Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 4/5
    Violeta Fodina

    Ļoti jauka daktere...Ginekoloģijas jomā un neauglības risināšanai...

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Tikai ciemos!

Dārziņā nupat izveidojies jauns "pāris", abiem trīs gadi. Sēž blakus, meitenei jo īpaši actiņas mirdz, - sēž abi un "kaļ nākotnes plānus", kādā pilī dzīvos, kādi mājdzīvnieki būs... - Un vēl tur būs istaba mammai un tētim, - meitene iztēlojas. - Mammai un tētim? - puika sarauc uzacis. - Labāk brauksim pie viņiem tikai ciemos! Piedali

Skatīt visus jokus

Jaunākais forumā

Grūtniecība » Pēcdzemdību periods

Organisma atjaunošanās pēc dzemdībām (8)

Raksts / Pēcdzemdību periods  | Skatījumi 64688

Pēcdzemdību perioda ilgumu ietekmē gan vispārējais veselības stāvoklis pirms grūtniecības un tās laikā, gan dzemdību norise un pēcdzemdību atkopšanās laiks. Ja viss norit normāli, atjaunošanās periods ilgst 6-8 nedēļas.  Konsultējusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centra vadītāja Maira Jansone.

Foto iesūtījusi Laila Anšmite, mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā mamma.

Atgriešanās ierastajā formā 
Neatkarīgi no tā, vai bērns nācis pasaulē dabiskās dzemdībās vai ar ķeizargrieziena palīdzību, pēcdzemdību periods nosacīti ilgst no sešām līdz astoņām nedēļām. Pēc bērna piedzimšanas un placentas izdalīšanās sievietes organismā pakāpeniski izbeidzas grūtniecības un dzemdību radītās pārmaiņas visu orgānu sistēmās — dzemdē, dzemdes kaklā, makstī, krūšu dziedzeros, ādā, sirdī un asinsritē, plaušās, nierēs, arī endokrīnā, termoregulācijas sistēmā u. c. Lai organisms atgrieztos ierastajā formā, ir nepieciešamas 6-8 nedēļas, tāpēc šo laiku uzskata par normālu fizioloģisku pēcdzemdību periodu. Ja tas noritējis bez īpašiem sarežģījumiem, visu orgānu funkcijas šajā laikā ir atjaunojas tādā pašā stāvoklī, kādas tās bija līdz grūtniecībai.

Sievietes organisms pēc dzemdībām ir ļoti vārīgs, tāpēc ieteicams rūpīgi ievērot dzemdību speciālistu ieteikumus, lai pēcdzemdību periods noritētu bez sarežģījumiem.


Jāievēro ārstu ieteikumi

Sievietes organisms pēc dzemdībām ir ļoti vārīgs, tāpēc ieteicams rūpīgi ievērot dzemdību speciālistu ieteikumus, lai pēcdzemdību periods noritētu bez sarežģījumiem.
Par agrīno periodu nosacīti var uzskatīt pirmo nedēļu pēc dzemdībām, kad norit visstraujākās pārmaiņas sievietes organismā — dzemdes savilkšanās, laktācijas sākums u. c. Agrāk nedēļnieces šo laiku pavadīja stacionārā, bet mūsdienās, ja viss norit bez komplikācijām, māmiņas izraksta jau trešajā, ceturtajā dienā pēc bērna piedzimšanas, turklāt dažas sievietes arī dzemdēt izvēlas mājas apstākļos.
 
Dzemde un izdalījumi 

Pēcdzemdību periodā svarīgākās pārmaiņas skar dzemdi. Dzemdību laikā noārdās tās iekšējais slānis, izdalās placenta un lohijas — fizioloģiski izdalījumi, iekšējie audi un maksts sekrēts. Dzemdes saraušanos veicina hormons oksitocīns, kas atbrīvojas dzemdību procesa laikā un barojot bērnu ar krūti. Dzemdes muskulatūras saraušanās var radīt lēkmjveida, velkošas sāpes vēdera lejasdaļā, ko tautā dēvē par atsāpēm. Tās mēdz pastiprināties, kad bērniņš tiek barots ar krūti. Pēc pirmajām dzemdībām šīs sāpes var arī neizjust, bet daudzām sievietēm pēc atkārtotām dzemdībām sāpes kļūst aizvien izteiktākas un ilgst pat vairākas dienas.
Lohiju izdalīšanās turpinās vairākas nedēļas. Pirmajās dienās izdalījumi ir asiņaini, sarkani, 3.-4. dienā — tumši sarkani ar brūnganu nokrāsu, pēc tam dzeltenīgi un ap 10. dienu tie kļūst gaiši, ūdeņaini un gļotaini. Izdalījumi pilnībā izzūd 3-5 nedēļu laikā. Dzemdes kakla kanāls pilnībā slēdzas 2.-3. nedēļā pēc dzemdībām, bet tā audi pilnībā atjaunojas tikai pusotra, divu mēnešu laikā. Maksts gļotāda un muskulatūra atjaunojas pēc 3-4 nedēļām, taču hormonālo izmaiņu ietekmē gļotāda nereti ir sausa, kas var apgrūtināt dzimumdzīves atsākšanu. (Izlasi rakstiņu Kad drīkst mīlēties pēc dzemdībām?)
   
Asiņošana
Reizēm sievietei šķiet, ka, tiklīdz piedzimis bērns un placenta, viss ir galā, taču process turpinās. Pirmajās stundās pēc dzemdībām parasti vērojama neliela asiņošana, kas pakāpeniski samazinās. Stacionāra apstākļos šo procesu uzrauga medicīnas personāls, un lielākajā daļā gadījumu asiņošana parasti ir normas robežās. Tūdaļ pēc dzemdībām asinīs veidojas vielas, kas pastiprināti stimulē asiņu sarecēšanu, tādējādi aizsargājot sievietes organismu no asiņošanas. Tomēr, ja asiņošana nebeidzas, izdalījumu ir daudz, tie ir tumši vai gaiši sarkani, ar nepatīkamu aromātu, ir jāinformē ārsts vai vecmāte. Tas attiecas arī uz periodu, kad sieviete jau devusies uz mājām. Iespējams, ka viss ir kārtībā, taču tas atvairīs lieku satraukumu un bailes. Pie ārsta jāvēršas arī tad, ja asiņošana, kas pakāpeniski jau ir samazinājusies, pēc dažām dienām piepeši atsākas no jauna.


Lohiju aizture
Ja pēc dzemdībām paaugstinās temperatūra, tas ir signāls, ka dzemde nespēj dabiski savilkties, attīrīties un izveidojusies lohiju aizture. Dzemdību process stimulē hormona oksitocīna veidošanos, kas veicina dzemdes saraušanos, attīrīšanos un piena izstrādi. Dažām sievietēm dzemdes muskuļu audu īpatnību dēļ dzemde nesaraujas tā, kā vajadzētu. To var ietekmēt arī tādi faktori kā liels bērna svars, dvīņu grūtniecība, palielināts augļa ūdeņu daudzums, priekšlaicīgas dzemdības vai pārnēsāta grūtniecība un ieilgušas dzemdības. Ja dzemdes savilkšanās process norit normāli, parasti organisms ar lohiju izdali tiek galā pats. Ja tā nenotiek, tad aizturētās lohijas dzemdē iekaist, izraisot sāpes, temperatūru, dažkārt arī asiņošanu. Šādā gadījumā ir nepieciešama to evakuācija — mehāniska izņemšana jeb, kā sievietes pašas to dēvē, tīrīšana.

Pirmajās piecās sešās nedēļās pēc dzemdībām ir paaugstināts jaunu infekciju risks, ko var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas.


Infekcijas risks

Lielākie infekcijas un komplikāciju draudi pirmajās dienās pēc dzemdībām ir saistīti ar dažādām problēmām, kas radušās jau bērna iznēsāšanas laikā. Piemēram, ja grūtniecības periodā bijusi kāda infekcija, tā var izpausties tūdaļ pēc dzemdībām. Infekcijas izplatības risku var paaugstināt arī problēmas dzemdībās, piemēram, ja ilgstoši tek augļūdeņi, dzemdības ir ieilgušas un tiek veiktas vairākas vaginālas apskates, to var sekmēt arī instrumentāla iejaukšanās. Šādos gadījumos visbiežāk profilaktiski iesaka lietot antibiotikas. Par infekciju liecina temperatūra, trulas sāpes vēdera lejasdaļā un pastiprināts izdalījumu daudzums, pirmajās dienās tie ir asiņaini, vēlāk – ar nepatīkamu smaku. Veicot asins sastāva laboratoriskos izmeklējumus, konstatē izmaiņas asins ainā, kas apstiprina infekcijas klātbūtni. Dažkārt infekcijas izpausmes parādās tikai pēc izrakstīšanās no stacionāra. Par jebkurām nepatīkamām sajūtām nepieciešams konsultēties ar ārstu. 

Novājinātas organisma aizsargfunkcijas
Pirmajās piecās sešās nedēļās pēc dzemdībām ir paaugstināts jaunu infekciju risks, ko var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas. Dzemdes kakls vēl nav pilnībā noslēdzies un nespēj pilnībā veikt savu aizsargājošo funkciju, kas neļauj mikroorganismiem iekļūt dzemdē. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nav ieteicams atsākt dzimumdzīvi agrāk kā pusotru mēnesi pēc dzemdībām. Tieši tik ilgs laiks ir nepieciešams arī maksts atjaunotnei, ko estrogēnu zemais līmenis padarījis sausu un gludu. Šajā laikā makstī atjaunojas gļotādas krokas, kas aizkavē mikroorganismu iekļūšanu dzemdē, un dabiskā mikroflora, ko rada pienskābās baktērijas. Lai izvairītos no infekcijas iespējas, pēcdzemdību periodā nevajadzētu lietot higiēniskos tamponus. Sieviete ir daudz uzņēmīgāka arī pret vīrusu infekcijām, kas sevišķi jāievēro aukstā un mitrā laikā.
 
Piena sastrēgums un infekcija krūtīs
Ja krūtis ir pilnas ar pienu, piebriedušas, sāpīgas un strauji paaugstinās temperatūra līdz pat 38-40 grādiem, tas liecina par piena sastrēgumu. Krūtis nepieciešams iztukšot — barot bērnu vai atslaukt, lai likvidētu piena sastrēgumu, kamēr tas nav izraisījis mastītu (krūts dziedzera iekaisumu). Piena sastrēgums mazināsies, ja zem dušas tecināsiet uz krūtīm siltu ūdeni vai pieliksiet pie tām kāpostu lapas.
Ja sāpes nemitējas dienas laikā, ir jāvēršas pie ārsta vai jākonsultējas ar vecmāti, kaut vai telefoniski, kamēr nav attīstījusies infekcija, kas pēc tam jāārstē ar antibiotikām. Infekciju ierosina stafilokoki, retāk streptokoki, kas iekļūst krūts dziedzerī pa limfvadiem un piena izvadkanāliem. Tās attīstību veicina arī ādas plīsumi un sasprēgājumi krūtsgala joslā, ko pirmajās nedēļās izraisa bērna zīdīšana. Parasti pēc pāris barošanas nedēļām krūtis ar jauno pienākumu ir apradušas, to maigā āda ir norūdījusies, kļuvusi izturīgāka un piena daudzums noregulējies atbilstoši patēriņam. Ja pēc bērna barošanas krūtīs paliek nedaudz piena, kas nesagādā diskomfortu, nav nepieciešamības censties iztukšot krūtis līdz pēdējai piena lāsei, jo piens nepārtraukti rodas no jauna.

Krūšu higiēna
Veidam, kādā sieviete dzemdē, nav nekādas ietekmes uz laktāciju. Piena veidošanos regulē hormonālās pārmaiņas, kas rodas sievietes organismā pēc bērna piedzimšanas. Pēcdzemdību periodā rūpīgi jāievēro personīga higiēna un jākopj krūts dziedzeri.
Lai krūtsgalā neiekļūtu infekcija, ik reizes pirms bērna barošanas māmiņai ar siltu ūdeni un ziepēm jānomazgā rokas. Pēc zīdīšanas jānosusina krūšugali un jārūpējas, lai tie starp barošanas reizēm būtu sausi. Ja starplaikā starp zīdīšanām no krūtīm izdalās piens, ieteicams krūšturī ievietot īpašus ieliktnīšus un pēc iespējas bieži tos mainīt, jo mitruma ietekmē āda ātrāk iekaist. Krūtsgalu ādas iekaisumu, plaisiņas un kreveles mazina Bepanthen ziede un krēmi, kas satur kliņģerīšu preparātus, kā arī dažādas eļļiņas, piemēram, smiltsērkšķu eļļa.  

Menstruālā funkcija

Tūdaļ pēc dzemdībām organismā strauji pazeminās estrogēnu līmenis un nepaaugstinās visu laiku, kamēr sieviete baro bērnu ar krūti. Parasti tas aizkavē menstruālo funkciju tik ilgi, kamēr ar krūti baro regulāri. Sievietēm, kuras nebaro bērnu ar krūti, estrogēnu līmenis atjaunojas daudz straujāk un menstruācijas var atsākties jau pēc pusotra mēneša.
Mēnešreižu atjaunošanās katrai sievietei norit individuāli. Tās atsākas tad, kad organisms ir nobriedis atgriezties dabiskajā funkcionēšanas ritmā. Šo procesu ietekmē ne tikai dzemde un olnīcas, bet arī vispārējais organisma veselības stāvoklis, ko ietekmē arī tādi faktori kā nogurums, vitamīnu un minerālvielu trūkums, uzturs un fiziskā slodze. Ierastā mēnešreižu cikla atjaunošanās arī ir individuāla. Dažkārt pirmās mēnešreizes mēdz būt neregulāras, un to ritms stabilizējas tikai pusgada vai gada laikā. Uzsākot dzimumdzīvi, ieteicams savlaikus apmeklēt ginekologu, lai izvēlētos piemērotāko kontracepcijas metodi.

Aizcietējumi un hemoroīdi
Grūtniecība un dzemdības rada lielu slodzi gremošanas sistēmai. Kuņģa un zarnu darbība pēcdzemdību perioda pirmajās dienās parasti ir pavājināta, tāpēc tiek aizkavēta vēdera izeja. Dažkārt to apgrūtina arī hemoroīdi, kas izveidojušies grūtniecības laikā. Dzemdību process rada papildu slodzi mazā iegurņa orgāniem un var izraisīt hemoroīdu mezglu izspiešanos uz āru vai to iekaisumu. Kamēr sieviete atrodas dzemdību nodaļā, vajadzētu par to aprunāties ar ārstu vai vecmāti, kura ieteiks labāko ārstēšanās veidu vai nepieciešamības gadījumā pieaicinās speciālistu.
Lai izvairītos no aizcietējumiem, dienā jāizdzer vismaz divi litri šķidruma, uzturā jālieto produkti, kas veicina vēdera izeju — augļi, dārzeņi, klijas, pilngraudu un skābpiena produkti. Būtisks faktors ir personīgā higiēna un kustības, jo staigāšana un elpošanas vingrinājumi veicina zarnu darbību un uzlabo pašsajūtu.  

Urinēšanas traucējumi
Pirmajās dienās pēc dzemdībām varētu būt urinēšanas traucējumi — dedzinoša un sāpīga sajūta urinējot, pirmajās dienās neliela urīna nesaturēšana, ko izraisa urīnpūšļa tūska, piepūle dzemdību procesā, starpenes un iegurņa muskuļu pārstiepums vai šuves. Sāpes un muskuļu saspringumu mazina apmazgāšanās siltā, tekošā ūdenī ; tas arī atvieglo urinēšanu. Bieži vien pirmajās dienās vēlme apmeklēt tualeti ir biežāka nekā parasti, jo organisms cenšas atbrīvoties no šķidruma, kas uzkrājies grūtniecības laikā. Šīs nepatīkamās parādības parasti izzūd pāris dienu laikā pašas no sevis. Ir jāpaiet laikam, lai viss atgrieztos ierastajā formā. Tas attiecas arī uz vēdera priekšējo sienu. Grūtniecības laikā tā ir pakāpeniski izstiepusies, tāpēc neceriet, ka viduklis atgūs savu ideālo formu pāris dienu laikā.

Šķidruma līdzsvara izmaiņas
Ja pirmajās dienās māc nespēks un galvas reiboņi, jo īpaši, pieceļoties sēdus vai stāvus un staigājot, ieteicams izvairīties no straujām kustībām. Šīs izpausmes rada cirkulējošā šķidruma un elektrolītu izmaiņas organismā. Dažkārt nepieciešams pāris dienu, kamēr sirds un asinsvadu sistēma pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šķidruma līdzsvara izmaiņas ietekmē arī organisma termoregulāciju, izraisot pastiprinātu svīšanu vai drebuļus. Ja arī šķiet mazliet par karstu, sievietei jābūt uzmanīgai ar logu virināšanu un telpu vēdināšanu, jo organismam var kaitēt pat neliela vēja pūsma. Šķidruma līdzsvara traucējumi var izraisīt arī apakšstilbu tūsku pēc dzemdībām. Tā izzūd dažu nedēļu laikā.

Pēc ķeizargrieziena operācijas pēcdzemdību perioda norise ir ļoti līdzīga. Pēc operācijas fiziski grūtāka ir pirmā diennakts, bet mūsdienās operācijas tehnoloģija un izmantotie materiāli ir maksimāli fizioloģiski.


Plīsumi un šuves
Ja pēc dabiskajām dzemdībām radušies starpenes plīsumi un uzliktas šuves, dienu vai divas tās var būt sāpīgas, jo īpaši, apmeklējot tualeti. Kaut arī šīs sajūtas mēdz būt nepatīkamas, sievietei nevajadzētu uztraukties. Sāpes mazina bieža apmazgāšanās siltā, tekošā ūdenī. Varētu lietot arī lokālus atsāpināšanas līdzekļus. Plīsumi sadzīst nedēļas laikā. Šo procesu paātrina starpenes muskuļu vingrināšana.

Pēc ķeizargrieziena operācijas
Pēc ķeizargrieziena operācijas pēcdzemdību perioda norise ir ļoti līdzīga. Pēc operācijas fiziski grūtāka ir pirmā diennakts, bet mūsdienās operācijas tehnoloģija un izmantotie materiāli ir maksimāli fizioloģiski. Nepieciešamības gadījumā pirmajās dienās pēc operācijas sieviete saņem atsāpinošus līdzekļus. Ievērojami palīdz speciāla pēcoperācijas josta, kas atvieglo staigāšanu un mazuļa kopšanu. Nav vajadzīgi īpaši diētas ierobežojumi. Ja nav nekādu sarežģījumu, sievietes pēc operācijas atkopjas ātri un no stacionāra izrakstās mājās jau trešajā ceturtajā pēcoperācijas dienā, tāpat kā pēc dabiskajām dzemdībām. Vienīgā būtiskā atšķirība – saglabājas jutīgums rētas vietā. Pēc ķeizargrieziena nākamo bērniņu nevajadzētu plānot ātrāk kā pēc diviem gadiem. Šis ir minimāli nepieciešamais laiks, lai mātes organisms varētu atkopties.

Fiziskā slodze
Gan pēc dabiskajām dzemdībām, gan pēc ķeizargrieziena operācijas atveseļošanās periodā svarīgas ir piemērotas fiziskās aktivitātes, kas stimulē organisma atjaunošanos. Ja dzemdības noritējušas bez sarežģījumiem un ārsts neiebilst, jau pirmajā dienā var uzsākt elpošanas vingrinājumus un pastaigas, ko nākamajās dienās papildina dzemdību nodaļas fizioterapeita ieteiktie vingrojumi guļus stāvoklī. Galvenais un noteicošais faktors fizisko aktivitāšu laikā ir pašsajūta. Vēdera muskuļi savelkas tikai pēc sešām nedēļām, tāpēc pirmajos divos mēnešos nav ieteicama liela fiziskā slodze un smagumu cilāšana, jo tā var izraisīt dzemdes noslīdēšanu, urīna nesaturēšanu un samazināt piena veidošanos. Ir izstrādāti speciāli vingrojumu kompleksi, kas efektīvi palīdz atjaunot fizisko un garīgo pašsajūtu pēcdzemdību periodā.

PĒCDZEMDĪBU PERIODĀ NAV IETEICAMS:
- pirmās divas nedēļas — jebkāda fiziskā slodze;
- pirmos divus mēnešus — nopietna fiziska piepūle;
- pirmās sešas nedēļas karsēties ne vannā, ne pirtī; 
- uzsākt dzimumdzīvi ātrāk kā pēc piecām sešām nedēļām;
- izmantot higiēniskos tamponus;
- uzsākt stingras diētas, kas samazina ķermeņa masu;
- barojot bērnu ar krūti, lietot hormonālo kontracepciju bez ginekologa konsultācijas; 
- bez konsultēšanās ar ārstu lietot jebkādus medikamentus.

Autore: Katrīna Ķekars, Šūpulītis

Materiāls publicēts sadarbībā ar veselības žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem Šūpulītis un Ģimenes centra poliklīniku.


Raksts publicēts 11. Jun 2009 16:00



 

LAPAS KARTE