Mājās gatavotās tējas no augļu miziņām un koku lapām

Piparmētras un liepziedus no zāļu tējām, šķiet, lietojam visbiežāk. Te idejas, kā atsvaidzināt tēju dzeršanas pēcpusdienas!

Ja tējā vēlies lietot augļus vai augļu miziņas un tev nav savu lauku, kur augļus ievākt, nepērc tos lielveikalos, bet gan tirgū no zemniekiem.

FOTO: Shutterstock.com

Ja tējā vēlies lietot augļus vai augļu miziņas un tev nav savu lauku, kur augļus ievākt, nepērc tos lielveikalos, bet gan tirgū no zemniekiem.

 

1.    Ķimenes; tām uzlej verdošu ūdeni. Palīdz pret vēdera pūšanos. Tautas ticējumos to dzer arī barojošas māmiņas. 

2.    Ābolu mizas; tās sakaltē, bet pirms lietošanas uz pannas apgrauzdē, kas piešķir tējai patīkamu garšu un krāsu. Šī tēja būs vēl garšīgāka, ja pievienos zemeņu lapas.

3.    Burkānus; tos sarīvē skaidiņās, izžāvē, krāsnī apbrūnina. Uzlejot verdošu ūdeni, iegūs garšīgu tēju. Daļu ūdens var aizstāt ar pienu.

4.    Liepziedi; tos sažāvē, lieto tējai. Liepziedus tējai lieto atkārtoti, t. i., divas reizes. Tādai tējai ir ļoti skaista krāsa, ari garša laba.

5.    Ābeļu lapas; tā kā augu lapās ir vairāk C vitamīna nekā to augļos vai ogās, tad būtu lietderīgi augļu koku lapas un dažu ogu (zemeņu, aveņu, brūkleņu, melleņu) mētras lietot tējai, tā uzņemot lielu daļu C vitamīna arī ziemā. Ābeļu lapas, piemēram, satur gandrīz 500 mg% C vitamīna, bet āboli vidēji tikai 7 mg%.

7. Dārza zemenes satur 100 mg% C vitamīna, bet to lapas — 325 mg%. Vislabāko aromātu dod meža ķiršu lapas no jaunām at¬vasēm. Ķiršu un ābeļu lapas nomazgā, mitras saliek māla vai emaljētā traukā, cepeškrāsnī sautē. Lapām virsū uz¬liek ērtu slogu, lai sautēšanas laikā tām būtu iespēja nosēsties un lai lapas neizžūtu. Trauku nosedz ar stingru vāku. Sautē 12 stundas, līdz lapas ieguvušas brūnu krāsu. Ja lapas ir zaļganā krāsā, tad mitruma ir bijis par maz un tēja zaudē savu labo smaržu. Lapas jāsagriež, kamēr tās vēl mitras, un siltumā ātri jāizžāvē, bet nedrīkst sagrauzdēt. Uzglabā slēgtā stikla traukā.

8. Lazdas miza un lapas satur miecvielas, ēteriskās eļļas, C vitamīnu un arī ļoti daudz bioflavonoīdus, kas, strādājot komandā, labvēlīgi ietekmē asinsvadus – samazina to caurlaidību un stiprina sieniņas, tonizē vēnas, novērš kapilāru plīšanu un darbojas pret jebkuru iekaisumu. 
Lazdas mizas novārījumu labi izdodas dziedēt kuņģa iekaisumu un čūlas, jo miza satur arī tanīnus, kas savelk gļotādu un aizsargā to pret skābes iedarbību — protams, arī kuņģim patīk, ja asinsvadi ir paplašināti un tas tiek pabarots. Tāpat, lietojot lazdas mizas un lapas novārījumu, nomierinās centrālā nervu sistēma un samazinās asinsspiediens. Tāpēc, ja nu gadījumā ārsts ir parakstījis blokatoru grupas asinsspiedienu pazeminošus līdzekļus (šiem medikamentiem nosaukums beidzas ar izskaņu -lols) jābūt uzmanīgai – dzerot zāles kopā ar lazdu mizas un lapu novārījumu, asinsspiediens var pazemināties zem normas, kas arī nav labi.
Lietošana ir vienkārša: ņem 1 ēdamkaroti lazdas mizas un puslitru ūdens, 10 minūtes uz lēnas uguns pavāra, tad piemet vienu ēdamkaroti lazdas lapas, ļauj ievilkties 20 minūtes, nokāš un šķidrumu visas dienas garumā izlieto. Dzer apmēram 15 minūtes pirms ēšanas.




Izmantotā literatūra: V. Gustava, I. Jansone Pavārgrāmata. Izdevniecība Liesma, 1978.

 

Reklāma
Reklāma

Sastāvdaļas