Esmu priecīgs, ka piedalījos meitas dzemdībās 4

 16. jūnijs 2009 15:00 Pieredze  skatījumi: 6946

Katram tētim ir savs stāsts par to, kā viņš izlēma piedalīties vaiki nepiedalīties dzemdībās, taču dažkārt dzīvē viss sanāk citādi kā plānots. Un reizēm tas ir pat labāk..:)



Foto: Aigars Jansons, http://www.ajstudio.lv/


Man ir trīs meitiņas. Kad sieva gaidīja trešo meitu, viņa pajautāja, vai nevēlos piedalīties dzemdībās. Es atteicos, kaut kā nebija vēlēšanās. Vairāk šo tēmu neaizskārām.
 
Pavadīju sievu uz dzemdību zāli un domāju, ka braukšu prom, bet viss notika tik ātri, ka nepaspēju pat apjēgt - kas un kā.. 
 
Pienāca 15 jūlijs. No rīta sieva teica, ka mazliet iesāpas vēders, nospriedām ka tās ir tikai dzemdes kontrakcijas. Pulksten 15 jau bija regulāras sāpes ik pēc 15 minūtēm. Ņēmām somas un braucām uz slimnīcu Rīgā - 42 km. Abas lielākās meitas negribēja palikt vienas mājās un brauca līdzi. Slimnīcā sievu apskatīja, paklausījās bērniņa sirdspukstus, viss bija kārtībā. Pavadīju sievu uz dzemdību zāli un domāju, ka braukšu prom, bet viss notika tik ātri, ka nepaspēju pat apjēgt - kas un kā..  Pats savām acīm redzēju, kā pasaulē nāk mana trešā meitiņa. To brīdi nav iespējams aprakstīt un vārdos izteikt... Sabučoju mazo dūdiņu un devos pavēstīt māsām, ka Amanda Ita ir nākusi pasaulē. Tā kā dzīvē viss var izvērsties citādāk kā plānots. Un tā arī labāk.


4 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk


Warning: array_key_exists() expects parameter 2 to be array, boolean given in /data/web/root/lib/art.php on line 1207