Uz kino Rīga lielā ekrāna – Stravinskis un krievu balets

 26. jūnijs 2009 9:00 Ziņa  skatījumi: 2365

Šā gada 1. jūlijā plkst. 19:00 kino Rīga aicina uz cikla Krievu baleta zelta programma otro uzvedumu – viena no 20. gadsimta ietekmīgākajiem komponistiem Igora Stravinska viencēliena baletu vakaru Stravinskis un krievu balets Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta trupas izpildījumā. Baleta izrādes filmētas īpaši demonstrēšanai pasaules kinoteātros. Stravinska baleta viencēlienu izrādes uz lielā ekrāna ievadīs muzikoloģes Lienes Jakovļevas saruna ar diriģentu Normundu Šnē.



Publicitātes foto


„Stravinska un Djagiļeva radošā partnerība izrādījās viens no visveiksmīgākajiem tandēmiem, kas nepārprotami nosprauda robežšķirtni starp pagātni un nākotni. Pat šodien visā pasaulē var uztvert šīs eksplozīvās enerģijas nerimstoši pozitīvās atbalsis. Divi krievi, kam izdevās atmodināt Vakareiropu, ” atzīmē diriģents Normunds Šnē.
Baleta uzvedumu programmā iekļauta krievu tautas pasaka divās ainās Ugunsputns, balets Svētpavasaris, kura pirmizrāde notika 1913. gada 29. maijā Elizejas lauku teātrī Parīzē un izraisīja nopietnu skandālu, kā arī balets Kāzas. Visi trīs uzvedumi savu pirmizrādi piedzīvoja Parīzē, Sergeja Djagiļeva organizēto Krievu baletu sezonu ietvaros, 20. gadsimta divdesmitajos gados.
Baletā Ugunsputns Mišels Fokins īstenoja savas idejas, kas balstījās priekšstatos par baletu kā unikālu mākslas darbu, kurā ikvienam elementam jāatbilst kopējai mākslinieciskajai iecerei. S.Djagiļevs viņā bija sastapis horeogrāfu, kurš spēja uzvedumā ieviest precīzi tādu jauninājumu apjomu, kas saistīja publiku, bet nenonāca pretrunā ar tās gaumi. Iestudējums acumirklī guva lielus panākumus.

„Stravinska un Djagiļeva radošā partnerība izrādījās viens no visveiksmīgākajiem tandēmiem, kas nepārprotami nosprauda robežšķirtni starp pagātni un nākotni. Pat šodien visā pasaulē var uztvert šīs eksplozīvās enerģijas nerimstoši pozitīvās atbalsis. Divi krievi, kam izdevās atmodināt Vakareiropu, ” atzīmē diriģents Normunds Šnē.

Uzveduma Svētpavasaris darbības centrā ir pavasara atnākšanas godināšana pagāniskajā Krievijā. Ekspresīvie un spēcīgie ritmi un tam laikam pārdrošā, novatoriskā horeogrāfija atstāja šokējošu iespaidu un izrādi drīz vien nācās atcelt. 50 gadus vēlāk pateicoties rūpīgajam Milisentas Hodsones darbam, senaizmirstā Vaslava Ņižinska oriģinālā horeogrāfija tika atjaunota. Dekorācijas un kostīmi tika veidoti pēc ievērojamā krievu mākslinieka, filozofa, rakstnieka un 20. gadsimta kultūras līdera Nikolaja Rēriha skicēm.
Baletu Kāzas Stravinskis komponējis, izmantojot paša adaptētus folkloras tekstus – nostāstus par krievu zemnieku kāzām. Horeogrāfija tika uzticēta Broņislavai Ņižinskai, slavenā dejotāja māsai.

Igors Stravinskis savā daiļradē drosmīgi kombinē dažādus mūzikas stilus, mēģina novatoriski apvienot krievu tautas motīvus ar modernās mūzikas elementiem.

Igors Stravinskis savā daiļradē drosmīgi kombinē dažādus mūzikas stilus, mēģina novatoriski apvienot krievu tautas motīvus ar modernās mūzikas elementiem. Pēc baleta Svētpavasaris pirmizrādes Parīzē 1913. gadā I. Stravinskis kļūst par modernisma ikonu viņa mūzikas ritmus, un skanējumu mēģina atdarināt komponistu no visas pasaules.
Nākamais cikla Krievu baleta zelta programma iestudējums – Dimitrija Šostakoviča Bultskrūve Maskavas Lielā teātra baleta trupas izpildījumā tiks demonstrēts 27. augustā.

 

Baleta Stravinskis un krievu balets sākums Lielajā zālē plkst. 19:00. Durvis atvērtas no plkst. 18:00. Pirms izrādes un starpbrīžos darbosies kafejnīca.
Biļešu cenas uz baleta izrādēm no 4 līdz 6 latiem. Biļetes nopērkamas kino Rīga un Biļešu servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv.


Informāciju sagatavoja: kino Rīga mārketinga menedžere Olga Savina
 



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk