Pusdienlaika injekcijas 2

 07. jūlijs 2009 13:00 Reklāmas projekts  skatījumi: 22454

Viens no pievilcīgas, jauneklīgas sejas rādītājiem ir gluda sejas āda, bez krunciņām. Sejas ādas struktūra ir atkarīga no vairākiem faktoriem - iedzimtības, ārējiem vides faktoriem, uztura, ieradumiem. Iedzimtība nosaka ādas tipu, un to nekādi nevar ietekmēt ne kosmetologs, ne plastiskais ķirurgs. Labākais, ko cilvēks var darīt, ir izprast savas ādas īpatnību un atbilstoši to kopt. Tomēr, lai cik efektīvs būtu krēms, tas nevar novērst krunciņu rašanos, skaidro plastikas ķirurģe Anda Gaile.



Foto: Rūta Ķiploka, fotohromija@inbox.lv


Kāpēc rodas krunciņas?
Krunciņas galvenokārt rada mīmikas muskuļu aktīva darbība. Regulāri un intensīvi darbojoties noteiktiem mīmikas muskuļiem, rodas krunciņas vietās, kur sākotnēji radusies tikai ādas kroka. Ja cilvēkam ir tendence saraukt pieri ik reizi, kad aizdomājas, dusmojas vai satraucas, tad neizbēgami parādīsies visiem tik pazīstamās horizontālās krunciņas pierē, vertikālās - starp uzacīm. Šīs krunciņas reizēm vērojamas arī periodos, kad cilvēks nemaz neizmanto mīmikas muskulatūru kādas noteiktas emocijas paušanai. Tad nereti cilvēks iegūst drūma, dusmīga cilvēka tēlu, pats nemaz tāds nebūdams. Līdzīgi rodas arī tautā sauktās „vārnu kājiņas” acu ārējos kaktiņos. Galvenais šo krunciņu rašanās mehānisms ir smiekli, acu samiegšana spilgtā gaismā, vai citi individuāli paradumi, mīmikas žesti, kuros tiek iesaistīti ap acīm esošie mīmikas muskuļi.

Botulīntoksīna injekcijas
Atceroties augstāk minēto, var apgalvot, ka botulīntoksīna A preparāta injekcijas ir vienīgais efektīvs līdzeklis novecošanās aizkavēšanai, kad parastās kosmētiskās procedūras

    PIRMS

vairs nedod vēlamo efektu, bet sejas āda vēl nav tik ļoti novecojusi, lai būtu nepieciešama ādas nostiepšana. Dažādas kosmētiskās procedūras uzlabo ādas struktūru, bet tās nespēj ietekmēt mīmikas muskuļu radīto krunciņu rašanos un padziļināšanos. Bet, injicējot terapeitisko devu, var iegūt attiecīgo mīmikas muskuļu paralīzi, tie atslābst un tik nepatīkamā

 

    PĒC                                                         krunciņa pazūd vai paliek mazāk redzama. Ar botulīntoksīna A preparātiem var koriģēt ne tikai pieres un acu daļu, bet arī kakla zonu. Izteiktu krunciņu gadījumā botulīntoksīna A preparātu injekcijas var tikt kombinētas arī ar hialuronskābes preparātiem (Restylane, juviderm, u.c.), iegūstot vēl labāku vizuālo efektu. Ir pierādīts, ka fizioloģiski botulīntoksīns neizraisa tādu atkarību, kāda ir narkotiskā atkarība. Iespējams, var rasties psiholoģiskā atkarība, jo iegūtais efekts, jaunavīgais izskats un āda bez krunciņām ir tik patīkami, ka bez šī skaistumkopšanas pasākuma nemaz vairs negribas iztikt. Turklāt šī ir arī vienīgā profilaktiskā metode, kuru var izmantot, lai neļautu muskulim veidot krunciņas.

Ja nepatīk pārāk platais smaids
Kā zināms, sejas mīmika ir ļoti individuāla. Vienas emocijas izpaušanā cilvēki var izmantot vienus un to pašus mīmikas muskuļus, bet

                                                                   PIRMS

ar dažādu to intensitāti. Līdz ar to pat smaids diviem cilvēkiem ir atšķirīgs. Kāds smaidot sarauc degunu. Kādam tas ir plašs, atklājot visu zobu rindu vai pat smaganas. Kāds smaidot samiedz cieši acis. Arī šīs mazās nianses var izmainīt. Piemēram, ja cilvēkam nepatīk, ka smaidot augšlūpa atsedz ne tikai balto zobu rindu, bet arī smaganu daļu, tad injicējot botulīntoksīna A saturošo preparātu

                                                                   PĒC

atbilstošajā muskulī ir iespējams novērst šī muskuļa darbību. Līdz ar to cilvēks it kā piespiedu kārtā iemācās smaidot neizmantot šo attiecīgo muskuli un, pat beidzoties preparāta darbībai, iegūtais efekts pieturēsies. Taču nav jāuztraucas, ka procedūru rezultātā seja kļūs bez mīmikas vai sastingusi. Parasti, lai aizpildītu krunciņas ap muti, izmanto fillerus, kas aizpilda krunciņas, bet neietekmē mīmikas muskuļus, bet vārnu kājiņām  un sarauktai pierei vislabāk der tieši botulīntoksīna A preparātu injekcijas.

Botulīntoksīna A preparāta darbība saglabājas līdz pat gadam. Tādēļ ar neprofesionāli un nepareizi veiktas procedūras rezultātiem nāksies sadzīvot ilgstoši.

Injekcija pret svīšanu
Plaši šo preparātu izmanto arī tā saucamās hiperhidrozes jeb pārmērīgas svīšanas korekcijai padušu un plaukstu zonā. Svīšana ir dabisks organisma termoregulācijas mehānisms. Karstā laikā, intensīvas fiziskas slodzes laikā svīšana ir normāla un pat vēlama organisma funkcija, bet ir cilvēki, kuri svīst daudz intensīvāk par citiem. Mitru plaukstu sindroms, kas izpaužas ar izteiktu plaukstu svīšanu, tam pastiprinoties emocionālos brīžos. Tas rada neērtas situācijas gan darbā, gan sabiedriskos pasākumos. Nereti šie cilvēki neērti jūtās sabiedrībā un izolējas. Līdzīgi ir arī par pastiprinātu svīšanu padušu zonās, kad antiperspiranti nedod vēlamo efektu.

Terapijai jābūt indivīduālai
Atcerieties, ka katrs cilvēks ir individualitāte un tieši tādai- individuālai- ir jābūt arī terapijas pieejai. Šīs procedūras veikšanai ir būtiski zināt mīmikas muskuļu anatomiju, darbības mehānismu un efektu, ko uz tiem atstās preparāta ievadīšana. Botulīntoksīna A preparāta darbība saglabājas līdz pat gadam. Tādēļ ar neprofesionāli un nepareizi veiktas procedūras rezultātiem nāksies sadzīvot ilgstoši. Tikai griežoties pie uzticama speciālista ar atbilstošu izglītību procedūras rezultāti Jums dos gandarījumu un vēlamos rezultātu!

Plaši šo preparātu izmanto arī tā saucamās hiperhidrozes jeb pārmērīgas svīšanas korekcijai padušu un plaukstu zonā.

Mazliet vēstures
Botulinum toksīns ir neirotoksisks proteīns, kuru producē Clostridium botulinum baktērija. Tas ietekmē nervu impulsa pārvadīšanu no nerva uz muskuli, radot muskuļa kontrakcijas spējas samazināšanos vai pat paralīzi uz noteiktu laiku.
Laika periodā starp 1817. un 1822. gadu vācu ārsts un dzejnieks Justins Kerns pirmais aprakstīja botulismu - saslimšanu, kura rodas pēc nepilnvērtīgi apstrādātu gaļas konservu un bojātu gaļas produktu lietošanas. Pats slimības vārds atvasināts no latīņu valodas - botulus jeb desa. Kerns arī pirmais izteica domu, ka botulintoksīnu varētu izmantot arī kā ārstniecisku preparātu. 1960 g. Scott un Schantz pirmie sāka darbu pie botulintoksīna pielāgošanas izmantošanai medicīnā, eksperimentos pētot botulintoksīna darbību uz pērtiķiem. Neiroloģijā botulīntoksīnu kā ārstniecisku preparātu sāka izmantot astoņdesmitajos gados. To pielietoja īpašu kustību traucējumu, šķielēšanas, plakstiņu krampju u.c. terapijā. 80-to gadu beigās botulintoksīnu sāk izmantot arī plastiskie ķirurgi.

 

/REKLĀMAS PROJEKTS/
 



2 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk