Zemenes - ziemeļnieku skaistuma eliksīrs. Viss, ko par tām nezināji

Zemeņu vilinājumam nav pretojušies ne senie romieši, kuri ar zemenēm ārstēja dažādas iekšķīgas vainas, atvairīja ģīboņus un melanholiju, ne tibetieši, kuri zemenes uzskatīja par līdzekli pret priekšlaikus novecošanos, jaunības un ilgdzīvošanas eliksīru.

Tāpēc grūtniecēm jūlijā jāmet folijskābes tabletītes pie malas un jāēd zemenes!

FOTO: Kristaps Smildziņš

Tāpēc grūtniecēm jūlijā jāmet folijskābes tabletītes pie malas un jāēd zemenes!


Jau pāris gadsimtu zemenes vairs nav tikai karalisko dārzu privilēģija, bet vairākos tūkstošos skaitāmās zemeņu šķirnes aizņem miljoniem zemeslodes hektāru un cilvēku siržu. Par kaislību uz zemenēm liecina Beļģijā izveidotais zemeņu muzejs, zemeņu festivāli, kuri ik gadus tiek rīkoti vairākās Eiropas un ASV pilsētās, un neskaitāmie dziesmu teksti par zemenēm. Latvijā jūnijs un it īpaši jūlija pirmā puse ir īstais laiks, lai nodotos zemeņu kaislībām. Tāpēc ļaujiet zemenēm pildīt galvenā aksesuāra lomu jebkurā ēdienreizē un ņemiet no zemenēm visu, ko tās dod!

Folijskābes un C vitamīna trieciendeva
Zemenes satur maz kaloriju – 100 gramos ir tikai 30 kcal – un ir veselam ķermenim nepieciešamo vitamīnu un citu uzturvielu avots. Visvairāk ogās sastopama folijskābe, un šajā jomā ogu konkurencē zemenēm līdzinieču nav. Tāpēc grūtniecēm jūlijā jāmet folijskābes tabletītes pie malas un jāēd zemenes, tādējādi samazinot topošajam mazulim dažādu iedzimtu kroplību risku – mugurkaulāja šķeltni (Spina Bifida), lielo asinsvadu patoloģijas, “vilkarīkli”, “zaķalūpu”. Folijskābe nepieciešama ne vien jaunas dzīvības radītājām, bet arī novecošanās procesu aizkavēšanai, jo ir svarīga šūnu jaunrades procesos.
Zemeņu mīļotāju vaigiem sārtoties liek arī C vitamīns, kas zemenēs ir vairāk nekā izslavētajos citrusaugļos. Tāpēc zemenes tūlīt aiz upenēm, pētersīļu lapām, mārrutkiem un kāpostiem tiek ierindotas pie nozīmīgākajiem C vitamīna avotiem uzturā. Divas saujas zemeņu nodrošina aptuveni 130% no nepieciešamās šī vitamīna dienas normas. Zemenes satur arī vairumam ogu neraksturīgo K vitamīnu, kas piedalās kaulu veidošanā un gādā par asins recēšanas līdzekļa protrombīna esamību.
Zemenes satur organiskās skābes, antioksidantus karotinoīdus, tokoferolu jeb E vitamīnu un flavonoīdu, kurš piešķir zemenēm sarkano pigmentāciju. Ar zemenēm uzņemam daudz šķidruma, kas bagāts ar minerālvielām un mikroelementiem optimāli izšķīdinātā veidā, kas regulē dažādus organisma atjaunošanās procesus un tandēmā ar ogās esošo kāliju ir labs attīrošs līdzeklis.
Zemenēs nelielā daudzumā ir arī dzelzs, kalcijs un fosfors. Visu šo elementu kopums stimulē organisma procesus.

Kas reiz baudījis latviešu zemeni…
... tas to nespēs vairs aizmirst nekad! Slavinoši īkšķus uz augšu var celt arī par vēl tālāk uz Ziemeļiem – Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā – augušajām ogām (starp citu, to pašu var teikt arī par ziemeļu tautu āboliem un medu). Krasās temperatūras maiņas un īsā sezona rada daudz aromātiskākas un garšīgākas zemenes nekā klimats, kur zemeņu sezona ir daudz garāka. Norvēģijā zemenes ir īpaši saldas, un paši norvēģi to skaidro ar polāro dienu, jo, pateicoties tai, ogām tiek vairāk saules. Dienvidniecēm bezgaršīgumu piešķir ne vien garā sezona, bet arī fakts, ka ogas parasti tiek novāktas negatavas, kas aptur raksturīgās zemeņu garšas un smaržas veidošanās procesus. Tās baudījušas arī daudz vairāk ķīmijas, lai pēc gara ceļa izskatītos svaigas jebkurā pasaules valstī. Tātad, lai kā dienvidnieki censtos, Ziemeļvalstis, tāpat kā kenijieši skriešanas distancēs, ar savām zemenēm ir nepārspējamas.

Zemeņu izturības formula
Vienmēr visgaršīgākās, visizskatīgākās un visvērtīgākās ir pašu dārzā audzētās zemenes, kas tikko lasītas no dobes, jo mājās iespējams izvairīties no pārbēršanas un higiēniskos nolūkos veiktām peldēm tekošā ūdenī. Tomēr arī saudzīgi ievāktas zemenes, tāpat kā visas ogas, nav uzglabājamas ilgāku laiku un sāk sulot, mainās to garša. Brīžos, kad esam aculiecinieki zemeņu dailes norietam, varam tās vārīt ķīselī vai sablenderēt un pievienot, piemēram, bezpiedevu jogurtam, kefīram, paniņām, biezpienam, saldējumam. Daudzās mājās zemenēm ir tikai viena vecum vecā recepte – zemenes, cukurs un piens.
Savukārt, lai ziemā gūtu no zemenēm 100% labumu, vispareizākā un saudzīgākā metode ir ogas sasaldēt. Pēc kauslapiņu atdalīšanas veselas ogas, pēc vēlēšanās pārberot ar cukuru, saliek kastītēs un novieto saldētavā. Zemenes var arī sablenderēt kopā ar cukuru un iegūto zemeņu mērci saliet kastītēs, kuras ievieto saldētavā.
Garšīgs un kalorijām bagāts zemeņu ieziemošanas veids ir savārīt tās ievārījumā. Šim mērķim ieteicams izmantot speciālo ievārījuma cukuru, jo to nepieciešams pievienot divreiz mazāk – uz kilogramu zemeņu jāņem puskilograms ievārījuma cukura. Rezultātā ievārījums ir baudāmi salds un labi sarec.

Alerģija? Ēd baltās zemenes!
Zemeņu laikā zemenes ir jāēd, cik vien iespējams. Protams, jāņem vērā, ka daudziem cilvēkiem tās var sagādāt nepatīkamas sajūtas un veselības traucējumus. Zemenes var izsaukt alerģiskas reakcijas, astmas lēkmes un pat anafilaktisko šoku. Lundas universitātes Zviedrijā bioķīmiķi apstiprinājuši, ka alerģiskās reakcijas izsauc zemenēs esošais proteīns, kas saistīts ar zemeņu sarkano krāsu. Zemenēs esošais alergēns ir līdzīgs alergēnam, kas izdalās bērzu ziedēšanas laikā. Visticamāk, cilvēki, kuriem šī koka ziedputekšņi izraisa alerģiju, būs alerģiski arī pret zemenēm un citiem pārtikas produktiem. Labā ziņa ir tāda, ka balto zemeņu šķirnēs, kā, piemēram, ‘Sofar’, šis alergēns ir ļoti niecīgās devās, kas paver iespējas baudīt zemenes arī alerģiskajiem zemeņu kārotājiem.
Tomēr, pirms satraukties par zemeņu alerģiju, svarīgi izslēgt pseidoalerģiju. Jāizvērtē, vai pēc mielošanās ar zemenēm tādu simptomu kā ādas niezes un pietūkušas gļotādas pamatā, kas līdzinās alerģiskām reakcijām, nav minerālmēsli vai kaitēkļu apkarošanas līdzekļi, ar kuriem apstrādātas zemenes. Tāpēc “nezināmo autoru” zemenes pirms ēšanas noteikti būtu jānoskalo.

Kāpēc mīlam zemenes
Zemene ir vienīgā oga, kurai sēkliņas atrodas ārpusē. Katrai zemenei ir ap 200 sēkliņu.
Zemenes ir lielisks zobu balināšanas līdzeklis. Tajā esošās organiskās skābes ir labs profilaktisks līdzeklis cīņā pret zobakmeni.
Ir arī baltas un dzeltenas zemenes un zemeņu šķirnes, kas garšo pēc ananasiem.
Kāds interesants pētījums pierādījis, ka tie, kuriem garšo zemenes, ir daudz jautrākas dabas cilvēki, kamēr zemeņu nīdēji ir neapmierināti dīvaiņi.
Labvēlīgos laikapstākļos (saules un mitruma) agro šķirņu zemenes nogatavojas jau ap Jāņiem. It īpaši tad, ja odziņas liktas zem plēvēm. Tomēr lielais zemeņu laiks Latvijā vērojams jūlija pirmajā pusē. Ir arī vēlīnas šķirnes, tomēr tās lielu entuziasmu neraisa, jo cilvēki zemenes jau saēdušies un kāri ložņā ap ķiršu un plūmju kokiem. 
Kura zemene gatava? Viss atkarīgs no zemeņu šķirnes. Ir gaišās un tumšās šķirnes, kā arī tādas, kurām nogatavojoties zemeņu galiņi paliek balti. Arī gaiši rozā zemenes būs saldas un aromātiskas, ja vien to paredz šķirne.
Par zemenes pilnbriedu liecina tas, cik viegli zemenes lapiņas un kātiņu var noraut. Kātiņam jāturas stingri pie zemenes, tomēr noraušanai jāpadodas viegli. Zemene būs pašā briedumā, kā arī nogatavināšanās ir notikusi dabiskos apstākļos, ja, noraujot kātiņu, tam līdzi aiziet arī kaut kas līdzīgs serdei.


Ticējumi par zemenēm
Izrādās, zemenēm ir nozīmīga loma ne tikai uzturā, bet arī sapņos.
•    Redzēt zemenes – piepildīsies vēlēšanās, gaidāmi prieki un skūpsti.
•    Lasīt zemenes – tuvākā laikā iemīlēsies.
•    Ēst zemenes – būs patīkami jaunumi, arī dāvanas.
•    Redzēt zemeņu ziedus un tos plūkt – iegūsi pretmīlestību.
•    Pirkt zemenes – gaidāms būtisks ienākumu pieaugums.
•    Pārdot zemenes – gaidāma laime.

Ar zemenēm varot pievilināt iecerēto – atliek ar vienas zemenes pusīti pacienāt pretējo dzimumu, lai tas tevī iemīlētos.

**
Zemeņu deserts

Sastāvdaļas:

Zemenes: 400 gr;
Biezpiens: 200 gr;
Saldais krējums: 150 ml;
Pūdercukurs: 50 ml;
rīvēta apelsīna miziņa.
Zemenes nomazgā, pārgriež uz pusēm un liek deserta trauciņos. Biezpienu samaisa ar saldo krējumu un masu pārklāj zemenēm, pārkaisa ar pūdercukuru un rīvētu apelsīna miziņu.


Autore: Linda Šlēziņa, Žurnāls VESELĪBA

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Veselība, www.veseliba.lv

   

Reklāma
Reklāma