Cilvēka 29,5 gadu krīze

 12. jūnijs 2009 18:00 Speciālista viedoklis  skatījumi: 7663

Tradicionālajā kultūrā ātrāk par 29,5 gadu vecumu cilvēks nevarēja ieņemt svarīgus amatus ne sociāli, ne garīgi. Jo tikai 29,5 gados cilvēks kārto eksāmenus, lai tiktu uzņemts pieaugušo kārtā. Par šo cilvēka dzīves krīzes posmu stāsta astrologs Andris Račs.



Foto: mammamuntetiem.lv


Laiks rit cikliski
Vispirms iepazīsimies ar teorētisko pamatojumu par krīzēm cilvēka mūžā. Laiks rit cikliski. Tāpat kā Zeme griežas ap savu asi un ir diennakts cikls, kā Mēness riņķo ap Zemi un ir Mēness cikls, kā Zeme riņķo ap Sauli un ir gada cikls, tā pastāv arī ilgāki planētu cikli. Šo ciklu ceturtdaļas ir galvenie krīzes momenti cilvēka attīstībā. Mēs zinām, ka mainās četri gadalaiki, un katrreiz tā ir krīze. Mēs visi zinām, kā tas ir ar Mēness ciklu — Mēness fāzes mainās tieši ceturtdaļu punktos, un daba (arī cilvēks kā dabas sastāvdaļa) piedzīvo krīzi — kaut kas mainās. Mēs nemaz neaizdomājamies, ka arī diennaktī ir četri krīzes punkti: rīts, kad jāceļas, pusdienas laiks, kad lielākie darbi jāpadara un tad jāpārslēdzas uz lēnāku ātrumu, darba dienas beigas, kad sākas vakara cēliens, nakts, kad jāiet gulēt... Cilvēks mēģina ar tehnoloģijām, mākslīgo apgaismojumu un stimulējošām/nomierinošām vielām šos ciklus ietekmēt pēc savas gribas, taču tas vienmēr beidzas neveselīgi.
Vienkāršs piemērs, kas visu paskaidro: ja pusnakts krīzē jūs neejat gulēt (vārds „krīze” cēlies no grieķu krino, kas nozīmē — izlemt), tātad, ja pusnaktī nepieņemat pareizo lēmumu, tad no rīta, krīzē, kad jums jāceļas un jāiet uz darbu, jums būs divtik grūta krīze...

 

Saturna cikls ir vidēji 29,5 gadi, kas katram indivīdam var svārstīties no 29 līdz 30 gadu vecumam, dažos gadījumos no 28 līdz 31 gadam, precīzi to var pateikt tikai astrologs. Dažiem šī krīze ilgst mēnesi, citiem gadu, laikam — kā kurš ir pelnījis...

 

Krīzes rada Saturns
Galvenais spēks, kurš rada krīzes un liek pieņemt lēmumus, ir Saturns (Krons, Hronoss) — Laika un Kārtības valdnieks. Laiks mūs atkal un atkal atgriež pie tā, ko esam vai neesam izdarījuši, kādus lēmumus esam vai neesam pieņēmuši. Saturna cikls ir vidēji 29,5 gadi, kas katram indivīdam var svārstīties no 29 līdz 30 gadu vecumam, dažos gadījumos no 28 līdz 31 gadam, precīzi to var pateikt tikai astrologs. Dažiem šī krīze ilgst mēnesi, citiem gadu, laikam — kā kurš ir pelnījis...
Kas īsti ir Saturns? Tā principi ir struktūra, laiks, robežas, pienākums, sirdsapziņa, bailes, centrtiece, drošība, atbildība, karma, Tēvs (gan debesīs, gan uz zemes), vecāku loma, aukstums.
Tieši 29,5 gadu vecumā cilvēks kārto eksāmenus, lai tiktu uzņemts pieaugušo kārtā. Mēs taču zinām, ka 14–15 gados mēs esam pus-augušie (-audži), tagad pie-augušie.
Tradicionālajā kultūrā ātrāk par 29,5 gadu vecumu nevarēja ieņemt svarīgus amatus ne sociāli, ne garīgi. Atcerēsimies kaut vai visiem zināmos piemērus ar Kristu, kas 30 gadu vecumā domāja lielo domu par laicīgo vai garīgo valdīšanu un sāka sludināt tikai šajā vecumā. Tas pats notika ar Budu, kas 30 gadu vecumā ieraudzīja pasaulē valdošās ciešanas un pievērsās garīgajam darbam. Ja Dieva dēliem vajadzēja 30 gadus, vai mums pietiks ar mazāku skaitu, lai spētu saprātīgi spriest?

Kā 30 gadu krīze izpaužas?
Itin visiem rodas grūtības, jo mūs spiež ar smagumu, liek saprast, ka dzīve ir laicīga, tai ir robežas. Tas mūsdienu sievietēm un vīriešiem bieži liek domāt par pirmo bērnu. Tas parasti notiek nevis tāpēc, ka bērnu viņi vēlētos fizioloģiski, bet tāpēc, ka vajag, ir pienācis LAIKS. Ja jūs šajā vecumā kļūstat par vecākiem, tas vienmēr ir nopietni, nedaudz bailīgi un svinīgi. Nav tā viegluma, kas būtu agrāk vai vēlāk. Taču jūs jūtat, ka VAJAG to darīt. Līdz ar to attiecības ar bērnu noteikti būs vairāk iekrāsotas ar pienākuma, nevis prieka noskaņu, ja vien par prieku nesauc gandarījumu. Latvietim vispār ir raksturīgi šos divus jēdzienus jaukt...
Šajā vecumā daudziem parādās jēdziens „Dievs”. Ir uzjautrinoši vērot, kā, piemēram, dziedātāji un aktieri šajā vecumā pēkšņi sāk piesaukt Dievu, atceras savu Tēvu utt. Tā kā tas ir noticis publiskajā telpā, atļaušos minēt kaut vai divas brīnišķīgu aktrišu intervijas sieviešu žurnālos pirms kāda laika — Rēzijas Kalniņas un Agneses Zeltiņas. Tā kā abas ir vienaudzes, viņām vienā laikā iestājās šī krīze. Tik nopietnus tekstus nebija gadījies no viņam dzirdēt nekad. Vienas intervijas laikā kādas piecas reizes tiek minēts Dievs — tas ir nopietni. Uzjautrinoši tas ir tāpēc, ka krīzes kādreiz arī beidzas un tad cilvēks atkal sāk runāt jautri un Dievu bieži vien atstāj otrajā plānā. Vēl interesantāk ir vērot, kā mūziķu kolektīvi, kuros pulcējas vienaudži, vienā laikā piedzīvo šīs krīzes. Tā, piemēram, Bet Bet dziedāja par meitenēm un ka „man vienalga viss”. Kad pienāca 30, viņi uzvilka melnus uzvalkus un sāka dziedāt Raimondu Paulu, par Tēvu, par Dievu, bet, kad atnāk četrdesmit, vairs nav nekādu problēmu un „palmas zaļo vienmēr”.
Vai traģiskais piemērs ar Prāta Vētru — viņi kā vienaudži šajā laikā zaudēja vienu no saviem puišiem, arī tā ir šīs krīzes iespējamā pieredze. Pieredze, kas liek saprast — dzīve nav mūžīga.

Šo krīzi dažādi izdzīvo dažādos gados dzimušie. Tiem, kam dzimšanas brīdī jau iekodēts, ka dzīve ir nopietna, šī krīze parasti grūtības nesagādā, taču tiem, kam ir sākotnēji vāja atbildības izjūta un maza gatavība pārvarēt grūtības, rodas nopietni sarežģījumi.


Bohēmiķis pievēršas baznīcai
Arī šo rindu autors labi atceras šo laiku savā dzīvē — to nevar aizmirst. No bohēmiska dzīvesveida piekritēja es kļuvu par atturībnieku (sešus mēnešus), gāju uz baznīcu (ziemā, bija auksti!), studēju Bībeli, kristījos. Pateicu visām meitenēm sveiki un apprecējos, piedzima bērns. Sāku jaunu dzīvi, veicu mājās remontu, nokrāsoju visas mēbeles baltā krāsā, lai būtu jaunas, tīras dzīves izjūta. Man bija sajūta, ka gada laikā es no 20 gadu vecuma kļuvu par desmit gadiem vecāks.
Šo krīzi dažādi izdzīvo dažādos gados dzimušie. Tiem, kam dzimšanas brīdī jau iekodēts, ka dzīve ir nopietna, šī krīze parasti grūtības nesagādā, taču tiem, kam ir sākotnēji vāja atbildības izjūta un maza gatavība pārvarēt grūtības, rodas nopietni sarežģījumi. Varētu teikt arī citādi: tiem, kurus Tēvs ir gatavojis darbam un pārbaudījumiem, viss ir kārtībā, bet tiem, kuri auguši siltumnīcas apstākļos, neklājas viegli.
Paaudze ar vāju gatavību dzīves grūtībām ir tie, kas dzimuši no 1973. gada augusta līdz 1978. gada augustam. Tieši šī paaudze droši vien visvairāk paņēma kredītus jaunajai dzīvei un tagad redz, cik tā patiesībā ir grūta. Šī paaudze auga laikā, kad viss tikai gāja uz augšu un likās, ka tā būs vienmēr. Daudzi no viņiem joprojām nesaprot, ka bērnība ir beigusies, ka par visu jāatbild pašam. Protams, ir arī izņēmumi!
Paaudze, kura gatava dzīves grūtībām: 1981.–1983. gadā dzimušie. Viņi gatavojas grūtībām un dzīves turpinājumā plūks sava darba augļus. Jo Saturns nav avanss (kredīts), bet gan alga (depozīts).

Kas mums jāsaprot šajā 29,5 gadu krīzē?
Mums jāsakārto sava dzīve. Jānorobežo sava atbildība (kompetence) no citu cilvēku atbildības (kompetences). Mums noteikti jāsakārto savas attiecības ar Tēvu. Mums jāsāk rūpēties par bērniem un vecākiem, vecvecākiem. Mēs viņus sākam saprast, jo tagad arī paši esam atbildības situācijā. Mums jātiek skaidrībā ar savam bailēm, iespējams, tāpēc jāapmeklē psihoterapeits vai mācītājs. Mums jāsakārto savas attiecības ar Laiku. Mums jāsaprot, ka blakus vārdam „gribu” jāatrod vieta vārdam „vajag”. Ko tieši vajag — to parādīs dzīve un visbiežāk bērni. Esiet droši — laiks pārdomām tiks dots. Tādēļ nebrīnieties, ja tiksiet apstādināts savā skrējienā — atlaists no darba vai saslimis. Tas notiks tikai tad, ja citādi nepratīsieties apstāties pats. Jāsaprot, ka kārtojam eksāmenu — izkrišanas gadījumā mums nedos Tiesības.
Izklausās drūmi?
Nē, vienkārši nopietni, pa īstam. Laipni lūgti pieaugušo pasaulē!

Autors: Andris Račs, astrologs, www.astrologos.lv



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

#MīlaRestart. Iemīlies no jauna!

Jaunākie rakstiLasīt vairāk