Dzemdības Skandināvijā

 27. janvāris 2009 7:00 Pieredze  skatījumi: 11442

Mūsu pēdējās divas atvasītes pasaulē nāca Zviedrijas pilsētiņā Nyköping. Tur šā gada aprīlī pasauli ieraudzīs arī mūsu pastarītis. Vai brauktu atpakaļ dzemdēt Latvijā? Nekad! Izlepusi? Nē. Vienkārši to brīdi, kurā gūsti neaprakstāmo pasaules izjūtu, tu nevari izdzīvot un tam ļauties konveijerā zivju fabrikā, kuru darbina dzīves nogurdināti operatori.



Foto: no personīgā arhīva

Laura Roznova dzemdību dienā.


Šķiet, šis būtu vispareizākais salīdzinājums. Lai gan abi mani vecākie bērni ir dzimuši Rīgas Dzemdību namā pie brīnišķīgām vecmātēm Vijas un Tatjanas 2. nodaļā, un par viņām nevaru sūdzēties, tomēr...
 
Neliela pierunāšana
Jaunāko dēliņu gaidījām 24. novembrī, un jau tolaik atradāmies Zviedrijā. Ritēja 2. decembris, bet no mazuļa nebija ne ziņas, ne miņas. 3. decembrī bija paredzēta atkārtota sonogrāfija, lai pavērotu, kā jūtas mazulis. Vecmāte teica: ja nepiedzims līdz 7. decembrim - stimulēsim. Brrr.... No domas vien kļuva baisi! Negribu neko stimulēt - paši piedzimsim. Tā nu mēs ar vīriņu 2. decembra vakarā pirms gulētiešanas runājāmies ar mazuli: kad mēs tevi redzēsim? Atbildes vietā bija pārliecinošs spēriens pa tēta roku.
3. decembra rītā pamodos jau pulksten četros, jo bija sajūta, ka brīžiem mazais sažņaudzas un tad atkal atslābst. Jokaini... Kad pēc mirkļa atgriezos reālajā pasaulē no savas sapņu valstības, sapratu, ka man neliekas - mazais nāk pasaulē! Aiz prieka iespiedzos un pamodināju mīļoto vīru. "Kas noticis, mīļā?" izbrīnīts un miegains viņš jautāja. Smaidot aiz laimes, piemiedzu aci un teicu: "Uzmini nu!" Kādu brīdi manī raudzījās neticīgs acu pāris, un pēc kāda mirkļa vīriņš izlēca no gultas, izstaipījās un noteica: "Beidzot mūsu mazulis būs klāt!"
Smejoties un knaibot viens otru kā mazi bērni, mēs iegājām dušā, piezvanījām auklei, uzvārījām rīta kafiju un devāmies ceļā. Priekšā bija 70 kilometru tāls brauciens, bet zinājām, ka steigties vēl nav kur. To pavēstīja kaut kāds iekšējs miers.
 
Slimnīcā
Slimnīcā bijām pusdeviņos no rīta. Iekārtojāmies istabiņā, jo to par palātu bija grūti nosaukt. Pieslēdzām datoru, izpakojām mantas un mierīgi uzelpojām. Ienāca vecmāte, lai paklausītos bērniņa sirds tonīšus un varētu zināt, ko mazais tur, iekšā, dara. Aizgājām uz sonogrāfiju, un arī tur mums apliecināja, ka mazulis jūtas brīnišķīgi un, re kā, nolēmis pasaulē nākt pats. Tad nu izlēmām, ka jādodas pie draugiem pusdienās, lai netraucētu mazajam darīt savu darbiņu!:)
 
Pie draugiem
Draugi dzīvoja desmit minūšu braucienā no slimnīcas. Iebraucām picērijā paņemt līdzi pasūtītās picas. Kad bijām klāt, smaidīdama atkritu krēslā. Mazliet smagi, jo bija sajūta, ka jānēsā kādi 150 kilogrami! Sēdējām, jauki pavadot laiku sarunās pie tējas krūzes, kuras ik pa brīdim vajadzēja pārtraukt, lai ievilktu elpu. Ap puspieciem vakarā teicu vīriņam, ka laikam jādodas atpakaļ, jo liekas, ka mazulis ir gatavs. :)
 
Plkst. 17.00 gājām iekšā pa slimnīcas durvīm. Uzbraucām piektajā stāvā. Divas reizes apstājušies, aizgājām līdz istabiņai. Vīriņš aizgāja sameklēt vecmāti. Es pasmaidījusi ievilku elpu un noteicu: "Drīz, mazais!" Atgriezās mīļotais un palīdzēja man apgulties, kamēr istabiņā smaidot ienāca Solveiga: "Sveika, Lauriņ! Mēs ar tevi šorīt pa telefonu runājām, kad teici, ka brauksiet!" Es pasmaidīju pretī un spēcīgi ievilku elpu. Kamēr Solveiga sasveicinājās ar tēti un pacēla gultu mazliet augstāk, es paspēju izelpot un vēlreiz ievilkt elpu. Gribējām paskatīties, cik tad īsti gatavi esam, tāpēc Solveiga pagaidīja, kad beigsies minūtes sāpe, un mēģināja paskatīties. Lielais sienas pulkstenis rādīja 10 minūtes pāri pieciem vakarā.
 
Mazais Erio
Solveiga apskatīt mani vairs nepaspēja. :) "Tētiņ, mazuli pieņemsiet?" izdzirdēju Solveigas balsi. "Man sieviņa roku sažņaugusi, bet varu mēģināt," atbildēja jaunais tētis. Solveiga teica, lai pasmaidot sieviņai, viņa palīdzēs, jo...  "Apsveicam jaunos vecākus ar puisīša nākšanu pasaulē!" 17 un 18 minūtēs mazais Erio bija nācis pasaulē, un pār vecāku vaigiem aumaļām tecēja laimes asaras...
 

Iesūtījusi Laura Roznova, konkursa Un kāds ir Tavs dzemdību stāsts dalībniece

Ja arī Tu vēlies piedalīties konkursā, sīkāku informāciju lasi šeit. 
Citus konkursā iesūtītos stāstus vērtē šeit. 

 

 



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Lasi vēl

Reklāma

Kategorijas

Aktuāli

Jaunākais portālāLasīt vairāk

Jaunākie rakstiLasīt vairāk