Padomi un uzdevumi bērna runas, dzirdes, koordinācijas attīstībai

 08. jūlijs 2009 15:00 Audra Šauere, mammamuntetiem.lv Raksts  skatījumi: 85244

Pasakot vārdus – runas attīstības veicināšana, cilvēki nereti iedomājas dažādus sarežģītus mēles vingrinājumus un arī mēli mežģījošus skaitāmpantus. Tomēr runas attīstību bērnam veicina arī daudzas citas lietas. Padomus sniedz logopēde Vita Skramane.



Foto: Shutterstock.com

Ir dažādi vingrinājumi, ko veic visu skaņu izrunas veicināšanai.


Kā zināms, ir dažādi vingrinājumi, ko veic visu skaņu izrunas veicināšanai un vēl ir specifiskie vingrinājumi, ko veic kādas konkrētas skaņas neizrunāšanas gadījumā. Lai veicinātu skaņu izrunu, nepietiek tikai ar dažādiem mēli kustinošiem vingrinājumiem. Vingrinājumiem jābūt tādiem, kas attīsta fonemātisko dzirdi. Diemžēl pētījumi liecina, ka lielākai daļai bērnu, kuriem ir valodas traucējumi, ir fonemātiskās dzirdes attīstības problēmas.

 

Dzirdi attīstoši uzdevumi
Riekstu brīnummaisiņš. Maisiņā ir rieksti pa pāriem ar atšķirīgu skaņu. Labākais ir tas, ka šādu maisiņu var uztaisīt paši vecāki, līdz ar to nav jātērē liela nauda. Riekstus gatavo tā: ņem valriekstus ar visu čaumalu, ar nazi pa rieksta „vīlīti” pārdala uz pusēm, izņem kodolu ārā un iepilda grabošas lietiņas. Vienā riekstu pārī var pildīt griķus, otrā grūbas, trešā - mazas plastmasas bumbiņas. Un tā pa pāriem var pildīt jebko. Kādu riekstu pāri var atstāt tukšu. Bērnam tiek dots uzdevums ņemt ārā riekstus pa vienam, pakratīt un sameklēt vēl vienu ar tādu pašu skaņu.

Ritmiskais grabulis. No riekstiem var uztaisīt grabuli, ar ko sit pa plaukstiņu un cenšas atdarināt nosaukto ritmu. Lai bērnam interesantāk, var uzsist ritmu, ko atdarina, piemēram, tam tam tam-tam-tam.  Grabuļa pagatavošanā var izmantot jūrmalā salasītus kociņus, riekstus, gliemežvākus. Var izmantot arī no zīdaiņa dienām palikušus grabulīšus.

Pirkstiņu vingrinājumi

Pirkstiņu vingrinājumi ir ne mazāk svarīga lieta. Smadzenēs ir centri, kas atbild par runu. Jo vairāk mēs attīstām sīko pirkstu muskulatūru, jo vairāk attīstās runas centri līdz ar to arī runa. Prakse rāda, ja bērnam ir neveikli pirksti, parasti ir arī neskaidra runa.

Zvaniņš. Visvienkāršākais uzdevums ir zvaniņa šķindināšana.

Krepapīra darbiņš. Ņem kreppapīra strēmeli, saslapina pirkstus, strēmeli virpina grīstītē. Kreppapīrs nevērpjas, ja ir sausas rokas. Vēlāk šos savirpinātos papīrus var izmantot dažādu priekšmetu aplīmēšanai.
Kustību pantiņi. Kustību pantiņi ļoti patīk ne tikai bērniem līdz gada vecumam, bet arī trīsgadniekiem, jo viņi var šos pantiņus runāt līdzi. Saliek rociņu dūrītē, pēc kārtas atliec pa vienam pirkstiņam un nodzied par to.
Šis pirkstiņš – vectētiņš,
Šis pirkstiņš – vecmāmiņa,
Tas garais – tētis,
Tā – māmiņa.
Bet tas maziņais,
Tas jau tas labiņais.

Pirkstiņu glaudīšana un vingrināšana. Laikā, kad bērniņš ir pavisam mazs un viņš tiek barots, ir svarīgi ir pirkstiņus glaudīt un pamasēt. Sīko pirkstu muskulatūras attīstīšanai der dažādas rotaļlietas, kur bērniem jāliek lietā roku veiklība, piemēram, puzles, klucīšu krāmēšana, dažādu gabaliņu salikšana, jo visi šie uzdevumi attīsta koordināciju, koncentrēšanos un domāšanu.

 

 

 

Attēlu kartiņas. Logopēdiskā darba neatņemama sastāvdaļa, lai aktivizētu runu un domāšanu, ir dažādas kartiņas ar attēliem. Šādas kartiņas var pagatavot paši vai iegādāties veikalos. Uzdevumi – salikt, piemēram, visu transportu attēlus vienā rindā, kurš no šiem dzīvniekiem ir liekas? Ar šādu uzdevumu palīdzību mēs saprotam, vai bērnam ir priekšstats par dažādiem vispārinošiem jēdzieniem un kategorijām.

 

Koordināciju attīstošie uzdevumi
Nēsāšana. Ņemam kādu lietiņu, piemēram, bumbiņu vai spalvu, vai sagumzītu papīru, ieliekam karotē, bērns to nes no viena istabas gala uz otru. Jo lielāka un vieglāka lieta stāv karotē, jo grūtāks uzdevums. Tad šo izdevumu veic ar otru roku, kas nav vadošā.
Pieskaršanās un miegšana. Pieskarties ausij. Aizvērt vienu aci, otru aci.
Kā var pateikt, ka bērna roka ir gatava rakstīšanai? Uzdevums ar labo jeb dominējošo (ja dominējošā ir kreisā, tad ar kreiso) roku pa galvas aizmuguri pieskarties kreisajai ausij (ja ar kreiso roku, tad labajai).

Rāpošana. Vēl viens ļoti svarīgs kustību koordinācijas, līdz ar to arī runas attīstības elements ir rāpošana. Tas no vienas puses nav tieši saistīts ar runas motoriku, bet tajā pašā laikā bērna organisms ir viens liels veselums.


Atmiņu un komunikāciju trenējošie uzdevumi

Sameklē vienādās! Attēlu kartiņas apgrieztas uz otru pusi, pa vienai griež otrādi un meklē vienādās. Ja atrod, tad ņem nost no laukuma, ja neatrod, apgriež ar muguriņu uz augšu un noliek vietā.
Pasakas. Tomēr nenoliedzams ir fakts, ka pamatu pamats iztēles attīstīšanai ir pasaku lasīšana, stāstīšana, pārrunāšana un atstāstīšana. Agrāk lielākā daļa bērnu prata stāstīt, tad tagad ir daudz bērnu, kuri pat skolā runā vienkāršos nepaplašinātos teikumos. Nepietiek ar to, ka tiek uzlikts disks ar pasaku, jo izpaliek runāšanas moments. Tikai klausoties nav tiešā saskarsme ar valodu.
Burtiņu mācība. Bērnam ir ļoti svarīga vizuālā informācija, ir svarīgi kopā ar bērnu veikt uzdevumus, kas attīsta dzirdi.  Šim nolūkam var gatavot auduma gabaliņus, kam virsū uzšūti burtiņi, kā rezultātā bērns iemācās atšķirt, kurš ir pirmais burts, kurš pēdējais. Diemžēl reti kurā grāmatā ir normāli burti – tie ir par mazu, par smalku, ir neatbilstošs šrifts.

Krāsu apgūšana.
Ir daudzi bērni, kas nepazīst krāsas. Uzdevums – noliek bērnam priekšā krāsu zīmuļus vai flomāsterus un lūdz pacelt zilo, zaļo, dzelteno. Svarīgi ir likt ne tikai pacelt, bet arī nosaukt krāsas – kādā krāsā ir šis zīmulis. Jāsāk ir ar četrām pamatkrāsām – zils, zaļš, dzeltens, sarkans.
Sadarbošanās uzdevums. Katram dalībniekam ir savas krāsas pildspalva vai zīmulis. Pirmais dalībnieks klusībā izdomā, ko vēlas zīmēt, un velk tikai vienu līniju, neatraujot roku no papīra. Kad līnija uzzīmēta, zīmē otrs. Otrs prātā prognozē ko pirmais ir vēlējies uzzīmēt, un, neatraujot roku no papīra, zīmē klāt, ko iedomājies. Tad zīmējumu turpina pirmais. Šādā spēlē var uzlikt laika un kopējā svītru skaita limitu. Kad zīmējums pabeigts, bērns stāsta, ko viņš bija iedomājies zīmēt. Seko dialogs par to, ko iedomājās otrs.

Zīmēšana bez skatīšanās. Katram savas krāsas pildspalva vai zīmulis. Pirmais dalībnieks aizver acis, tiek dots uzdevums zīmēt piemēram cilvēku. zīmē muti, zīmē acis, zīmē galvu, tagad kājas, rokas, rumpi. Kad zīmējums pabeigts, var domāt nosaukumu. Uz pārmaiņām var saukt burtus, piemēram kopskaitā 10.

 

 

 

 

Par šo tēmu lasi arī rakstus:

Kā veicināt bērna runas attīstību?

Uzdevumi bērna runas attīstībai.

Materiāla tapšanā lielu paldies sakām Armandam Eglītim, kurš pacietīgi izpildīja visus logopēdes Vitas norādījumus!
 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk