Lidojošie vērsīši

 08. jūnijs 2009 15:00 Raksts  skatījumi: 5023

Trīs reizes minēt ļauts - galva kā balodim, acis ieslēpušās spalvā, ķermenītis kā zosij, kakla vispār nav, Kas tas ir?



Foto no žurnāla Mūsmājas arhīva


Varu galvot, ka manu miklu neuzminēsiet. Protams, ja vien jums nav padziļināta interese par pasaulē populārajiem žubīšu dzimtas pārstāvjiem kanārijputniņiem. Un arī tad - nez vai zināsiet, jo līdz šim Latvijā par norvičas kanārijputniņiem informēti vien daži šo krāšņo un dziedošo putnu kolekcionāri. Zināja un sapņoja, ka reiz norviči būs arī viņiem. Jo viņu čivināšana apbur kā sirēnas dziedāšana.
Putni labestīgi bubinās sava starpā. Merilins pačubina te vienu savu draudzeni, te otru. Abas izskatās apmierinātas un laimīgas. Gaisā nejūt ne mazāko greizsirdības indevi! Eksotisko putnu kolekcionāre Jejeļena Kustova smej: "Norviči ir īsti krīzes laika putni, jo izveidoti Anglijā 18. gs., kad tur ekonomika strauji slīdēja uz leju. Var ari teikt, ka šogad ir norviču gads - esam iegājuši Vērša gada. bet Anglijā norvičas kanārijputniņus dēvē arī par vērsīšiem, jo viņu ķermenītis izskatās masīvs."

Diemžēl ārzemēs dzimušajiem un iegādātajiem putniem ir īsāks mūžs. Norviči sāk novecot ap 4-5 gadiem un dzīvo aptuveni 8-10 gadus.

Jeļena stāsta, ka kanārijputniņu atklājēji sugu devuši nosaukumu Serintis canaria - šie putniņi esot kā teiksmainās sirēnas, kas jūrasbraucējus apbūrušas ar savām dziesmām. I n tiešam - pirmie, kas krita spārnoto kanāriešu balss valgos, bija tieši jūrnieki. Spāņu un portugāļu jūras braucēji kanārijputniņus no viņu dzimtenes - Kanāriju salām - atveda uz Eiropu 15. gs. Putni bija ļoti dārgi. Brīvības vieta viņiem dāvāja ar dārgakmeņiem izrotātus sudraba un zelta būrīšus. Jau 17. gadsimta sakuma entuziasti aizrāvās ar kanārijputniņu selekciju. Gadsimtu vēlāk jau pastāvēja vairāk nekā 30 spārnaino dziedātāju šķirņu. Putni atšķīrās gan pēc lieluma, gan krāsas, gan pat apspalvojuma struktūras. Jāpiebilst, ka lidoņu izmēru atšķirības ir itin ievērojamas. Piemēram, savvaļas kanārijputniņu augums ir   apmēram 13 centimetru, bet Parīzes šķirnes pārstāvji ir gandrīz, divtik lieli! Par spārnotajiem dziedātājiem sāka jūsmot arī angļi. Nodibinājās neskaitāmi elitāri  kanārijputniņu  audzētāju klubi. Jaunizveidotās šķirnes briti nosauca Anglijas grāfistu -   Lankašīras, Glosteras, Jorkšīras - vārdos.

Dziesmai nebija nozīmes
Kanārijputniņi patika ari nabadzīgajiem cilvēkiem, kuri nedaudzos iegūtos putnus prasmīgi pavairoja. Anglijas ogļrači ņēma kanārijputniņus līdzi šahtās, jo šie putni pirmie sajuta metāna gāzu līmeņa palielināšanos un brīdināja strādniekus pamest šahtas, pirms notika sprādziens. Liela daļa nabadzīgo angļu 17. un I8. gadsimtā iztikas līdzekļus pelnīja slavenajās Anglijas vilnas audumu ražošanas manufaktūrās. Steļļu troksnī audēji bieži vien zaudēja dzirdi, bet sirdis alka kaut nedaudz prieka. Ap 1860. gadu angļi izveidoja īpašu šķirni - norvičas kanārijputniņus. Šie lidoņi neprata skaisti dziedāt, un tas arī nebija vajadzīgs, jo steļļu dunā putnu dziesmas nedzirdētu. Putni priecēja cilvēkus ar skaisto krāsu un neparasto izskatu. Jaunizveidotā šķirne drīz vien kļuva populāra daudzās zemēs. Mūsu laikos norviču cienītāju klubi pastāv Vācijā, Spānijā, Krievijā, Japānā, Ķīnā un vel daudz kur. Jeļena Kustova apgalvo: "Norviči cilvēkiem parasti iepatīkas no pirmā acu uzmetiena!" Viņa paņem rokas Merilinu. Putniņš pat nespirinās. Kolekcionāre noglauda mazo lidoni: "Paraugieties - baložveidīgā galviņa it kā iekārtojusies tieši uz masīvā ķermenīša! Norviču cienītāji smej, ka šīs šķirnes pumu kakla labākā īpašība ir tā, ka viņiem vispār nav kakla! Strādnieki manufaktūrās savus mīluļus iedēvēja par John Bull - Vērša Džoniem, jo kakla trūkuma dēļ norviči izskatās masīvi, bet kuplās spalvas dēļ - apaļi ka bumbiņas."

Ap 1860. gadu angļi izveidoja īpašu šķirni - norvičas kanārijputniņus. Šie lidoņi neprata skaisti dziedāt, un tas arī nebija vajadzīgs, jo steļļu dunā putnu dziesmas nedzirdētu. Putni priecēja cilvēkus ar skaisto krāsu un neparasto izskatu.

Mazuļi piedzimst Latvijā
Pirms diviem gadiem eksotisko putnu kolekcionāres Jeļena Kustova un Ļuba Svedova norvičus ieraudzīja putnu izstādē Austrijā un iegādājās savām kolekcijām. Jeļena bilst, ka norviči bija padārgi - katrs maksāja astoņdesmit eiro. lāču Ļubai izrādījās viegla roka. Pēc pusgada ligzdiņā jau plātīja knābīšus divi Latvijā dzimušie norvičēni. Tagad mūsu valstī ir jau desmit šīs retās putnu šķirnes pārstāvji. Rau, Merilins jau gadu vecs, bet Alorganai un Gviniverai vēl nav pat gadiņš. Jeļena cer, ka šopavasar pēcnācēji izšķilsies arī viņas mīluļiem.
Man tā vien gribas spārnotās radībiņas palņemt rokā un noglāstīt spalviņas, bet - māc bailes, kaut arī vērsīši, tomēr putniņi izskatās ļoti trausli. Norvičiem spalvas gandrīz aizsedz acis, tāpēc šķiet, ka viņi ir dusmīgi, jo pasauli vēro caur pieri. Salīdzinu norvičus ar mazajām bolonkām - sunīšu šķirni, kurai arī acis slēpjas aiz apmatojuma. Kolekcionāre stāsta, ka tas ir mānīgs efekts. Īstenībā norviči redz ļoti labi. Viņa uzskaita norvičas kanārijputniņu vislabākās īpašības: "Ka īsti briti, šie putni ir miermīlīgi un uzticīgi, viņus nevajag pieradināt. Norviči ātri pieķeras saimniekam un ieņem paliekošu vietu viņa sirdī."

Norviču cienītāji atklāja, ka putnu spalvu var nokrāsot sarkanā vai spilgti oranžā krāsā, barībai pievienojot kajēnas piparus, kuru asumu dzēš ar speciālu metodi.

Kā dzīvo norviči?
Norviču cienītāji atklāja, ka putnu spalvu var nokrāsot sarkanā vai spilgti oranžā krāsā, barībai pievienojot kajēnas piparus, kuru asumu dzēš ar speciālu metodi. Šo putnu spalvu krāsošanas metodi izmanto arī mūsdienās.
Norvičas kanārijputniņu vīriešu kārtas pārstāvji ir poligāmi, viņiem patīk visas būrī esošās meitenes, un katrai no tām var būt putnu harēma vienīgā norvičpapa bērni.
Norvičas kanārijputniņu māmiņas ir ļoti gādīgas - perētājām var pielikt arī svešas olas, un topošā māmiņa izsildīs tās visas.
Kā visi eksotiskie putni, arī norviči labprāt peldas, tāpēc katrā būrī jānodrošina savs džakuzi.
Diemžēl ārzemēs dzimušajiem un iegādātajiem putniem ir īsāks mūžs. Norviči sāk novecot ap 4-5 gadiem un dzīvo aptuveni 8-10 gadus.

 

Materiālu sagatavoja: Tekla Šaitere, žurnāls Mūsmājas, 184/2009

www.majasundarzs.lv



0 Pievienot komentāru

Lasi vēl

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk