Dzemdību pieredze: Mazā izvēlējās SAVU, īpašo dieniņu...

 19. jūnijs 2009 16:00 Pieredze  skatījumi: 16937

Mūsu piedzīvojums sākās, kad jau bija divas nedēļas pāri noliktajam dzemdību termiņam un priekšā svētki... Jaunajam tētim vārdadiena, valstī – Lāčplēšdiena...



Foto iesūtījusi Antra Ķestere, mammām.lv registrētā mamma. Attēlā redzamā māmiņa nav raksta varone.


Pirms slimnīcas...

Bija jādodās uz slimnīcu mērīt tonīšus mazulītei, mani jau brīdināja, lai ierodos laicīgi, lai var izdarīt visas nepieciešamās procedūras, ko var izdarīt no rīta. Tā bija jaunā tēta vārdadiena. Ļoti negribēdama devos uz slimnīcu, jo zināju, ja mazā pati nevēlēsies nākt ārā, viņa būs jāpaskubina mākslīgi.

Slimnīcā ierados 10. novembrī.  Joprojām nebija nekādu dzemdību tuvošanās pazīmju, ārsti sāka tās stimulēt. Divreiz dienā masēja dzemdi ar pirkstiem. Ik pa brītiņam bija sāpes un neliela duršana, bet joprojām nekā liela. Priecājos par katru sāpīti, jo likās, ka tūlīt, tūlīt tiksim pie mazulītes. Nākamjā rītā man uztaisīja analīzes un izmeklēja USG. Ar mazo viss bija kārtībā.
Tomēr saņēmu brīdinājumu, ja līdz rītam nekas nebūs sācies, tad stimulēsim ar gēlu. Vakarā iznāca gļotu korķis. Mīļotais man uz slimnīcu atnesa salātiņus, jo man gribējās ēst vairāk par visiem.

12.novembris, īstā diena
Pamodos piecos
no rīta un ar patīkamu satraukumu cerēju uz sāpēm. Tomēr nekā... Biju sanervozējusies līdz ārprātam, domāju, ka mazā ir uz palikšanu manā puncī. Pulkstens nosita 06:00, jau gaidiju dakterīti ar gēlu,  bet viņa bija aizgulējusies un atnāca  15 minūtes vēlāk. Kad ielaida gēlu, sākumā nekādu sāpju nebija, bet ap septiņiem jau sāku just vilkšanu punča lejas daļā. Atvērums beidzot bija viens centimetrs! Tā kā biju izlēmusi, ka man blakus vajag mīļoto vīrieti, viņš bija klāt ap 08:15, bija paņēmis brīvdienu par godu lielajam notikumam :) Kamēr kontrakcijas nebija stipras, ļāvu viņam aiziet pakaļ dažām bulciņām, ko apēst pusdienās. Tā kā sākumā biju ielikta ginekoloģijas nodaļā, nu jau mani varēja pārvest uz dzemdību nodaļu. Tā nu mēs ar mīļoto sākām stiept mantas uz pirmsdzemdību palātu vienu stāvu augstāk, ik pa brītiņam apstājoties, jo kontrakcijas ap kādiem 11:00 kļuva spēcīgākas. Trīs reizes kāpām pa kāpnēm turp un atpakaļ. Daktere gan teica, lai draugs aiznes mantas, bet es atpūšos, biju ieņēmusi galvā, ka staigāt dzemdību laikā ir labi. Tā arī turpināju.

Liku mīļotajam, lai viņš man stāsta ka viss būs kārtībā un mēs to izturēsim, mums tas izdosies...

 

Pirmsdzemdību palātā

Ļoti jauka palātiņa, izremontēta un ar tualeti, dušu, bumbu un paklājiņu. Ik pa brītiņam pārbaudīja sirds tonīšus mazajai un atvērumu man, bet atvērums nepalielinājās. Likās, ka sāp ļoti, mīļotais nedaudz apjuka kad bija jāmīca man krusti, nezināja kā ir labāk, lai gan pirms tam bijām to izmēģinājuši. Vārtījos pa gultu un nevarēju atrast pozu kā labāk gulēt. Liku mīļotajam, lai viņš man stāsta ka viss būs kārtībā un mēs to izturēsim, mums tas izdosies...  Pulksten 14:00 sāpes bija jau daudz stiprākas
gāju dušā un notupos kā sunītis, mīļotais man lēja siltu ūdeni uz krustiem, tad kontrakcijas bija paciešamākas. Jutos slikti, jo neko nebiju ēdusi, visu laiku dzēru ūdeni, baidoties no vemšanas. Sāku jau interesēties par ķeizaru, jo likās ka es pati to nespēšu. Mīļums arī teica, ka gatavs maksāt jebkuru summu, lai man nesāpētu. Un tad notika pats labākais, kas varēja notikt man uzkliedza viena no ginekoloģēm:''Ja iekšā dabūji, ārā arī jādabū, savācies un beidz čīkstēt..'' Tas bija tas, ko man vajadzēja, esmu vērsis pēc horoskopa un ar savu spītību viņai it kā iegriežot darīju visu, lai nečīkstētu, tikai tapēc lai viņai pierādītu ka ES TO VARU!  Ļoti sāpēja mugura burtiski lauza, gurni bija dīvaini, kājas ik pa brītiņam saļima. Ap to laiku arī pārdūra ūdeņus, kas izrādijās zaļi... Biju briesmīgi pārbijusies, jo tomēr pirmās dzemdības. Kad jau pulkstens bija 15:30  pārbaudīja atvērumu... knapi aiztenterēju līdz tai telpai, jo tā sāpēja, ka domāju - cauri ir... Kad daktere pateica, ka ir 8 cm,  jutos tik laimīga kā nekad līdz tam brīdim. Tenterēju nu pie sava mīļotā ar piespraustu sistēmu -'' teiktdama, ka mēs to būsim paveikuši, mēs to varēsim, drīz būsim trīs! :)  Visu laiku kāds zvanīja mums uz mobilajiem telefoniem, tie vibrēja un  mani tas tajā brīdī ļoti tracināja. Bija ļoti daudz neatbildētu zvanu, jo draugam ir daudz radinieku. Kad gurni jau vairs neklausīja mani, daktere iedeva tabletīti, lai turu zem mēles, tas palīdzēs puncim noslīdēt. Kad puncis slīdēja, tā tik bija sajūta... Kājas nejutu, nokritu zemē, turējos pie mīļotā gurniem un kodu viņam rokās. Nabadziņš, bet man palika vieglāk. Jutu, nu tūlīt būs! Teicu mīļotajam, lai ātri sasauc dakterus, es jūtu, ka spiežās.

 

Kad viņš ieraudzīja matiņus teica, ka mēs to varam, mums izdosies, elpo, elpo, spied :) Jau redzu galviņu, tūlīt, tūlīt, vēl nedaudz pacenties, drīz :)

 

Dzemdības
 

Tenterēju uz dzemdību telpu... Kad uzkāpu uz galda ap mani saskrēja kādi četri ārsti, jo bija zaļi ūdeņi. Visi teica, lai elpoju un nekliedzu, un vēl nespiežu. Mīļotais stāvēja galvgalī un teica, lai elpoju.  Sāka reibt galva un spēju dzirdēt un koncentrēties tikai uz mīļoto, kad vecmāte to secināja sāka dot draugam komandas saki viņai, lai viņa elpo, saki, lai spiež. Kad viņš ieraudzīja matiņus teica, ka mēs to varam, mums izdosies, elpo, elpo, spied :) Jau redzu galviņu, tūlīt, tūlīt, vēl nedaudz pacenties, drīz. Un tās prieka asaras viņa acīs un neviltotais prieks, smaids :)  Tāds emociju jūklis :) Kad uzlika man viņu uz vēdera pat nezināju ko teikt, raudāju no laimes. Tā bija pati labākā diena manā mūžā! Viņa bija Tik maziņa un smukiņa, ar mazu, mazu deguntiņu un vaibstiem kā viņas papucītim. Arī uzacis cilāja kā tētis :) Tā nu Mūsu mazā princese piedzima 12./11./2008 pulksten 16:55,  4.150 g smaga un 54 cm gara Lauma :) Visām sievietēm iesaku dzemdēt mīļotā cilvēka klātbūtnē. Man viņš ļoti palīdzēja! Paldies :)


Katras māmiņas dzemdību stāsts ir vienreizējs un neatkārtojams. Iesūti savējo!



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk