Vieta, kur no jūras izkāpa Afrodīte

 09. jūnijs 2009 15:00 Raksts  skatījumi: 7314

Uz Kipru braucu, lai paciemotos pie meitas, kura tur strādā jau divus gadus un paspējusi līdz mielēm iepazīt šo Afrodītes dzimteni. Tagad, kad sūrais sākums pārdzīvots, kad pārvarēta vilšanās darbā iekārtošanas firmā un turienes tautiešos, kad atrasts spēks cīnīties un uzvarēt pašai, viss ir ļoti vienkārši - padari savu darbu un paliks gan laiks, gan iespējas atpūtai. Pafosā to ir daudz. Bija pienācis brīdis arī man tās ieraudzīt savām acīm. Iepazīt to vidi, kas, neskatoties uz grūtībām, tomēr apbur, vilina, pieradina un aicina palikt.



Raksta autore pie Pafosas Agoras arkas. Foto no autores personīgā arhīva.


Toruden, kad uzzināju meitas lēmumu doties projām, jutos ne tik daudz pārsteigta, cik sāpināta un netaisnīgi aizskarta - gan par nesakārtoto ekonomisko situāciju valstī, kas nu skārusi arī manu ģimeni, gan par vienkārša cilvēka neaizsargātību no negodīgiem cilvēkiem. Patiesībā tas bija galvenais aizbraukšanas iemesls. Diemžēl arī šķietamais darbā iekārtošanas firmas atbalsts beidzās līdz ar iekāpšanu lidmašīnā. Turpmākie divi mēneši mums abām bija smagākie līdzšinējā dzīvē. Satraucoša neziņa, bezmiega naktis, svešā vide, atšķirīgā mentalitāte un tikumi. Neizpratne, kuram svešiniekam drīksti uzticēties un no kura labāk savlaicīgi izvairīties. Negaidīts naudas trūkums. Šķietama patiesība un ticami meli - tā ir tikai daļa no apstākļiem, kuros pēkšņi var nonākt jebkurš viesstrādnieks svešā zemē. Iespējams, tas bija Lūgšanu spēks, varbūt - Sargeņģeļa klātbūtne, bet noteikti - latviskais sīkstums, kas meitai palīdzēja izkļūt no bedres un nostāties uz savām kājām. Bet tas jau ir cits stāsts, līdzīgs tiem, kādus nu esmu dzirdējusi tik daudz. Pamazām viss nokārtojās, bet telefoniski sazināties kādu laiku turpinājām ik dienu. So dārgo pakalpojumu nespēja aizstāt nedz īsziņas, nedz Kipras lēnais internets - vislabāk nomierināt un iepriecināt spēja balss - kaut vai īsa saruna, pāris vārdu: „Mammīt, man viss kārtībā."


Pafosas saulē
Kipras seno galvaspilsētu iepazinu kā saulē iedegušu, šokolādes brūnu meiteni bikini - izkāpušu no sāļā jūras ūdens, atzvīlušu uz saulē sakarsētiem akmeņiem. Tādu, kas, ikdienā pieradusi pie karstās gaisa temperatūras, ļaujas dienas svelmei līdz pat +40, jo zina - nāks vakars ar krēslas sniegtu veldzi, ar vēju no jūras, kas atdzesēs un aicinās traukties līdzi. Tiesa, turpat viņai līdzās arī krietni apsārtuši ziemeļnieki, kuriem visai grūti prognozēt Kipras saules mānīgo dabu. Ak, mani apdegušie pleci!

Pēc trim Pafosā pavadītām dienām jau spēju veikt provizoriskus aprēķinus - 80% no signalizētājiem ir no aizmugures braucošie taksometri, kas piedāvā savu pakalpojumu.

Patosa ir vispiemērotākā vieta tiem, kuri grib tuvāk iepazīt antīko Kipru un atcerēties grieķu mitoloģijas varoņus - tā ir kā liels brīvdabas muzejs, kas ik pa brīdim pārsteidz ar savu savdabību. Ar vietām, kas atstāj dziļu iespaidu: Kato Pafosas Arheoloģiskais parks ar unikālām romiešu grīdu mozaīkām, Valdnieku kapenes, Kato Pafosas osta ar viduslaiku fortu, Kipras sirds Trodosa kalnu masīvs, Sv. Solomonijas katakombas un Vēlēšanās koks, bet pats galvenais - mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes dzimšanas vieta, par kuru leģenda vēsta: ar katru, kas izpeldoties šajā vietā, notiekot brīnumainas pārvērtības - sievietēm atgriežoties jaunība un skaistums, vīrieši kļūstot stipri un drosmīgi.


Auto taures un taxi
Ciemos braukšanai esmu izvēlējusies Kipras viskarstāko mēnesi. Lai arī zinu, ka vasarā no pulksten 13.00 līdz 16.00 salā ir siesta, kad visi atpūšas, tai skaitā ari veikali, lielā iebraucēju plūsma ieviesusi savas korekcijas - galvenajās ielās jau dienas pirmajā pusē manāmi daudzi tūristi. Līdz ar to daļa čaklāko veikalnieku pielāgojušies šai kustībai. Auto satiksme pretējā kustības joslā (Kipra savulaik bijusi Anglijas kolonija) nekavējoties liek apgūt arī kājāmgājēju stratēģiju. Jau savlaicīgi tieku brīdināta nereaģēt uz daudzajiem mašīnu signāliem un nepieņemt visai biežos piedāvājumus parādīt pilsētu. Izrādās, arī pie tā var pierast - jau pēc nedēļas šie trokšņi saplūst ar pārējiem. Īpaši ar cikāžu skaļo muzicēšanu. Pēc trim Pafosā pavadītām dienām jau spēju veikt provizoriskus aprēķinus - 80% no signalizētājiem ir no aizmugures braucošie taksometri, kas piedāvā savu pakalpojumu. Atlikušie 20% - vientuļi ārzemnieki vai vietējie vīrieši, kas ne jau bez aprēķina meklē ārzemju tūristes kompāniju, īstā dzīve salā uzvirmo vakarā. Pēc svelmīgās dienas atdzīvojas tūristu pūlis, un arī kipriešiem mīļākā izprieca ir vakariņas ārpus mājas. Ostas promenāde, centrālās ielas jau gaida apmeklētājus - restorānu, krodziņu un tavernu oficianti gandrīz vai aiz rokas aizved līdz galdiņam, bet tur aicinoši skan ne tikai glāžu un ēdamrīku šķindas, bet ari mākslinieku priekšnesumi. Zem naksnīgām debesīm pie galdiņiem iekārtojušās līksmas kompānijas, kas līdz vēlai naktij ēd, iedzer un skaļi tērgā par niekiem.

Esot Kiprā, noteikti jāizmanto iespēja baudīt īsti grieķiskas vakariņas - tās regulāri rīko dažādi restorāni un viesnīcas. Tur plaši pārstāvēto grieķu virtuvi papildina vietējo mākslinieku priekšnesumi - grieķu mūzika, dziesmas un dejas.

Meze, Keo un astoņkājis
Esot Kiprā, noteikti jāizmanto iespēja baudīt īsti grieķiskas vakariņas - tās regulāri rīko dažādi restorāni un viesnīcas. Tur plaši pārstāvēto grieķu virtuvi papildina vietējo mākslinieku priekšnesumi - grieķu mūzika, dziesmas un dejas. Izvēlamies viesnīcu Roman - piesātinātu ar Romas vēstures akcentiem, savdabīgu, mitoloģiskiem sižetiem bagātu interjeru un dzidri zilu, ziedošu oleandru ieskautu baseinu iekšējā pagalmā. Ieņēmušas vietu pie viena no galdiņiem, gaidām atļauju sākt vakariņas. Tas ir īpašs rituāls: katrs no vakariņu dalībniekiem veic loku ap baseinu vispirms pēc biezeņzupas (tomātu, pupiņu, burkānu u. c), bet nākamajā lokā - gar salātu galdu jeb meze - dažādu uzkodu kopumu, kurā ietilpst 20 līdz 30 dažādu produktu. Populārākie ir gaļas, zivju un dārzeņu meze. Iecienīta ir dažāda gaļa, kuru pārsvarā cep uz oglēm. Tā kā ēdiens tiek gatavots bez sāls, to pasniedz komplektā ar dažādām garšvielām un mērcēm. Kļūstu tzatziki piekritēja - to gatavo no jogurta (krējuma), zaļumiem un ķiploka. Trešais loks ap baseinu piedāvā iespēju izvēlēties grilētu gaļu vai ceptas zivis ar piedevām, ceturtais - saldo ēdienu. Veicot kopā četrus šādus lokus, esam pa druskai nogaršojušas no visas ēdienkartes.
Kipras vīnu un konjaku klāsts esot tik liels, ka viena īsa atvaļinājuma laikā visu nemaz nevarot nogaršot. Mana pieredze gan vairāk degustācijas līmenī. Iecienītākie alkoholiskie dzērieni: Ouzo - saldais anīsa degvīns, kurš kļūst pienbalts, kad tam pievieno ūdeni; Zivania - stiprs degvīns, satur 43-52% spirta, kas iegūts no vīnogu drabiņām; Keo gaišais alus, ko ražo paši salinieki. Kiprā ražotie vīni ir lēti un vienkārši, un tos var dzert lielā daudzumā. Viens no senākajiem un gardākajiem ir Commandaria - vietējais stiprinātais sarkanvīns. Bāros un restorānos iecienīti dažādi kokteiļi - sākot ar populāro kokteili Pina colada, Brandysour, pikanto Sex on the beach un daudziem citiem, kuru nosaukumos izmantots arī Afrodītes vārds. Krodziņos, tavernās un daudzos restorānos vīnu un alu pasniedz no mucas, iepildot karafēs.

Ja jautā par citiem dzērieniem Kiprā, kā pirmo minu auksto kafiju jeb frappe, kuru pagatavo, saputojot īpašu šķīstošo Nescafe šķirnes kafiju, cukuru un nelielu daudzumu auksta ūdens un pievienojot tam pienu.

Ja jautā par citiem dzērieniem Kiprā, kā pirmo minu auksto kafiju jeb frappe, kuru pagatavo, saputojot īpašu šķīstošo Nescafe šķirnes kafiju, cukuru un nelielu daudzumu auksta ūdens un pievienojot tam pienu. Par kārtīgu kafiju kiprietis uzskata uz dzīvas uguns svaigi vārītu stipru dzērienu ar brūnām krēmveida putām, pēc kura baudīšanas mazajā tasītē paliek vismaz puscentimetru biezas nogulsnes, īsti lietpratēji to dzer verdošu, maziem malciņiem. Viena no manām iecerēm Kiprā - nogaršot astoņkāji. Kādā vakarā dodamies to realizēt. Pie restorāna ieejas stāvošais oficiants patiešām profesionāli mūs pārliecina, ka tieši šajā vietā ir visgaršīgākais grilētais astoņkājis. Laipni tiekam pavadītas uz terasi pie tieši mums domātā brīvā galdiņa, kur jau cits oficiants veikli palīdz apsēsties. Laiku starp pasūtījuma veikšanu un ēdienu atnešanu aizpilda kārtējais rituāls - pirmā izsalkuma remdēšana ar pāris maizes šķēlēm, lai pēc tam nesteidzoties spētu izgaršot katru pasūtītā ēdiena kumosu. Pēc kā tad garšoja octapus barbecy astoņas kājas? Kaut kas starp vistas fileju, zivi un citronu - to kiprieši spiež pāri visam: šašlikam, gaļai, zivīm, salātiem. Tā gaļa iegūst daudz patīkamāku garšu - sulīgāku un piesātinātāku. Piedevās pasūtītais noslēpumainais jacket potatoe izrādās nevis kartupelis žaketē, bet tikai cepts folijā.
Pirms promiešanas uzzinu vēl kādu no kipriešu tradīcijām - laikā starp rēķina saņemšanu un brīdi, kad oficiants paņem kastīti ar naudu, restorāna īpašnieks (ko pārstāv vēl viena oficiante) savus viesus uzcienā ar glāzi vīna - kā pateicību par klātbūtni un uzaicinājumu atnākt vēlreiz.

Grieķu vīrieša goda lieta un pienākums ir uzsaukt glāzi dzēriena sievietēm, kuras pie galdiņa sēž bez pavadoņa.

Citā vakarā iegriežamies kādā no mazajiem restorāniem, kur izgaršojam kipriešu iecienīto lēto uzkodu suvlaki pork kebab - bezsāls maizi pita, kura pildīta ar vistas vai cūkgaļas šašliku un svaigiem dārzeņiem. Protams, tai komplektā - neiztrūkstošais citrons. Vakariņojot iepazīstu vēl kādu kipriešu tradīciju. Grieķu vīrieša goda lieta un pienākums ir uzsaukt glāzi dzēriena sievietēm, kuras pie galdiņa sēž bez pavadoņa. Turklāt - šis noteikums neattiecas tikai uz vientuļiem vīriešiem, bet arī uz tiem, kuri šo vakaru pavada ģimenes locekļu vai draugu lokā. Tā ir pieņemts, un tas nebūt nenozīmē, ka vīrietis izrāda īpašu uzmanību - tas tikai ir goda jautājums.
Kiprieši ir kārumnieki, tāpēc šajā zemē izgaršojamas neskaitāmas saldumu šķirnes. Saldus ievārījumus te gatavo ne tikai no augļiem, bet arī no rožu ziedlapiņām, apelsīnu ziediem u.c. Pat mums tik zināmajiem apelsīniem, melonēm, arbūziem un ananāsiem tur ir daudz saldāka garša. Tomēr es priekšroku dodu kādam citam našķim, pie kura pierodu Kiprā - uz oglēm ceptai kukurūzas vālītei. Lēts, bet garšīgs prieks.


"Vēlaties labu iedegumu?"
Vairākums tūristu jau no aprīļa uz Kipru brauc pēc šokolādes brūna iedeguma, kuru vislabāk gūt Vidusjūras pludmalēs. Arī es kādu laiku no sava atvaļinājuma pavadu Kato Pafosas centra tuvumā esošajā municipālajā pludmalē, kur darbojas atpūtas krēslu un saulessargu noma, uzkodu bārs un restorāns. Kad esmu ērti iekārtojusies uz zviļņa, atklāju vēl citas ekstras.

Tagad zinu, ka šādi piedāvājumi pludmalēs tiek izteikti visai bieži - jaunie cilvēki savlaicīgi domā par materiāli nodrošinātu nākotni.

Perfekti nosauļojies jauneklis izpalīdzīgi jautā: "Vai vēlaties labu iedegumu? Es jums sasmērēšu muguru!" Korekti atteikusies no piedāvājuma, cenšos neklausīties vīrieša turpmākajos priekšlikumos: atnest man ūdeni, pakavēt laiku u.tml. Tagad zinu, ka šādi piedāvājumi pludmalēs tiek izteikti visai bieži - jaunie cilvēki savlaicīgi domā par materiāli nodrošinātu nākotni. Dienā, kuru pavadu kopā ar meitu, dodamies sauļoties uz vienu no labākajām Pafosas pludmalēm Corall bay. Šī vieta paliek atmiņā ar skaisti dzidri zilu ūdeni, no kura negribas kāpt krastā, ar saulē uzkarsētām dedzinošām, smalkām smiltīm zem pēdām, teiksmainiem klinšainiem krastiem un, protams, neiztrūkstošu vīriešu interesi.
Kad daļu dienas esmu sauļojusies pie baseina viesnīcā Agapinor, kur restorānā strādā meita, dodos pastaigā uz vecpilsētu. Izejot no ēkas, mani sagaida šarmants, brūni iededzis gados jauns kiprietis: "From where you? (No kurienes jūs esat?)" Pieklājīgi atbildu: "No Latvijas" un eju tālāk. Tomēr vīrietis neatkāpjas un, soli pa solim sekodams, izsaka vēl citus piedāvājumus: es labprāt jums parādītu pilsētu, jums nav jābaidās no manis, es zinu brīnišķīgus skatu laukumus un lētus kokteiļbārus, bet vakarā izbrauksim saulrieta kruīzā ar kuģīti. Lai arī viņa monologam pa vidu centos iespraust pieklājīgu atrunāšanos, sapratu - pareizāk ir izlikties to nedzirdam.

Kamakia - mednieks, harpūna, ar ko apzīmē puišus un vīriešus, kas pludmalēs medī meitenes. Īpaši viņi aktivizējas tūrisma sezonas laikā un savu nodarbi uzskata par humānu un cēlsirdīgu - vēsajām, dzīves nogurdinātajām un saspringušajām kundzītēm no ziemeļiem viņi ir gatavi sniegt visu baudu buķeti.

Kad citā dienā pie citas viesnīcas cits vīrietis atkārto tieši to pašu, esmu gudrāka un atsmaidu: "Paldies, man jau ir pavadonis!"
Tikai kādā no pēdējām ciemošanās dienām balkona kaimiņš man pasaka svešvārdu - kamakia - mednieks, harpūna, ar ko apzīmē puišus un vīriešus, kas pludmalēs medī meitenes. Īpaši viņi aktivizējas tūrisma sezonas laikā un savu nodarbi uzskata par humānu un cēlsirdīgu - vēsajām, dzīves nogurdinātajām un saspringušajām kundzītēm no ziemeļiem viņi ir gatavi sniegt visu baudu buķeti. Protams, ne jau pārvelti.
Saulrieta kruīzā aizbraucām divatā ar meitu. Vilinošs, romantisks un daudzveidīgs tūrisma firmas piedāvājums - baudīt saules lēktu, rietu vai pat visu diennakti uz kuģa. Mēs izvēlējāmies saulrietu. Tovakar redzētais pārspēja iztēli. Tas noteikti jāredz, jāizjūt un jāizsmaržo katram! Kā, attālinoties no krasta, svaigāka top jūras elpa. Kā jūra tiecas pretim saulei, izgaismojot zeltītu taku viļņos. Kā saule kā kautrīga meitene sarkstot ļaujas jūras viļņiem. Šim mirklim patiešām piestāv balts kuģis, grieķu mūzika un šampanietis.


Latvieši Pafosā
Šajās dienās ne vienam vien tiku taujājusi: kā ir būt viesstrādniekam Kiprā? Valstī, kas pagaidām nav tik attīstīta kā Lielbritānija, Francija, Īrija, Vācija, Somija u. c. un tomēr spēj piedāvāt daudz. Daļa no sastaptajiem latviešiem turp devušies ar licencētu firmu starpniecību, bet, kā var spriest no daudzu pieredzes, - tas neko negarantē. Stāstu ir daudz un dažādi, bet neviens nav izstāstāms trīs vārdos - atbraucu, ieraudzīju, uzvarēju. Galvenokārt viss atkarīgs no sastaptajiem cilvēkiem, veiksmes, rakstura un dzīvotprasmes. Daži vienkārši devušies ciemos, iemīlējuši Kipras burvību un izlēmuši tur palikt uz ilgāku laiku. Aizbraucot no Latvijas, vēlmes visiem līdzīgas: dzīvot labāk. Un tā ir drosme - uzdrīkstēties iet savu ceļu. Skumji tikai, ka paši uzņēmīgākie latvieši pašlaik savu enerģiju iegulda citu valstu labklājībā.

Saulrieta kruīzā aizbraucām divatā ar meitu.  Tovakar redzētais pārspēja iztēli. Tas noteikti jāredz, jāizjūt un jāizsmaržo katram!

Ja jūlija pirmajā pusē mūs abas ar meitu spārnoja gaidāmās atkalredzēšanās prieks, tad kopā pavadītā pēdējā Kipras atvaļinājuma diena un atvadas lidostā lika domāt par lielo attālumu, kas mūs šķir. Par dzīves apstākļiem un iespējām šeit un tur, par mērķiem tuvākā un tālākā nākotnē. Laiks visu sakārtojot - daudzi visgudri saka. Tomēr redzam, cik maz tas ir sakārtojis...
Lai atvadu smagums tik ļoti nespiestu, runājām par nākamo tikšanos - pavasarī, kad šeit vēl tikko kūst sniegs, bet tur saulē skurbinoši smaržo plaukstoša vasara. Par vilinošo iespēju atkal būt tur - starp smaidošiem, laipniem, sirsnīgiem un brīviem no rūpēm cilvēkiem. Kāpēc tur tas padodas tik viegli? Varbūt tāpēc, ka Pafosā no jūras viļņiem izkāpusi Afrodīte...

 

Autore: Iveta Krūmiņa

 

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu labākajiem gadiem 40plus.



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk