Bērnu kaitinošie ēšanas paradumi jeb kā tikt galā ar neēdāju

 06. februāris 2009 19:40 mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 9189

Ikviens bērns kādu reizi atsakās ēst un nebūt ne tāpēc, ka viņam negaršotu pasniegtais ēdiens. Dažs krīt histērijā, ja vecāki nevar „salīmēt” salūzušo cepumiņu, cits nevar ciest, ka biešu salāti iekrāso kartupeļu biezputras malu rozā. Kā pabarot atvasīti, vienlaikus nesajūkot prātā? Iesaka ārste un veselīga uztura speciāliste Inga Pūce.



Foto: Shutterstock.com

Kā pabarot neēdāju un saglabāt mierīgu prātu?


Vecāku uzdevums ir bērnus pabarot, taču piespiest viņus ēst mēs nevaram. Pavisam mazu bērnu barošana allaž saistīta ar lielāku vai mazāku šmuci. Putriņa nereti ir visur, izņemot punci, un vienīgais apmierinātais ģimenes loceklis šādās situācijās ir suns, kas kāri uzlaiza grīdu. Kad bērni izaug, vietā nāk citi „jaukumi”, un vecākiem allaž jāizdomā arvien jaunas metodes, kā panākt, lai pusdienas tiktu apēstas un bērns nepārtiktu no saldumiem vien.


Pasniedz vairākas vienkāršas maltītes. Mazie bieži dod priekšroku nelieliem traukiem un porcijām. Ārste un veselīga uztura speciāliste Inga Pūce iesaka: labāk pasniegt vairākas nelielas un veselīgas maltītes vai uzkodas dienā nekā spiest uz trim klasiskajām, lielajām ēdienreizēm. Ēdienreižu starplaikos neaizraujies ar sulu došanu, jo tā patiesi var nogalināt apetīti pirms pusdienām. Vienā ēdienreizē vislabāk pasniegt tikai dažus produktus, lai mazais neapjuktu no pārāk lielas daudzveidības.

 

Vienā ēdienreizē vislabāk pasniegt tikai dažus produktus, lai mazais neapjuktu no pārāk lielas daudzveidības.


Ievies noteikumus, kā uzvesties pie galda. Galda kultūra jāapgūst jau no mazotnes. Daži noteikumi, ko der iemācīt: ēst atļauts tikai pie galda, no galda nedrīkst piecelties, līdz maltīte pabeigta, vai bez vecāku atļaujas, trauki jānovāc un jāsaliek izlietnē (vai trauku mazgājamā mašīnā), pirms un pēc maltītes jānomazgā rokas, jābūt laipnam pret ēdiena gatavotāju (nedrīkst nozākāt ēdienu, pēc ēšanas jāpasaka paldies), pie galda nedrīkst atraugāties, skaļi čāpstināt u. tml. 


Neaizraujies ar ēdienu slavināšanu. Jo vairāk tu slavināsi, cik ēdiens ir labs, veselīgs, garšīgs u. tml., jo mazāk bērnam var gribēties to nogaršot. Bērniem ne vienmēr patīk izmēģināt jaunus ēdienus, ļoti bieži viņi labprāt pieturas pie jau pazīstamās ēdienkartes. Ja esi pagatavojusi kaut ko eksotisku vai neparastu, nebrīnies, ja bērns dod priekšroku vecajiem labajiem makaroniem. Iespējams, jauno ēdienu bērns novērtēs tikai pēc vairākām pagatavošanas reizēm.


Mainīgā apetīte. Bērna apetīte palaikam mainās un uz brīdi var pazust pavisam. Tas ir normāli, apetītes cikls atkarīgs no bērna augšanas un attīstības ātruma, pārejas citā vecumposmā, garastāvokļa, laikapstākļu maiņas un citiem faktoriem. „Bērna attīstību var iedalīt periodos, kad bērns aug (stiepjas) un „apaļojas”. Augšanas periodā apetīte var būt lielāka nekā „apaļošanās” laikā,” stāsta uztura speciāliste Inga Pūce. „Tāpat apetīte var palielināties, ja bērns sāk apmeklēt jaunas sporta nodarbības un viņam nepieciešams vairāk enerģijas.”

Ignorē bērna protestus, nenovāc šķīvi, un tu redzēsi, ka drīz vien izsalkums ņems virsroku, un mazais sāks knibināties gar pasniegto ēdienu.


Ja bērns pie galda atsakās ēst, dažreiz vislabāk nostrādā vecais labais likums — klusēšana ir zelts. Ignorē bērna protestus, nenovāc šķīvi, un tu redzēsi, ka drīz vien izsalkums ņems virsroku, un mazais sāks knibināties gar pasniegto ēdienu. „Jau apzinātākā vecumā bērns var atteikties no kāda ēdiena arī tāpēc, ka tā dara viņa draugs vai bērnudārza biedrs,” piebilst Inga Pūce. „Tāpēc apetīti ietekmējošie faktori noteikti ir gan iekšēji, gan ārēji.”


Pieņem bērna īpatnības. Ir bērni, kas ļoti jūtīgi reaģē uz kāda ēdiena garšu, smaržu, krāsu vai tekstūru. Tā ir individuāla īpatnība, kas jāpieņem un jāciena. Arī mēs, pieaugušie, taču neēdam gluži visu, kas kustas. Turklāt ar laiku bērnu nepatika pret kādu ēdienu var pāriet (vai gluži otrādi). Tāpat bērni mēdz ēst ēdienus mums absolūti neiedomājamās kombinācijās — vienam pie visa vajag kečupu, cits pat desu ēd ar putukrējumu. Uztura speciāliste Inga Pūce teic, ka kinestētiķiem (šiem bērniem patīk glāsti, ucināšana, apmīļošana) ir raksturīga vēlme apmierināt garšas kārpiņas. Šādi bērni būs lielāki gardēži. Vizuāliķiem (saklātu gultiņu un smuku mantiņu faniem) savukārt patiks skaisti klāts galds, skaisti noformēts ēdiens u. tml.


Iepazīstot sava bērna ēšanas paradumus, kopīgi ieviešot vienkāršus un izprotamus ēdienreižu noteikumus, kā arī lūdzot bērnam padomu problēmu risināšanā, būs vieglāk saglabāt vēsu galvu. Un tad, kad iet pavisam karsti, atceries: tu neesi vienīgais tētis vai mamma, kam kopīga maltīte ar kašķīgu vai izlepušu bērnu sagādā galvassāpes. Bērns izaugs, un šīs problēmas vairs vienkārši nebūs aktuālas.     

 

Autore: Līga Andžāne, mammam.lv/tetiem.lv
Konsultēja: Inga Pūce, ārste un veselīga uztura speciāliste
Raksta tapšanā izmantota grāmata The Pocket Parent (autores Gail Reichlin, Caroline Winkler; New York: Workman Publishing, 2001)



0 Pievienot komentāru

Aktuālā rubrika: Esi man blakus

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk