Ar ko atšķiras bio, eko, dabiskā un sintētiskā kosmētika? Ieviešam skaidrību!

 13. februāris 2012 11:40 Raksts  skatījumi: 8132

Kā saprast, ar ko atšķiras bioloģiskā, ekoloģiskā, dabiskā un sintētiskā kosmētika? Un vai "dabisks" tiešām ir tik dabisks? Skaidrojam!



Foto: mammamuntetiem.lv


Izvēloties pārtiku, mēs cenšamies izvairīties no biedējošajiem “E”, nu vēlamies arī pēc iespējas dabiskāku kosmētiku. Tikai aptuveni 5% no visa Latvijā nopērkamā kosmētikas klāsta patiešām drīkstētu saukt par ekokosmētiku.

Laužam stereotipus
Kosmētikas plaukti ir pārpildīti ar dažādu ražotāju krāsainajiem iepakojumiem, no kuriem vēdī bagātīgas smaržu buķetes. Krēms smaržo pēc zemenēm, šampūns pēc apelsīniem, ziepes pēc kumelītēm. Viens skandina – dabisks, cits – bioloģisks, vēl cits – ekoloģisks... Kā neapjukt kosmētikas džungļos? Ar ko viens produkts labāks par otru, ar ko otrais sliktāks par trešo? Gribi vai negribi – tu esi apjukusi. Lai ieviestu kaut nelielu skaidrību, paskaidrosim, ka kosmētiku var iedalīt bioloģiskajā kosmētikā, ekokosmētikā, dabiskajā un ķīmiski sintezētajā kosmētikā. Kas raksturīgs katrai no tām?

Biokosmētika – uz iepakojuma būs rakstīts “bio” vai “organic”, un tas ir kā apliecinājums, ka tīrāku kosmētiku tev neatrast. Tajā ir vismaz 95% dabiskas izcelsmes izejvielu, kas iegūtas sertificētās bioloģiskās saimniecībās. Atlikušie 5% drīkst būt konservējošās vielas: olīveļļa, spirts, putotājs, smaržas saglabātājs utt.

Ekokosmētika būtiski neatšķiras no biokosmētikas, bet tai nav tik stingru kritēriju kā bioloģiskajai kosmētikai. Arī ekokosmētikas sastāvā jābūt vismaz 95% dabiskas izcelsmes produktu, bet tām nav obligāti jābūt iegūtām sertificētās bioloģiskās lauksaimniecībās. Atlikušajos 5% drīkst būt konservējošās vielas, lai produktu vieglāk uzglabāt. Pasaulē ir ļoti maz ražotāju, kas piedāvā biokosmētiku. Kāpēc? Piemēram, ja produkta sastāvā ir 100 vielas, katras sastāvdaļas piegādātājam jādabū biosertifikāts. Liela daļa ražotāju nespēj to nodrošināt un izvēlas palikt pie ekokosmētikas. Starp citu, ne bioloģisko, ne ekokosmētiku neizmēģina uz dzīvniekiem, tā nav kaitīga apkārtējai videi.

Dabiska kosmētika – ikviens ražotājs, kurš uzskata, ka savu produktu var nosaukt par dabisku, bez liekām pūlēm to var darīt. Tā kā nav nepieciešams sertifikāts (atšķirībā no ekoloģiskās un biokosmētikas), ticamība uzrakstam “dabisks” samazinās. Tajā pašā laikā arī dabiskajā un ķīmiski sintezētajā kosmētikā var būt tie paši 95% dabiskas izcelsmes sastāvdaļu, bet, tā kā netiek reglamentēts, cik procentiem dabisko vielu jābūt produkta sastāvā, to var būt daudz reižu mazāk. Visvairāk atšķiras kosmētikā izmantotie konservanti – “dabiskajā” un ķīmiski sintezētajā visbiežāk izmanto konservantus no parabēnu grupas, kas bioloģiskajā un ekokosmētikā ir aizliegti. Taču paretam arī “dabiskā” kosmētika sāk izvairīties no parabēniem, kas ir vieni no lētākajiem un efektīvākajiem konservantiem. Interesanti, ka parabēnu grupas konservantus kosmētikā ļoti plaši sāka izmantot pirms 30 gadiem, jo tie ļāva kosmētikai saglabāt konsistenci, pasargāja no mikrobu vairošanās un nogalināja baktērijas. Savukārt pirms aptuveni 10 gadiem Lielbritānijā sāka pētīt parabēnu ietekmi uz veselību, un pētījumi liecināja, ka tie var būt kancerogēni (vēzi izraisoši). Pēc šī atklājuma parādījās izteikta patērētāju interese par ekokosmētiku.

Ķīmiski sintezētā kosmētika. Tajā vairāk nekā “dabiskajā” kosmētikā atradīsim mākslīgi sintezētas un ķīmiskas sastāvdaļas. Vislielāko ķīmijas devu var atrast dekoratīvajā kosmētikā, savukārt ekokosmētikas klāstā dekoratīvās kosmētikas ir ļoti maz. Ja gribi izpētīt ķīmiski sintezētās kosmētikas klāstu, ieej jebkurā veikalā. Tā kā ražotāju ir daudz, tos nemaz neminēsim.


Gan biokosmētikas, gan ekokosmētikas sastāvā jābūt vismaz 95% dabiskas izcelsmes produktu.

 

Galvenās ekokosmētikas un “dabiskās” kosmētikas atšķirības

Gan biokosmētikas, gan ekokosmētikas sastāvā jābūt vismaz 95% dabiskas izcelsmes produktu.
Dabiskās izejvielas. Galvenā atšķirība ir jau pieminētie 95%. Ar šo skaitli lepojas ekoloģiskā un biokosmētika – tik daudz dabisko vielu ir to sastāvā, kamēr “dabiskajā” kosmētikā dabiskas izcelsmes sastāvdaļu var būt, piemēram, 50% (neviens nereglamentē, cik daudz to jābūt “dabiskajā” kosmētikā), savukārt ķīmiskajā kosmētikā vispār var nebūt dabas vielu.
Konservanti. Kā zināms, kosmētiku nevar ražot pilnīgi bez konservējošām vielām, jo tās pagarina kosmētikas realizācijas laiku. Pavisam dabisks produkts, ja tam nepievieno kādu konservējošu vielu, sabojāsies jau pāris dienu laikā... Taču konservējošā sastāvdaļa var būt ēteriskā eļļa, olīveļļa, kliņģerīte, kumelīte, žožobas eļļa, bet var būt arī mākslīgie konservanti – visbiežāk parabēni, naftas pārstrādes produkti vai dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas savukārt nekad nebūs ekoloģiskajā un biokosmētikā.
Krāsvielas. Bioloģiskajā un ekokosmētikā izmanto tikai pārtikas krāsvielas minimālā daudzumā. Turklāt rozā krāsu dabiskā ceļā iegūt nevar. Vienīgā dabiskā rozā krāsviela ir sarkanā biete, bet tā toni zaudē divu nedēļu laikā.
Smarža. Interesants fakts – ekokosmētikā ir produktu grupa, ko neved ārpus ražotājvalsts, jo ražotāji nav iemācījušies ilgstoši saglabāt smaržu... Savukārt “dabiskā” un ķīmiskā kosmētika smaržo lieliski un izskatās skaisti, bet tas ir panākts ar mākslīgi sintezētām un ķīmiskām vielām. Vai ekokosmētika nesmaržo? Tā gluži nevar teikt, jo aromātam tiek pievienotas ēteriskās eļļas. Ēteriskajā eļļā, piemēram, apelsīnu ziedu eļļā, ir ap 500 sastāvdaļu. Savukārt ķīmiski izgatavotajās eļļās, kas smaržo tieši tāpat kā dabiskās, būs atrodamas vien 5–10 sastāvdaļas.

Derīguma termiņš
Bioloģiskajai un ekokosmētikai ilgākais uzglabāšanas laiks parasti ir no 3 mēnešiem līdz 2 gadiem.
“Dabiskajai” un ķīmiski sintezētajai kosmētikai derīguma termiņu parasti norāda 5–7 gadus, dažkārt pat nenorāda vispār.
Jo īsāks derīguma termiņš, jo produkts ir tīrāks.

Ekokosmētikas plusi
Noturīgs efekts. Lietojot šo kosmētiku, ar laiku pamanīsi, ka āda pati sāk “strādāt”, nevis kosmētika vizuāli uzlabo ādu. Atceries – jo produktā ir vairāk konservantu un mākslīgi radītu vielu, jo efekts ir ātrāk gaistošs.
Nesatur mākslīgi sintezētas vielas. Ja produkta ražošanā tomēr kaut ko nepieciešams sintezēt, tiek izmantoti tikai dabas produkti. Eko produktā nekad nebūs mākslīgi sintezētu vielu.
Nav parabēnu grupas konservantu, kurus uzskata par lētākajiem un efektīvākajiem konservantiem un kas var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību.
Labāka iedarbība. Ir pierādīts – jo dabiskāka kosmētika, jo sastāva molekulas ir līdzīgākas cilvēka organismam un āda to labāk absorbē. Ekoloģiskos un bioproduktus lietojot, āda uzņem līdz pat 60–70% vērtīgo vielu, savukārt – jo vairāk konservantu produktā, jo efekts ātrāk pazūd.
Nepieciešams mazāks daudzums produkta, lai sasniegtu iecerēto efektu. Līdz ar to šo kosmētiku var uzskatīt par ekonomisku.


Ekokosmētikas mīnusi
Nav tūlītēja efekta. Iedarbība lēnāka nekā sintētiskajai un “dabiskajai”, toties noturīgāka.
Nav dekoratīvās kosmētikas. Bioloģiskās un ekokosmētikas klāstā ir ļoti maz dekoratīvās kosmētikas, jo to ražot ir sarežģīti, tāpat kā ekoloģiski tīras matu krāsas un šampūnus. Visvieglāk ir uztaisīt krēmus, losjonus, ūdeņus, ziepes, skrubjus.
Šī kosmētika ir dārgāka nekā sintētiskā kosmētika, bet lētāka nekā selektīvā sintētiskā kosmētika (dārgie zīmoli).
Var izraisīt alerģiju. Ja, piemēram, cilvēkam ir alerģija no medus, tad būs alerģija arī no kosmētikas, kuras sastāvā ir ziedputekšņi. Izvēloties šo kosmētiku, tas jāņem vērā.



    Jo produktā ir vairāk konservantu un mākslīgi radītu vielu, jo efekts ir ātrāk gaistošs.

 

Ne vienmēr ekokosmētika ir sertificēta
Eiropas Savienībā sertifikātu, kas ļauj kosmētiku saukt par bioloģisku vai ekoloģiski tīru, piešķir lieli specializēti sertifikācijas centri. Lai iegūtu sertifikātu, nepieciešami diezgan lieli līdzekļi, turklāt sertifikācija jāiziet katru gadu, un ne visi ražotāji uzskata par nepieciešamu investēt līdzekļus. Sertificējas galvenokārt tie ražotāji, kuri nolēmuši ieiet lielajā tirgū (sertifikāts ir kā bonuss mārketinga un tirdzniecības nolūkos), bet maziem ģimenes uzņēmumiem tas bieži vien nav nepieciešams, lai gan viņi ražo, iespējams, vistīrāko kosmētiku pasaulē.

Dabas untumiem nepakļaujas
Tiklīdz lielie zīmoli, kas ražo masu produkciju, sapratīs, ka pircēji vairs nepērk ķīmisko kosmētiku, tā reaģēs uz to. Patiesībā reaģē jau tagad, piedāvājot “dabisko” kosmētiku. Taču lielie uzņēmumi joprojām neuzsāk ekoprodukcijas ražošanu, jo nevar atļauties riskēt ar dabas untumiem. Daudz vieglāk un arī lētāk ir ķīmiski sintezēt laboratorijās. Turklāt liels ražotājs nevar atļauties neaizsūtīt produkciju uz veikaliem, jo, redziet – nav izaugusi tā puķīte, kas nepieciešama ekoproduktam. Tā bieži ir mazo ekouzņēmumu nelaime – viņi ir vairāk pakļauti dabai un dažkārt produkts netiek ražots, lai neriskētu ar kvalitāti. Turklāt ir vēl kāds būtisks aspekts – joprojām vairums sieviešu vēlas tūlītēju efektu, nevis gaidīt, kamēr āda pati sāk “strādāt”. Ja lielie ražotāji redzēs, ka aug pieprasījums pēc ekoprodukcijas, viņi noteikti reaģēs, bet pagaidām tirgū 95% ir ķīmiskās un nu jau “dabiskās” kosmētikas produkcijas un tikai 5% ekoprodukcijas. Tikai laiks rādīs, vai ekoloģiskā un bioloģiskā kosmētika kādreiz pārtrumpos ķīmisko.

 

Konsultē: uzņēmuma “Ekokosmētika” īpašnieki Inese un Andis Priekuļi

Teksts: Lauma Lūse, žurnāls "Una"



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk