Kā uzveikt pēcdzemdību skumjas pēc priekšlaicīgām dzemdībām 3

 17. jūlijs 2009 10:00 Audra Šauere, mammamuntetiem.lv Jautājums & atbilde  skatījumi: 11204

„Mazulis dzima 32.nedēļā, slimnīcā jau esam gandrīz trīs nedēļas un nav zināms, cik ilgi vēl vajadzēs te palikt... Mazulim veselība iet uz labo pusi, tikai es pati nespēju ne par ko priecāties, neko negribas, viss apnicis, liekas, ka tas nekad nebeigsies. Laiks velkas... Visu laiku spēju tikai domāt par mājām. Pati sev riebjos par to, ka nespēju saņemties. Riebjas man visas slimnīcas skaņas un smakas... Gribētos kaut man galvā notiktu klikšķis, kas man dotu kaut kādu pozitīvu skatījumu uz dzīvi!” Padomu jaunajai māmiņai sniedz geštaltterapeite un pedagoģijas maģistre Aija Baha-Velvele.



Foto: Aigars Jansons, http://www.ajstudio.lv/


Mazuļa gaidīšana, dzemdības, pēcdzemdību periods neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem, pat nozīmīgākajiem sievietes dzīves posmiem, jo tas saistās ar pilnīgi jaunām sajūtām, pārmaiņām ikdienas dzīvē, jo jaunā māmiņa uzsāk dzīvot dzīvi, kas ir nevis vairs tikai pašas, bet gan kopīga ar mazuli. Tas prasa emocionālu slodzi un tieši tāpēc sieviete ir īpaši jūtīga pret citu cilvēku attieksmi, savu tuvāko līdzcilvēku reakcijām, izteikumiem vai uzvedību.
Tās sajūtas, par kurām Jūs rakstāt, tiek dēvētas par pēcdzemdību skumjām, bet, manuprāt, tās Jums ir tik sakāpinātas tieši tādēļ, ka esat spiesta uzturēties slimnīcā ilgāk, nekā bijāt domājusi. Es varu saprast Jūsu noskaņojumu, to, ka Jums riebjas visas slimnīcas skaņas, smakas, utt., un, ka spējat domāt tikai un vienīgi par mājām!

 

Ja barojat viņu ar krūti un esat bēdīga, nervoza vai raudoša, viņš to paņems arī sev un kļūs raudulīgs. Mazuļi izjūt mūs vairāk nekā mēs spējam to aptvert!

 

Tas rada vēl lielāku nomāktību, tomēr Jums ir brīnišķīgs mazulis, kas, tikai viņam vien zināmu iemeslu pēc, nolēma ierasties ātrāk šajā pasaulē, būt ar Jums un saņemt Jūsu nesavtīgo mīlestību un uzmanību. Jūs šobrīd esat situācijā, kurā, šķiet, nav izejas, bet tas, ko es vēlētos ieteikt – pamēģiniet atcerēties savā dzīvē situāciju, kurā esat jutusies līdzīgi – bezizejas stāvoklī! Ko Jūs tad izdarījāt, lai justos labāk? Kā pārvarējāt tādu situāciju? Esmu pārliecināta, ka iegūtā pieredze toreiz var Jums noderēt arī šajā reizē, jo Jūsos šī pieredze ir, tikai varbūt iesnaudusies, tāpēc ir laiks to pamodināt! Ja Jums kādreiz ir izdevies izkļūt no bezizejas situācijas, tad tas izdosies arī šoreiz, tikai noticiet pati sev, ka to spējat! Ja nepieciešams, runājiet par to, kā jūtaties ar cilvēkiem, kuriem uzticaties, kurus varat saukt par savējiem, jo tie sapratīs Jūs vislabāk! Ja Jums nevajag padomu, tad sakiet viņiem, ka vēlaties tikai to, lai Jūs uzklausa. Jo pretējā gadījumā Jūsu mazulis sajutīs Jūsu nomāktību, ja barojat viņu ar krūti un esat bēdīga, nervoza vai raudoša, viņš to paņems arī sev un kļūs raudulīgs. Mazuļi izjūt mūs vairāk nekā mēs spējam to aptvert! Šobrīd vienīgais veids, kā varat palīdzēt sev un savam priekšlaikus dzimušajam bērniņam, ir atļaut sev izdusmoties un pēc tam apzināties, ka būšana slimnīcā pašreiz ir vienīgais veids, lai Jūsu mazulis varētu pieņemties svarā, „tikt uz peciņām” ! Ja ir iespējams, varbūt kādu laiku pie mazulīša var atnākt Jūsu mamma vai vīrs, bet Jūs tikmēr varat iziet pastaigāties, ieelpot svaigu gaisu, pabaudīt saulīti vai vienkārši aizbraukt līdz mājām un ieiet siltā, smaržīgā vannā! Ieklausieties savā sirdī un Jūs atklāsiet, ka durvis, kas šķita cieši aizslēgtas, var atvērt, ja kādam palūdz palīdzību!

 

Par šo tematu lasi arī:

Garastāvokļa maiņa pēcdzemdību periodā

Pēcdzemdību depresijas simptomi



3 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk