Mans ceturtais stāsts

 04. februāris 2009 13:00 Pieredze  skatījumi: 6294

Esmu triju bērnu māmiņa. Tātad, man ir veseli trīs šādi stāsti. Nē, tomēr četri gan. Pirmo sāpīgi atcerēties vēl šodien, kad pagājuši jau vairāk kā  trīsdesmit viens gads. Bet par to šoreiz ne.

 




Ilžuks

Mans trešais bērns meitiņa Ilžuks bija gaidāma novembra beigās, decembra sākumā. Vecākais dēls Jančuks negaidīti pieteicās ar „ķeizariņu”. Baibiņa piedzima pēc pāris gadiem, jo sapratām, ka risks ir, piesardzībai jābūt, lai arī jau vairāki gadi pagājuši. Šo iemeslu dēļ ārstes uzmanības lokā nonācu dažas dienas iepriekš. Mani ievietoja ginekoloģijas nodaļā un es pacietīgi gaidīju šo brīdi. Tā 1. decembra vizītē daktere izmeklējusi nogrozīja galvu un nopūtās, zini, ja rīt nebūs, stimulēsim! Ko vajag, vajag, nodomāju. Jau naktī, tuvāk rīta pusei, jutu, ka ar gulēšanu ir cauri, jāpošas. Tā kā mantības nekādas lielās, tikai tāds plastmasas maišelis, izgāju no istabas pieteikties dežūrējošai māsiņai. Māsiņai divreiz jāsaka nebija, kaut arī uz kušetes atgūlusies, mudīgi bija gatava pavadīt mani uz dzemdību nodaļu. Tālu jau tas arī nebija, tepat, tikai jāiziet kāpņu telpā un, lūdzu, pretējās durvīs!

Vecmāte Austra
 Klauvēja un klauvēja kādu brīdi māsiņa, līdz negribīgiem šļūcošiem soļiem durvju otrajā pusē tuvojās vēl aizmigusī vecmāte Austra, vismaz man tobrīd tā šķita. Viņu es atcerējos vēl no pirmās „ķeizaru” padarīšanas, kad pusapaļā metāla režģu gultā kā šūpuļtīklā man gulošai viņa „noņēma” pirmās šuves. Austra bija ar brillēm, kuras, man likās, viņai ir par vāju, jo viņa acis piepūlē pus samiegtas turēja, bet rokā pa pusei ass skalpelis, kurš ar grūtībām „vīlēja” diegus. Lūk, tā laime man toreiz bija puslīdz spilgta, jo raugi: gulta pusapaļa, acis puspievērtas, skalpelis pus ass. Tā arī šoreiz – pusaizmigusi!  Mainījies tikai tas, ka deviņi gadi pagājuši. Arī īgnums iepriekšējais. Tā nu vilkos aiz viņas lēnām pa garo gaiteni un klausījos: „Trešais bērns?... Pēc ķeizara?... Ko tad vēl?... Puika un meitene mājās taču jau ir! Vai vajadzēja vēl?” Un te nu man aizrāvās elpa! Vai šobrīd, kad Ilžuks jau nepacietībā dauzās man no iekšpuses, vai šobrīd, kad es jau dodos uz TO telpu, vai šobrīd, kad labi, ja pusotra stunda vairs atlikusi, MAN IR IZVĒLE?

„Trešais bērns?... Pēc ķeizara?... Ko tad vēl?... Puika un meitene mājās taču jau ir! Vai vajadzēja vēl?”

To laiku „cūkas”
Mans pacietības mērs kādu brīdi tika baudīts sarunās pie galda, kad Austra šo to ierakstīja savās gudrajās grāmatās. Ik pa laikam uzdodama jautājumus par maniem, viņai zināmajiem radiniekiem, viņu likteņiem. Jutu, ka nosēdēt nevaru, Austru steidzināt neuzdrošinos, viņas dusmu baidīdamās. Te nu Austra tomēr pasauca jauniņu sanitāri un nodeva mani tās rokās. Ar neapbruņotu aci sapratu, ka visus sagatavošanas darbus meitēns darīja varbūt tikai otro reizi - gausi un neveikli... Tualetē sapratu, ja zibenīgi nedošos uz dzemdību galdu, Ilžuks no poda būs jāķeksē. Skaidri vairs neatceros kā man izdevās atrasties uz galda, taču kad viss bija galā, daktere paziņoja, ka man piedzimusi meita. Es ielūkojos savā rokas pulkstenī - bija 6:00. Nu varēju atviegloti kādu laiku pavadīt vienatnē uz dzemdību zāles galda ar ledus pūsli uz vēdera. Telpas, kā jau tajos tālajos padomju laikos, plānām sienām, ar durvīm vaļā. Pēc brīža, kad bija jau paspējusi cik necik atjēgties no iepriekšējiem notikumiem, sapratu, ka nodaļas dzīve sarosījusies ne pa jokam, notiek mazuļu iznēsāšana pie māmiņām, dzīva rosība gaitenī un kādas skaļas balss neiecietīgs brēciens: „Cūkas tādas, pieķēza un nejēdz aiz sevis satīrīt!” Jau no pirmajiem akordiem sapratu, par kuru „cūku” ir runa un sapratu – būs jāsatīra.

Šodien, kad klausos par pēcdzemdību depresiju un dažādiem psihologu padomiem, atceros savus trīs stāstus. Nu jau ir tas laiks, kad dzimšanas dienās katram no bērniem arī izstāstu, kā ar katru tas notika, tad visi gardi izsmejamies! Par ceturto stāstu tikai dažiem. Toreiz divas nedēļas nerunāju ne ar vienu. Vien izlasīju māsas atvestās „Forsaitu teikas” sešas grāmatas…

 

Iesūtījusi "mammuci, iedod ņammuci", konkursa Un kāds ir Tavs dzemdību stāsts dalībniece

Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit. 

 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk