Ko neplūkt un nepirkt Jāņu laikā?

Āboltiņš, dedestiņš
Jaunu meitu Jāņu zāles;
Suņuburkši, pupurlakši
Jaunu puišu Jāņu zāles.
(Latviešu tautas dziesma)

Senie latvieši vasaras saulgriežus sagaidīja laikā, kad visa daba plauka un ziedēja, tādēļ izvēloties īstās Jāņu zāles nebija īpaši izvēlīgi un laba bija visa Jāņu zāle – noderīgas bija gan pīpenes, magones, madaras un āboliņš, gan suņuburkšķi, papardes, kalmes un bērzu zari. Turklāt Jāņu naktī visi ziedošie augi ieguva maģiskas spējas gan atbaidīt ļaunos garus, gan dziedēt slimības un pat piesaistīt mīļotos cilvēkus.
Mūsdienās vēl gan Jāņu naktī jauni cilvēki joprojām dodas papardes zieda meklējumos, taču nezināmu iemeslu dēļ vasaras saulgriežos telpas un ziedu vainagi tiek rotāti ar pēc iespējas krāšņākām un retākām puķēm. Nežēlīgi izplūktas un jāņuzāļu pušķos tirdziņos tiek piedāvātas aizsargājamu augu sugas - gan smaržīgās naktsvijoles, gan krāšņās dzegužpirkstītes un dzegužpuķes, gan noziedējušo silpureņu pūkainās pogaļas un pat vistālāk ziemeļos savvaļā augošās jumstiņu gladiolas.
Dabas aizsardzības pārvalde iesaka saudzēt dabu un lasīt Jāņu zāles ar mēru un cieņu pret dabas daudzveidību!

Orhidejas
Latvijā sastopamas vairāk kā 30 orhideju dzimtas savvaļas augu sugas, kuras visas aizsargā Vašingtonas konvencija (CITES), turklāt lielākā daļa šo sugu atrodas arī valsts aizsardzībā. Interesantā ziedu forma un ārstnieciskās īpašības ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šos augus apdraud tirdzniecība.

Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia
Zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha
Smaržīgā naktsvijole, kuras ziedi reibinoši smaržo vasaras saulgriežos, pievilinot ne tikai apputeksnētājus, bet arī papardes zieda meklētājus, ir visvairāk izplūktais augs Latvijas florā. Tikai atcerieties - noplūkta naktsvijole ātri zaudē savu smaržu un drīz arī vīst.

Baltijas dzegužpirkstīte  Dactylorhiza baltica
Plankumainā dzegužpirkstīte D. maculata
Bruņcepuru dzegužpuķe O. militaris
Dzegužpirkstīšu nosaukums radies no šķeltās formas gumiem. Nezinātājs dzegužpirkstītes viegli var sajaukt dzegužpuķēm, taču aizsargājamas ir gan dzegužpirkstītes, gan dzegužpuķes.

Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus
Dzegužkurpīte savu nosaukumu ieguvusi pateicoties zieda formai, kas atgādina kurpi. Dzeltenā dzegužkurpīte ir viens no retākajiem un krāšņākajiem Latvijas augiem, ko apdraud intensīva mežsaimniecība un krāšņo ziedu kārotāji.

Staipekņi
Staipekņi ir mūžzaļi lakstaugi, kas vairojas ar sporām. Staipekņi aug lēni – maksimums pāris centimetrus gadā, turklāt dažu staipekņu sugu attīstība no sporas līdz sporai var ilgt pat 30 gadus. Staipekņus apdraud ne tikai intensīva mežistrāde, bet arī to izmantošana ziedu pušķos,  kompozīcijās un tautas medicīnā. Staipekņus aizsargā gan nacionālā, gan starptautiskā likumdošana.
Gada staipeknis Lycopodium annotinum
Vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum
Parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum

Citi aizsargājami savvaļas augi, ko apdraud tirdzniecība
Daudzi augi mūsdienās ir kļuvuši reti sastopami, jo samazinājušās un izzudušas tiem piemērotās dzīvotnes. Neplūcot šos augus, tu ievērosi likumdošanu un dosi tiem iespēju saglabāties nākamajām paaudzēm.

Meža silpurene Pulsatilla patens
Pļavas silpurene Pulsatilla pratensis
Jau agri pavasarī silpurenes priecē ar krāšņajiem ziediem, bet vasaras saulgriežu laikā silpurenes apdraud to noziedējušo pogaļu kārotāji. Atceries – silpurenes tiek aizsargātas ar likumu!

Jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus

Slapjās un mitrās palieņu pļavās sastopama vienīgā Latvijas savvaļas gladiola – jumstiņu gladiola.

Sibīrijas skalbe Iris sibirica

Dārza īrisaradiniece Sibīrijas skalbe ir sastopama reti slapjās un purvainās pļavās, krūmājos, grāvjos un zāļu purvos. Šis augs ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.

Bezdelīgactiņa Primula farinosa
Bezdelīgactiņa pēdējās desmitgades laikā Latvijā kļuvusi gandrīz tik pat reta kā  Rietumeiropā, kur nosusināšanas un intensīvas lauksaimniecības dēļ šis augs ir gandrīz pilnībā iznīcināts.

Laksis jeb mežloks Allium ursinum
Laksis ir samērā reti sastopams mitros, ēnainos mežos. Šī auga lapas iecienītas agrā pavasarī, kad tās tiek vāktas un izmantotas pārtikā. Pārliekās ievākšanas dēļ laksis ir kļuvis rets un to aizsargā likumdošana.

Zināšanai!

• Aizsargājamo augu plūkšana ne tikai nodara postu dabai, bet ir arī pretlikumīga!
• Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.pants nosaka, ka īpaši aizsargājamus augus un to daļas aizliegts lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī postīt to dzīvotnes, turklāt ir aizliegta savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.
• Sods par sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu ir noteikts Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78.pantā. Fiziskām personām tas ir no 10 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām no 50 līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu augus un to daļas.
• Par CITES noteikumu pārkāpumiem jeb tirdzniecību ar CITES pielikumos iekļautiem augiem prasību pārkāpšanu ir noteikts Administratīvo pārkāpumu kodeksa 79.pantā. Fiziskām personām tas ir no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām no 100 līdz 1000 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu augus un to daļas.

Autore: Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gunta Gabrāne

Foto: Smaržīgā naktsvijole - Gita Strode, Dzeltenā dzegužkurpīte - Gunta Gabrāne, Parastais plakanstaipeknis - Gunta Gabrāne, Sibīrijas skalbe - Jānis Reihmanis.