Pirmā palīdzība zaļumos

 10. jūlijs 2009 10:00 Padoms  skatījumi: 14688

Ko darīt un ko nedarīt, lai tik tiešām palīdzētu, ja otrs savainojies, saindējies, pārkarsis vai kā citādi cietis piknikā, pludmalē vai pārgājienā.



Foto: mammamuntetiem.lv


Dodoties atpūsties pie dabas krūts, sagaidām izdevušos dienu un patīkamu atpūtu, saulīti, svaigu gaisu, labu apetīti, priecīgus un smejošus pašus tuvākos radiņus un draugus. Lielākoties viss tieši tā arī izdodas, bet dažkārt priekus aptumšo iepriekš neparedzēts nelaimes gadījums — nez no kurienes atlido un iekož bite, gadās uzkāpt uz sagrieztiem stikliem vai, pastaigas laikā neveikli liekot kāju, aizdomīgi nokrakšķ un sāk sāpēt potīte. Tā vietā, lai vaimanātu un meklētu vainīgos, labāk vēsu prātu novērtēt situāciju un saprast, kā rīkoties, lai cietušajam palīdzētu.

 

Sakodusi čūska?
Vienīgā indīgā čūska Latvijā ir odze. To var atpazīt pēc zigzaga līnijas uz muguras. Odžu kodumi ļoti reti izraisa nāvi, taču sāpes un veselības traucējumus gan. Pēc koduma var būt arī šoks.
Ko darīt?
Ja iekodusi čūska, jāizsauc neatliekamā palīdzība vai cietušais pašam jānogādā ārstniecības iestādē.
Jācenšas nomierināt cietušo, lai viņš pēc iespējas mazāk kustētos. Tas palēninās indes uzsūkšanos.
Jādod padzerties ūdeni.
Ko noteikti nedarīt?
Nelikt žņaugu! Necensties indi izsūkt ar muti! Negriezt brūci un nepiededzināt to! Nedot dzert alkoholu!

 

Kukaiņu dzēlumi
Ja iekodusi bite vai lapsene, cilvēka organismā nonāk neliels daudzums indes. Sāk niezēt, pietūkst, redzams sārtums. Sāpīgi un nepatīkami, bet vairumā gadījumu tas, par laimi, nav bīstami un pēc dažām stundām pāriet. Tomēr jābūt piesardzīgam, jo dzēlieni var izraisīt alerģisku reakciju. Pazīmes: sakostajam ir grūti elpot un norīt, uzmācas vājums vai reibonis, kļūst slikti, var būt vemšana vai pat bezsamaņa. Uz miesas var būt nātrenei līdzīgi izsitumi.
Ko darīt?
Ja novēro alerģisku reakciju, nekavējoties sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību! It īpaši, ja bite iekodusi mutē, jo tad smakšanas risks ir vēl augstāks.
Ja iedzelts mutē, cietušajam jādod pasūkāt ledu vai maziem malciņiem padzerties vēsu ūdeni. Kakls jādzesē ar kompresi arī no ārpuses.
Kamēr gaidi, noguldi cietušo tā, lai sadzeltā vieta būtu zemāk par sirds līmeni.
Ja dzelonis palicis ādā
Ja tas ir redzams, to var uzmanīgi izvilkt. Jācenšas nesaspiest!
Sadzeltā vieta jāmazgā ar ūdeni un ziepēm. Uztūkumam var pielikt vēsu kompresi vai drāniņā ietītu ledu.
Ko noteikti nedarīt?
Koduma vietai pielikta vēsa zeme, iespējams, patiešām noņems tūkumu, bet zemē esošie mikrobi var nonākt brūcē.
Nesāc noņemties ar bites dzeloņa vilkšanu un uztūkuma mazināšanu, ja sadzeltajam ir alerģiska reakcija. Tad vispirms jāsauc ātrā palīdzība.
Lai tā nenotiktu, uzmanies no bitēm un lapsenēm, ja zināms, ka esi īpaši jutīgs pret bišu produktiem. Atceries, ka lapsenes ir lielas kārumnieces un var nonākt tavā ēdienā vai dzērienā! Liekot pie lūpām krūzīti ar, piemēram, saldu rabarberu ķīseli, pārliecinies, vai tajā kāda jau nepeld.

 

Ja piesūkusies ērce
Ērces mājo ne tikai mežos, bet arī brikšņos un pļavās, pie tam ne tikai laukos, bet arī pilsētu parkos. Tās izskatās kā mazi zirneklīši un pamanāmas, vien rūpīgi pārbaudot visu ķermeni. Tā kā ērces izplata ne tikai encefalītu, pret ko iespējams sevi pasargāt vakcinējoties, bet arī Laima boreliozi jeb Laima slimību, vasarā par rituālu jākļūst sava un bērnu ķermeņu uzmanīgai pārlūkošanai ik vakaru, it īpaši, ja diena pavadīta pie dabas krūts.
Ko darīt?
Ja atrod piesūkušos ērci, tā pēc iespējas ātrāk jāizvelk. Labi, ja to var izdarīt pats – ar cilpā sasietu diegu vai pinceti, cenšoties ērci nesaspiest.
Ja nemāki, lūdz palīdzību tuvākajā medicīnas centrā, poliklīnikā, slimnīcā, aptiekā.
Pēc ērces izvilkšanas nomazgā rokas!
Ja cilvēks, kuram piesūkusies ērce, nav bijis vakcinēts, jādodas uz poliklīniku, lai saņemtu pretērču encefalīta imūnglobulīna devu (tā pieaugušajiem ir par maksu, bērniem līdz 18 gadiem — par velti). Tas ir efektīvi, ja izdarīts 72 stundās pēc varbūtējās inficēšanās.
Ko noteikti nedarīt?
Neizmanto eļļu vai sviestu ērces izvilkšanai!
Nevilcinies!

 

Mežģījumi un lūzumi
Pat zaļumballē kājas var samesties, seko kritiens un, kad atjēdzies, — ģipsis! Zaļumos ar lūzumu risku vairāk saistās kāpšana un krišana no kokiem, rāpšanās kalnos, lēkāšana pa piekrastes akmeņiem. Sevišķi riskanta ir pārgalvīga niršana svešā vietā: ja upes vai ezera gultne nav iepriekš izpētīta, “uz dullo” lēkt uz galvas ūdenī ir īsts neprāts, jo tā var gūt ļoti smagas mugurkaula traumas.
Lūzuma vai mežģījuma pazīmes — sāpes, cietušais atceras, ka dzirdējis, kā kaut kas nokrakšķ, roka vai kāja var izskatīties ne tā, kā būtu normāli (deformācija), traumēto locekli nevar pakustināt, drīz redzams pietūkums un zilumi.
Ko darīt?
Necenties atšķirt, vai noticis lūzums vai tikai izmežģījums. Pieņem, ka ir sliktāk, nekā iedomājies, tātad — lūzums.
Zvani neatliekamajai palīdzībai, līdzko iespējams!
Ja lauzts deguns, var uzlikt kompresi — vienkārši aukstā ūdenī samērcētu tīru drāniņu.
Ja lauzts apakšdelms, cietušo līdz dakteriem ar auto vari transportēt pats, iepriekš nofiksējot roku ar lakatiņu vai marles saiti. Jārīkojas saudzīgi, fiksācija nedrīkst nospiest traumēto locekli.
Nepārvērtē savas spējas apkopt vaļējus lūzumus vai citus nopietnus savainojumus!
Ko noteikti nedarīt?
Necenties cietušo kustināt vai pārvietot, it īpaši, ja ir aizdomas par mugurkaula lūzumu! Izņēmums ir, ja trauma gūta zem ūdens: cietušais ir jāglābj no slīkšanas, ja vien tas neapdraud paša glābēja dzīvību.
Nesāc uz savu roku šinēt, pārsiet vai “ievilkt” kaulu vietā!

 

Apdegumi
Apsvilināties var gadīties gan pie grila, gan, lecot pāri Jāņu ugunskuram. Ja tikai nosvilst matu gali — nieks vien, bet var gadīties, ka liesmas uzreiz nodzēst neizdodas un uguns tiek klāt arī miesai!
Ko darīt?
Ja aizdedzies apģērbs, aizdegušos cilvēku nogāz zemē. Centies nodzēst liesmu ar segu vai, vārtot degošo pa zemi, vai uzlejot ūdeni. Var lietot ugunsdzēšamo aparātu, kam pēc visiem noteikumiem būtu jāatrodas jebkurā automašīnā!
Apdegušo ķermeņa daļu dzesē ar vēsu tekošu ūdeni vismaz 10 minūtes. Ūdens jālej arī starp apģērbu un ādu, ja drēbes nevar novilkt.
Jācenšas uzmanīgi novilkt apdegušajam drēbes, apavus, jānoņem arī rotaslietas. Ja apģērba gabals nav novelkams, jo tas, piemēram, sakusis un salipis ar ādu, plēst nost nedrīkst!
Pat ja cilvēks ir pie samaņas, bet apdegums lielāks par cietušā plaukstu, kā arī, ja apdeguši elpceļi (droša zīme — apdegusi seja), noteikti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ko noteikti nedarīt?
Ja kādam gadījies apdedzināties, nekādā gadījumā uz savainojuma nevajag liet eļļu vai smērēt sviestu! Nekādu taukvielu!
Apdegumus nevajag pārsiet! Nevajag arī mesties tos dezinficēt!
Nekādā gadījumā nevajag plēst pušu apdegumu čūlas!
Ja, iedzerot ķīmisku vielu (etiķa esenci, grila iededzināšanai domāto šķidrumu), gūti ķīmiski barības vada apdegumi, nedrīkst izraisīt vemšanu!

 

Saindēšanās
Saindēties piknika laikā var gadīties, piemēram, kļūdas pēc apēdot indīgas ogas, taču saindēties iespējams arī ar alkoholu, medikamentiem, ķīmisku vielu izgarojumiem vai sadzīves ķīmijas līdzekļiem.
Ko darīt?
Jāizsauc neatliekamā palīdzība.
Jācenšas noskaidrot, kas ēsts un cik sen tas noticis.
Jādod padzerties ūdeni (bet ne pienu, limonādi, nekādā ziņā — alkoholu).
Ja cilvēks, kurš saindējies, ir bezsamaņā, viņš jānovieto stabilā pozā uz sāniem.
Ko noteikti nedarīt?
Nedrīkst izraisīt vemšanu!
Lai saindēšanās nenotiktu, uzmani bērnus un raugies, lai viņi nesāk mieloties ar nezināmiem augiem, ogām vai sēnēm! Izstudē grāmatas par augu valsti un iemācies atšķirt ēdamos un neēdamos ogas, augus un sēnes! Ja neesi pārliecināta, vai šīs skaistās, zilās vai sarkanās odziņas ir ēdamas, neēd un nedod citiem!
Jebko citu, ar ko bērns varētu saindēties, piemēram, alkoholu vai grila iekuršanai paredzēto šķīdumu, glabā tā, lai bērni nevar aizsniegt!

 

Par daudz saules. Pārkaršana
Ja baudīt karstuma peldes metas pārlieku enerģiski un jau pirmajā reizē saulē uzturas ilgi, kā arī, ja karstumā jāveic fiziski smags darbs, draud pārkaršana. Pastiprināti svīstot, organisms strauji zaudē daudz šķidruma. Temperatūra var būt paaugstināta, pulss — ātrs, bet vājš. Līdz ar sviedriem zaudējot sāļus, var būt arī muskuļu krampji.
Ko darīt?
Pārkarsušais jānovieto ēnā vai vēsā vietā, jānovelk viņam virsdrēbes.
Jāpalīdz atgulties, jāpaaugstina galvgalis.
Jādod padzerties vēsu ūdeni vai vieglu sālsūdeni. Var arī aplaistīt ar vēsu ūdeni — plecus, galvu, skaustu.
Ja saules nogurdinātais zaudē samaņu, viņš jānovieto uz sāniem (tā saucamajā stabilajā sānu pozā) un nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība.
Ko noteikti nedarīt?
Negāzt sakarsušajam virsū ledainu ūdeni vai neieteikt strauji atdzist, metoties uz galvas aukstā jūrā vai citā ūdenstilpnē!
Nemudināt karstumā pagurušo uz jaunām aktivitātēm, piemēram, uzspēlēt volejbolu!
Lai nepārkarstu, uzturēšanās saulē jāiesāk pakāpeniski. Bieži jāpadzeras vai jāatvēsinās ar ūdeni. Jāvairās no ilgas atrašanās atklātās vietās, ja ir augsta temperatūra un bezvējš. Īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem, kurus mēdz mocīt sirdskaites, kā arī mazu bērnu vecākiem: jāatceras, ka arī ratiņos zem paceltā jumtiņa var veidoties “karstuma bedre”! Piesardzība jāievēro, atstājot bērnus automašīnā: logi obligāti jānolaiž, lai būtu spraugas gaisa plūsmai!
Karstumā jāatceras arī par mājas mīluļiem. Arī sunīšiem un kaķīšiem karstumā ir grūti, tāpēc jānodrošina, ka dzīvnieki var atrast ēnu atpūtai. Mājdzīvniekiem arī jābūt pieejamām bļodiņām ar svaigu ūdeni, ko padzerties.

 

Ievainojumi
Bradājot pa jūru, sagriezt pēdu uz neapzinīgu piknikotāju pamestas sasistas pudeles lauskas var gadīties katram. Asiņojoši pušumi var gadīties, arī neveikli griežot, skaldot malku iekuram, paklūpot un nobrāžoties un vēl daudzos dažādos veidos.
Ko darīt?
Ja asiņošana ir ļoti spēcīga, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Gaidot tās ierašanos, jāuzliek spiedošs pārsējs, kas tomēr nedrīkst būt pārlieku ciešs.
Ja savainotais cieš no stiprām sāpēm, jānovērtē, vai nav sācies šoks.
Ja ievainojums nav liels, to jācenšas pasargāt no netīrumu iekļūšanas.
To var pārsiet ar sausu, bet vislabāk — ar sterilu pārsēju.
Var pielikt ceļtekas lapas, taču jāraugās, lai tās būtu tīras, nenoputējušas.
Izvairies no tiešas saskares ar asinīm!
Ko noteikti nedarīt?
Nemērcēt savainoto vietu.
Ja asiņo stipri, bet nav iemaņu pirmās palīdzības sniegšanā, nedrīkst likt žņaugu!

 

Dzīvnieku kodumi
Var gadīties, ka visādi citādi jaukais un sirsnīgais kaimiņu sunītis pārprot kādu no pilsētas atbraukušo viesu kustību un iekampj rokā, nemaz nerunājot par agresīviem, saimnieku neaudzinātiem mājdzīvniekiem. Jāuzmanās arī no savvaļas dzīvniekiem — lapsiņas, kas nāk māju pagalmos, visticamāk, meklē ko ēdamu, nevis cilvēka sirds siltumu un glāstus. Kodīs nebrīdinot!
Ko darīt?
Ja vien tas iespējams, jānoskaidro, vai kodējs ir potēts pret trakumsērgu. Dzīvnieka saimniekam potēšana jāapliecina ar suņa vai kaķa pasē izdarītu attiecīgu ierakstu, nevis tikai apgalvojot — jā, protams, manējais ir sapotēts!
Ja brūce nav liela, to mazgā ar ziepēm un ūdeni un pārsien. Ja tā ir liela un dzīvībai bīstama, noteikti pēc palīdzības jāvēršas pie mediķiem.
Ja nav apstiprinājuma, ka dzīvnieks potēts pret trakumsērgu, cietušais nekavējoties jānogādā medicīnas iestādē, lai sāktu vakcināciju. Der zināt, ka vakcīnu pret trakumsērgu ievada muskulī (plecā). Stāsti par neizturami sāpīgu špricēšanu vēderā jau sen ir pagātnē. Patiesībai atbilst tas, ka vakcinācijas laikā jāsaņem vairākas devas ilgākā laika posmā.
Ko noteikti nedarīt?
Sāpēs var pārņemt dusmas un atriebība, taču pašrocīgi ķerties pie ienīstā dzīvnieka iznīcināšanas nedrīkst! Par dzīvnieku, kurš klaiņo, uzbrūk, kož un, iespējams, nav vakcinēts, jāpaziņo pašvaldībai, kam savukārt jāparūpējas, lai tas neapdraud citus cilvēkus.

 

Ja pārņem šoks
Jebkurš nelaimes gadījums var izraisīt šoku. Tas var sākties gan asins zuduma dēļ, gan no sāpēm. Pazīmes — bālums, auksti sviedri, apziņas traucējumi (nespēj uztvert jautājumu un atbildēt), ātrs, vājš pulss, strauja elpošana.
Ko darīt?
Ja proti, novērs vai ierobežo šoka cēloni: apturi asiņošanu, nenodari jaunas sāpes, nemākulīgi palīdzot!
Novieto šoka pārņemto guļus.
Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Neļauj cilvēkam atdzist.
Izrādi rūpes un centies mierināt. Centies neļauties panikai pats.
Ko noteikti nedarīt?
Nenovērtē šoku par zemu! Lai arī tev šķiet, ka trauma tāds nieks vien ir un ka nekas jau tur diži nevar sāpēt, cilvēks, kuram tas jāpiedzīvo, iespējams, ir gluži citās domās un jūtas ļoti slikti. Šoks nav mīkstčaulība!

 


JA NEZINI, KO IESĀKT
Ja kādam gadījies savainoties un acīmredzami nepieciešama palīdzība, bet nezini, kā rīkoties, zvani pa tālruni 112. Kad savienos ar neatliekamās palīdzības dienestu, apraksti situāciju! Dispečeri ir īpaši apmācīti un trenēti, lai pa tālruni tev izskaidrotu, vai konkrētajos apstākļos vari kaut ko darīt lietas labā un kas tieši būtu jāpasāk.


MĀJAS APTIECIŅAS SATURS
Parasti mājās esošās aptieciņas, zāļu skapīši vai plauktiņi satura ziņā stipri atšķiras no tiem, kam saskaņā ar noteikumiem jāatrodas automašīnās, taču arī to sastāvdaļas var lieti noderēt, ja atgadījies kas negaidīts.
Autoaptieciņā jāatrodas: vienreizējās lietošanas cimdiem, saspraužamajām adatām, šķērēm ar noapaļotiem galiem, mākslīgās elpināšanas maskai, trīsstūrveida pārsējiem, leikoplastam, dažāda izmēra brūču plāksteriem, tīkliņveida pārsējam, marles saitei, pārsienamajām paketēm un marles kompresēm, kā arī folijas segai (to lieto, lai cietušais neatdzistu vai nepārkarstu — atkarībā no puses, uz kuru segu apsedz).
Vēl mājas aptieciņā der glabāt dezinfekcijas līdzekļus, vislabāk — jau gatavu ūdeņraža pārskābi. Nekaitēs arī briljantzaļais, turpretī ar jodu (joda spirta šķīdumu) jāuzmanās: no tā var būt alerģija! Īpaši jutīgiem cilvēkiem no joda var veidoties pat ķīmisks apdegums, ja šķīdumu dāsni lieto.
Savainojumu gadījumā noderēs arī šķīdumi, kas uz brūces veido plēvīti.
Ar medikamentu lietošanu jāuzmanās! Kaut arī aptieciņa ir stāvgrūdām pilna ar dažādām pudelītēm, paciņām un blisteriem un tev šķiet, ka skaidri zini, kas palīdz pret sāpēm, caureju vai sirds vājumu, par otra cilvēka organisma īpatnībām tev tomēr var nebūt pietiekamu zināšanu. Labāk neeksperimentē ne ar sevi, ne tuviniekiem, ne draugiem!


MĀCIES PALĪDZĒT! Iesaka Mārtiņš Šics, Katastrofu medicīnas centra direktors
Rietumeiropā cilvēki izjūt nepieciešamību mācēt sniegt pirmo palīdzību — šādi kursi un apmācība ir ļoti populāri. Atšķirībā no Latvijas, kur pirmo palīdzību lielākoties apgūst tikai tie, kas mācās braukt ar auto, citās Eiropas valstīs uz šādiem kursiem dodas arī, piemēram, auklītes vai vecmāmiņas, kuras zina, ka drīz būs jāsāk pieskatīt bērnu bērni. Tad prasme apkopt brūces var lieti noderēt, turklāt kursos cilvēks iemācās arī novērtēt situāciju, neļauties panikai un zināt, kā pareizi un secīgi rīkoties.
Rīcības secība negadījuma vietā
Centies saglabāt mieru.
Novērtē situāciju.
Ilgi neprāto, rīkojies ātri un droši.
Sargā savu veselību!
Izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību, pastāsti:
•    kur atrodas cietušais;
•    kas noticis;
•    cik daudz ir cietušo.
Nekādā ziņā nepārtrauc sarunu, pirms to nav izdarījis dispečers!

 


Autore: Zane Zālīte-Kļaviņa, žurnāls VESELĪBA
Konsultējis Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Veselība, www.veseliba.lv

 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk