Telpaugi pošas rudenim - kopšana, ieziemošana un mēslošana

 03. augusts 2009 11:00 Raksts  skatījumi: 14693

Vasaras laiks ar sauli, vēju, lietu un, galvenais, svaigu gaisu ir viens no svarīgākajiem veselības komponentiem ārā izliktajiem telpaugiem. Vasaras periodā ārā izliktie telpaugi daudz labāk pārdzīvo tumšos rudens un ziemas mēnešus, tie kļūst izturīgāki pret dažādām slimībām un neuzņēmīgāki pret kaitēkļiem, bagātāk zied, izpaliek kropli, nedekoratīvi dzinumi.



Foto no žurnāla Dārza Pasaule arhīva


 

Atrodoties dārzā vai uz balkona, lielākā daļa telpaugu vasarās jūtas ļoti labi. Lapas atbrīvojas no kaļķa nogulsnēm, kas radušās, telpās miglojot ar cietu ūdeni - skābie lietus pilieni izšķīdina kaļķa kārtiņu. Turklāt daudz spēcīgāka kļūst sakņu sistēma, augi ātrāk ataug pēc apgriešanas, kā ari labāk pielāgojas dažādiem apstākļiem.

 

Dažādas prasības

Mūsdienās ir bezgala liela telpaugu daudzveidība - ir šķirnes, kuras veidotas speciāli telpas apstākļiem un visu gadu labi jūtas tieši telpās. To skaitā ir klivijas (Clivia), Ķīnas rozes jeb hibiski (Hibiscus rosasinensis), spatifilas (Spathiphyllum), pilejas (Pilea), miniatūrrozes (Rosa), sanpaulijas (Saintpaulia), šlumbergeras (Schlumbergera), šeflēras (Schefflera), hipeastri (Hippeastrum), gerberas (Gerbera), bugenvilejas (Bougainvillea), antūrijas (Anthurium) un daudzas citas telpaugu šķirnes un hibrīdi. Tomēr arī šie augi necels lielus iebildumus pret svaigu gaisu, daļēji saulainu vietu, vieglu vējiņu un nelielu lietutiņu āra apstākļos.

Ļoti sīkus, trauslus telpaugus vasarā nenes ārā, ja vien tiem nav izveidota speciāla, no laika apstākļu untumiem pasargāta vieta.

Ir arī telpaugi, kurus ārā izvietot nav ieteicams - tie ir specifiskus apstākļus prasoši augi, piemēram, kukaiņēdāja nepente (Nepenthes), orhideja - falenopsis (Phalaenopsis), krāsaino lapu begonijas - karalisko begoniju (Begonija resc.) daudzās šķirnes, banāni (Musa) un citi augi, kuriem pat neliels vējš var sapluinīt lielās, maigās lapas, lietus pilieni var izraibināt ziedus ar neglītiem punktiem, saule var izbalināt spilgto krāsojumu uz lapām utt. Telpās audzē ari lielus augus - palmas, fikusus, agaves, jukas u.c, kurus izvietot ārā nav iespējams lielā auguma un poda smaguma dēļ. Tāpat ļoti sīkus, trauslus telpaugus vasarā nenes ārā, ja vien tiem nav izveidota speciāla, no laika apstākļu untumiem pasargāta vieta.

Savukārt tiem augiem, kurus ārā var izlikt droši, svarīgi atrast piemērotāko vietu dārzā. Piemēram, paparde nefrolēpe (Nephrolepis) jāiekarina biezi lapota koka apakšējā zarā, lai augu neapspīdētu tieši saules stari; iespaidīgajai, daudzgadīgajai daturai jeb eņģeļtaurei jāatvēl vissaulainākā vieta; mājas svētība jeb dižā aspidistra labi jutīsies upeņu krūma paēnā, bet sukulenti un ari kaktusi - bieža lietus aizsargātā vietā, kur visu dienu spīd saule.

 

Atgriešanās telpās - uzmanīgi un pamazām

Augustā, pēdējā vasaras mēnesī, palēnām jāsāk domāt par telpaugu nešanu iekšā un novietošanu vai nu iepriekšējā vietā, vai ari jāmeklē jauna, jo augs šo 3 mēnešu laikā var izrādīties krietni paaudzies un vecā vieta kļuvusi par mazu, šauru vai zemu.

Augu pārvietošana iekštelpās no āra ir ļoti saistīta ar gaisa temperatūru, īpaši dienas un nakts temperatūras svārstībām. Tādēļ ļoti rūpīgi jāseko temperatūras izmaiņām, jo dažādajiem telpaugiem ir atšķirīgas pielāgošanās spējas. Ir telpaugi, kas ļoti jūtīgi reaģē uz gaisa temperatūras maiņām - ja šādus augus laikus neienes telpās, iepriekšējo āra mēnešu pozitīvais uzlabojums var nedaudzu dienu laikā izzust. Savukārt citi telpaugi ir izturīgi un temperatūras svārstības apmēram 10 grādu robežās tos nespēj negatīvi ietekmēt.

Gaisa temperatūra ir ciešā saistībā ar gaisa mitrumu. Ārā augusta mēnesi, kad kļūst vēsāks, valda salīdzinoši augsts gaisa mitrums. Dienā, kad spīd saule un ir karsts, gaisa mitrums samazinās. Kad telpaugus no āra nes iekšā, vissvarīgākais nosacījums ir - neizvietot tos siltās un sausās telpās. Augi vasarā pieraduši pie gaisa mitruma, īpaši naktīs, kad temperatūra nedaudz samazinās, tāpēc nepacietīs krasas pārmaiņas.

Ir telpaugi, kas ļoti jūtīgi reaģē uz gaisa temperatūras maiņām - ja šādus augus laikus neienes telpās, iepriekšējo āra mēnešu pozitīvais uzlabojums var nedaudzu dienu laikā izzust.

Uz tām telpaugi mēdz reaģēt ar lapu birdināšanu, dažkārt pat pilnībā nometot lapas. Tas var nereti gadities ar mirti (Myrtus), acāliju (Azalea), fuksiju (Fuchsia), granātkoku (Punica) u.c. augiem.

Krasā gaisa mitruma un temperatūras maiņa var izraisīt ari ātru ziedu noziedēšanu, piemēram, pelargonijām (Pelargonium), vienādlapu pulkstenītēm (Campanula isophyila), argirantēmām (Argyranthemum), ahimēnēm (Achimenes), balzamīnēm (lmpatiens), kamolbegonijām (Begonia tuberous), kalceolārijām (Calceolaria) u.c. ziedošiem telpaugiem.

Kopumā telpaugiem ir labāk, ja siltumu mājās iespējams ielaist pakāpeniski, ar nelieliem temperatūras kāpumiem 4 līdz 5 dienu laikā - tad augiem ir dots pielāgošanās laiks jaunajiem apstākļiem. Ja rudens mēneši ir silti, telpaugu bieds - apkures sezona - tik drīz nesāksies. Tomēr, kad tā sākas (un nereti apkure sākas ļoti strauji, vienas diennakts laikā), mēdz gadīties, ka augiem nobirst lapas un ziedi. Tāpat pavasarī - apkures sezonai krasi beidzoties, telpaugiem nākas stresot.

 

Telpaugu pārbaude

Pirms augus nest telpās, to lapas uzmanīgi jāapskata gan no virspuses, gan apakšpuses, lai pārliecinātos, ka nav kaitēkļu (laputis, baltspārnes jeb baltblusiņas, tiklērces, tripši, bruņutis u.c). Ja pēc rūpīgas apskates, istas pārliecibas nav tik un tā, telpaugus ieteicams profilaktiski nomiglot ar kādu insekticīdu vismaz pāris dienas iepriekš pirms nešanas telpās.

Arī sliekas un gliemeži ir pieskaitāmi pie telpaugu kaitēkļiem un no tiem ieteicams atbrīvoties. Gliemežus vienkārši nolasa. Savukārt sliekām teorētiski nevajadzētu būt, ja vien vasaras sākumā pods ar augu bijis pareizi novietots dārzā. Tomēr, ja ir aizdomas, ka nelielā podiņā varētu būt pāris sliekas (ja vien tas nav liels palmas pods, kur dažas sliekas ir pat ieteicamas), podu ar visu augu iegremdē ūdenī - ūdens no augsnes izspiež gaisu un sliekas izlien virspusē. Tad tās salasa un palaiž atpakaļ dārza dobēs.

Podu ar visu augu iegremdē ūdenī - ūdens no augsnes izspiež gaisu un sliekas izlien virspusē. Tad tās salasa un palaiž atpakaļ dārza dobēs.

Vēl jāapkopj pats augs - jānolasa vecie ziedi, jāizgriež neglītie, nedekorativie dzinumi, jānoplūc bojātās lapas, kā arī jānomazgā pods. la nav vajadzības, pirms iekšā nešanas telpaugi nav speciāli jāpārstāda, vairāk jālaista vai jāmēslo. Viss notiek tāpat kā visu gadu iekštelpās audzētiem augiem.

 

Autore: Zane Purne, v/a Nacionālais botāniskais dārzs Oranžērijas nodaļas vadītāja

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Dārza Pasaule.

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk