,pat bīstamu savam bērnam! Iesaku iet pie kāda speciālista. Arī man dzīve nav rožaina ne uz pusi,un ļoti daudzas lietas,ko nosauci  ir identiskas tam ko vēlētos arī es! Bet es domāju par bērniem,kuri man ir,un netaisos viņus pamest kaut kur, kaut kam,un pati padoties... Es būtu laimīgākais cilvēks,ja mani bērni atnāktu pie manis un pateiktu vismaz kaut ko! Viņiem ir 3,4 gadi un vēl nerunā!!! Vajag savākties un iet uz priekšu,jo ilgāk iesērēsi uz šo čīkstēšanu,jo trakāk paliks. Vajag naudu? Sameklē papildus ienākumus,daudzi strādā un izplata parfimērijas un aksesuārus,cilvēki tiešām pasūta,sanāks tev ir airobikai ir pusdienām,jo cītīgāk strādāsi vēl dabūsi paceļot pa ārvalstīm,kā mana direktore,un tas viss ir iespējams darbojoties Oriflame.Kāda teiks,jā jā,tas ir sviests,bet,tad man jāprasa cik cītīgi strādāji,lai ko panāktu? Nevienam nekas nenāk ar vieglu roku!

Lauris Helmuts teica:

Mja ko lai saka! Idiotkrātija! Paskaties apkārt kā dzīvo nabadzīgāki cilvēki tad varbūt pie prātiņa nāksi!

Ieva Grīsleja teica:

Ķīniešiem ir novēlējums (skaitās kā nelabs): " Kaut tu dzīvotu pārmaiņu laikā!" Tāds laiks, ka tik agri dzīvei pazūd krāsa. No ko tur teikt - līdzēs vienīgi attieksmes maiņa. Ir tāda sabiedrībā piemirsta grāmata "Polianna" (priecājies par to, kas tev ir, negaudo par to kā nav). Ja liekas, ka gals klāt, jāsāk skatīties uz to, kas ir, nevis, kas varētu būt. Ja gribas sist gudriem pamācītājiem, tad nav ko gausties. Cits gaudos, ka nevar pavilkt divus dzīvokļus un mašīnu un viņam 10 lati dienā būs par maz. Netaisnīgi? Godīgi, jo katrs meklē sev atbalstu, vismaz morālu. Krīze ir dabisks grūdiens, lai cilvēks attīstītos, tas ir komplekss pasākums. Žēlošanās ir krīzes sākuma stadija, pēc tam ieslēgsies "izdzīvošanas režīms", tad nebūs laika žēloties un lai izietu no šī "beša", sāk da jebko darīt, visu, kas iepriekš nav darīts - piemēram, dārzu rakt, puķes audzēt, gleznot, meditēt, adīt un tamborēt vai lēkt ar izpletni. Novēlu veiksmīgu izeju no šī apburtā loka.

Silvija Potaša teica:

Biju reiz griezusies ar kaiti pie ģimenes ārstes.Pie reizes pažēloties,ka netieku ar dzīvi galā.ka gribas aizbēgt no visiem paziņām. Viņa ir daudz jaunāka par mani,bet ieteica mainīties pašai. Tikai un vienīgi pašai .Vienā gadā izdarīju trīs lietas,kas manī dziļumā brieda. Reakcijas bija visādas. Nosodošas,izbrīnītas un arī labvēlīgas. Pārāk tālu dzīvē netiku,bet atradu priekš sevis pareizo dzīves pozīciju-nekam neļauju kāpt uz galvas!

Ināra elažeM teica:

Tas nav egoisms un tā nav čīkstēšana, tas ir sauciens pēc palīdzības. Es domāju, ka tā visdrīzāk ir depresija, kas varbūt sākusies jau no dzemdībām. Es pilnīgi saprotu, kā tu jūties. Kad ir tādas domas, tad nevajag klusēt. Tieši otrādi- ir jārunā un vislabāk ar speciālistu. Visdrīzāk vajadzētu aiziet pie psihoterapeita, jo pašu spēkiem droši vien galā netikt. Galviņu vajag sakārtot. Patreiz nasta vienkārši ir par smagu. Noteikti vajadzētu izrunāties sākumā ar vīru. Palūgt sapratni, palūgt piedošanu un vēl palūgt, lai ļauj tev būt vienkārši tev, nevis sievai, mammai vai saimniecei. Vajadzētu atrast laiku sev pašai, vienai. Nevis uz kino vai ko citu, bet kaut vai vienkārši pastaigāt pa mežu vai lauku. Jāatrod sava iekšējā harmonija, parasti tā ir atrodama dabā, gaisā. Jo tikai tad, kad iekšēji būsi atguvusi sevi, savus spēkus kā arī motivāciju dzīvei, tikai tad tu varēsi atgriezties pie savas mīļās ģimenītes stipra un līdzsvarota. Novēlu tev savākt visus savus gabaliņus vienkopus. Reizēm paliek vieglāk arī no savas sāpes izkliegšanas, izdziedāšanas. Vajag atrast to, kas palīdzēs tieši tev. Man palīdz pat neliels atelpas brīdis vannā ar burbuļiem, grāmatu un klusumu. Vēlu veiksmi un izturību. Pēc laika, atskatoties atpakaļ tu redzēsi, ka esi sākusi kāpt kalnā. Gaišā līnija ir sākusies...